Iedzīvotāji nesaskata nekādas pārmaiņas Latvijas politiskajā vidē pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanam
Jaunākā „DNB Latvijas barometra” pētījuma rezultāti liecina, ka, jautāti, ko ārkārtas – 11.Saeimas vēlēšanas mainīja Latvijas politiskajā vidē, visbiežāk aptaujātie norāda, ka nesaskata nekādas pārmaiņas (41%). Turklāt katrs ceturtais aptaujātais atzīmē – cilvēki vairs netic, ka Saeimas atlaišana ir veids, kā uzlabot politisko situāciju valstī (25%), bet katrs piektais aptaujātais uzskata, ka politiķi mazāk domā par valsts nākotni, bet vairāk par savu (20%). Jāpiebilst, ka tikai 4% aptaujāto uzskata – pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām valstī mazinājusies korupcija un bagātu cilvēku ietekme uz politiskajiem lēmumiem.
Vienlaikus pētījuma rezultāti liecina, ka pārliecinošs vairākums aptaujāto Latvijas iedzīvotāju – 86% – uzskata, ka viņiem ir ļoti maz iespēju kontrolēt politiķu darbību. Tikai 11% domā, ka viņiem ir šādas iespējas, bet atlikušajiem respondentiem nav skaidra viedokļa. Turklāt, salīdzinot ar 2013.gadu, šogad būtiskas izmaiņas iedzīvotāju vērtējumā nav novērojamas.
Sabiedriskās politikas centra „PROVIDUS” pētnieks Valts Kalniņš norāda: „Pētījuma rezultāti liecina par pamatīgu vilšanos 2011. gadā Valda Zatlera ierosinātajā Saeimas atlaišanā. Iespējams, ka, balsojot par 10. Saeimas deputātu „sūtīšanu mājās,” daļa vēlētāju jutās kā patiesi paņēmuši valsts stūri savās rokās. Tomēr ilgākā laika posmā vairumam iedzīvotāju nākas vien atzīt savu politisko bezspēcību un piekrist, ka Latvijā ir maz iespēju kontrolēt politiķu darbību. Turklāt ceturtā daļa aptaujāto atzīst, ka cilvēki vairs netic, ka Saeimas atlaišana ir veids, kā uzlabot politisko situāciju valstī. Jautājums, vai kontroles iespēju patiesi ir tik maz, pelna plašāku diskusiju.”
Savukārt, lūgti norādīt galvenos aspektus, ko viņi ņem vērā, izvēloties, par ko balsot vēlēšanās, vairāk nekā trešdaļa aptaujāto atzīmēja, ka vērtē partiju līderus (36%) un deputātu kandidātus (35%), tostarp – viņu līdzšinējo darbību. Salīdzinoši bieži aptaujātie norāda, ka izvēlas tās partijas vai politiķus, kuri nav „sasmērējušies” (publiski izgāzušies, pārkāpuši likumu, vainoti korupcijā u.c.) (29%). Interesanti, ka tikai 6% aptaujāto apgalvo, ka, balsojot vēlēšanās, ņem vērā politisko spēku aktivitātes priekšvēlēšanu kampaņu laikā (reklāmas, pasākumus utt.).
Komentējot šos datus, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras vadītāja Prof., Dr.hist. Ilga Kreituse norāda: „Vēlētājs, dodoties uz vēlēšanām, vēl joprojām kā galveno nevērtē, ko partija darīs un kādu politiku realizēs, bet gan atsevišķu personību labo gribu un stāju. Partija netiek uztverta kā vienots mehānisms, kuram ir jārealizē tas, kas ir solīts. To var attiecināt arī uz Saeimas atlaišanu. Vēlētājs neizvērtēja, ko sola viena steigā radīta partija bez savas reālas ideoloģijas, ar gadījuma rakstura cilvēkiem un politiskās karjeras veidotājiem, bet deva savu uzticības mandātu tāpēc vien, ka Valsts prezidents bija atļāvies šādu it kā drosmīgu, tiesa, vienlaikus paša kancelejas birokrātu rosinātu soli. Rezultāts – neticība Saeimas atlaišanas efektivitātei.”
Domājot, ar ko nākamajai Saeimai un valdībai vajadzētu sākt savu darbu, visbiežāk aptaujātie norādījuši, ka jāveicina ražošanas attīstība Latvijā (40%). Tikmēr 30% aptaujāto uzskata, ka jāpanāk tautsaimniecības uzplaukums. Salīdzinoši bieži aptaujātie arī atzīmējuši, ka jāveicina iekšējā un ārējā drošība (25%). Citi aktuālie jautājumi minēti retāk.
Tajā pašā laikā, norādot, kuras jomas jaunievēlētajai Saeimai būtu jānosaka par prioritārām, veidojot nākamā gada budžetu, lielākā daļa aptaujāto norādījuši veselības aprūpi (61%) un ekonomiku (eksporta veicināšanu utt.) (54%). Tikmēr 37% aptaujāto atzīmējuši sociālo jomu (pabalstus, pensijas). Salīdzinoši retāk kā prioritāras jomas atzīmēta izglītība (27%), finanšu un budžeta politika (nodokļi, budžeta deficīta samazināšana utt.) (27%) un lauksaimniecība (23%).
Tikmēr, salīdzinot ar 2010.gadu, šogad retāk par prioritārām jomām atzīta ekonomika (2010: 57%, 2014: 54%), sociālā joma (2010: 43%, 2014: 37%), finanšu un budžetu politika (2010: 35%, 2014: 27%), izglītība (2010: 33%, 2014: 27%) un lauksaimniecība (2010: 26%, 2014: 23%). Tiesa, šogad biežāk nekā pirms četriem gadiem aptaujātie minējuši tādas jomas kā aizsardzība (2010: 4%, 2014: 18%) un ārlietas (2010: 5%, 2014: 10%).
Lūgti atzīmēt, kuru sakāmvārdu politiķiem vajadzētu ņemt vērā, domājot par darbu Saeimā, aptaujātie nebija vienisprātis šajā jautājumā. Tiesa, nedaudz biežāk nekā citus sakāmvārdus aptaujātie atzīmējuši „meliem īsas kājas” (11%) un „rokas klēpī maizi nepelna” (11%). Tajā pašā laikā daļa aptaujāto norādījuši arī tādus sakāmvārdus kā „labāk maizes riecieniņš ar godu nekā klaips ar negodu” (10%), „godīgi dzīvot grūti, bet labi” (10%), „ne ik reizes tam taisnība, kas stipri bļauj” (10%) un „viens maitājies ābols samaitā daudzus citus” (10%).
Visbeidzot, prognozējot dzīvi nākamās – 12.Saeimas laikā, visbiežāk aptaujātie norādīja, ka nekas būtiski nemainīsies (31%). Tajā pašā laikā 21% aptaujāto uzskata, ka dzīve lēnam uzlabosies. Līdzīgās domās ir 20% aptaujāto par ekonomiku. Tiesa, to, ka dzīve un ekonomika uzlabosies strauji, norādījis tikai 1% aptaujāto.
Vēl par tēmu:
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk
