88 % darbinieku sagaida papildus labumus no darba devēja ilgtermiņa lojalitātei
76% aptaujāto uzņēmēju darbinieku mainību uzskata par problēmu, kas apdraud vai varētu apdraudēt biznesu, liecina pēc SEB dzīvības apdrošināšanas pasūtījuma veiktā aptauja.
Pētījumā atzīts, ka divi no pieciem nodarbinātajiem ir nopietni domājuši par darba maiņu vai uzsākuši cita darba meklējumus. Tajā pašā laikā 60% uzņēmumu vadītāju, domājot par nākotnes plāniem attiecībā uz jaunu vai paplašinātu papildus labumu piedāvājumu saviem darbiniekiem, ir skeptiski noskaņoti un apgalvo, ka drīzāk nepiedāvās bonusus un nepaplašinās to klāstu. Savukārt 88% darbinieku piekrīt apgalvojumam, ka papildus motivēšana no uzņēmuma puses veicinātu viņu lojalitāti tam un motivētu kļūt par ilggadējo darbinieku.
Saskaņā ar pētījuma datiem, iedzīvotāju vidū ir trīs galvenie iemesli vēlmei mainīt pašreizējo darba vietu – gandrīz puse (49% respondentu) kā galveno iemeslu minējuši zemo atalgojumu, nedaudz mazāk – 46% – atsaukušies uz smagiem darba apstākļiem, stresu un garām darba stundām un 44% ir svarīgas ierobežotas karjeras iespējas. Savukārt uzņēmumu vadītāji uzreiz pēc zema atalgojuma, kas tiek nosaukts visbiežāk, piemin darbinieku došanos darba meklējumos uz ārvalstīm vai darbinieku vēlēšanos strādāt atbilstoši iegūtajai izglītībai vai labāka darba atrašanu.
Interesanti, ka, domājot par darbinieku motivāciju, 47% no aptaujātajiem darba devējiem izteiktu akcentu liek uz nepieciešamību paaugstināt algas, reti apsverot citas versijas. Arī darbiniekiem algu paaugstināšana šķiet vismotivējošākā rīcība darbinieku noturēšanai, taču papildus tam darbinieki par svarīgiem risinājumiem uzskata nepieciešamību izveidot personāla motivēšanas politiku, 32% ir svarīgi saņemt papildus labumus vai prēmijas par sasniegumiem, 35% saņemt papildus labumus par ilggadēju darbību uzņēmumā. Kopumā 88% darbinieku piekrīt apgalvojumam, ka papildus motivēšana no uzņēmuma puses veicinātu viņu lojalitāti tam un motivētu kļūt par ilggadējo darbinieku.
SEB dzīvības apdrošināšanas valdes locekle Dace Brencēna norāda: “Mūsu pētījuma dati nepārprotami parāda darba devēju un darbinieku viedokļu atšķirības, vērtējot galvenos risinājumus darbinieku noturēšanai un motivēšanai – uzņēmēji liek akcentu uz algu paaugstināšanu, savukārt darbinieki samērā bieži piemin motivēšanas politikas izveidošanu un papildus labumu piešķiršanu. Vēl vairāk – ja runājam par uzkrājuma veidošanu vai apdrošināšanas iekļaušanu darbinieka bonusu grozā, puse aptaujāto darbinieku ir gatavi līdzmaksājumam papildus darba devēja veiktajām iemaksām. Tas vedina domāt, ka sabiedrībā mainās vērtības, un rodas pieprasījums pēc jaunas atalgojuma sistēmas, kad darba alga tiek papildināta ar dažādiem labumiem, kas ne tikai veicina darbinieku lojalitāti uzņēmumam, bet rada līdzatbildības un solidaritātes kultūru darba attiecībās.”
“Mūsu uzņēmēju pieredze liecina, ka jauna darbinieka piesaiste ir krietni dārgāka nekā esošo noturēšana uzņēmumā. Labā prakse – darba devējam ikdienā rūpēties ne vien par klientu, bet arī darbinieku apmierinātību un lojalitāti, nodrošina zemāku kadru rotāciju un augstāku darbinieku uzticību uzņēmumam. Uzskatām, ka šādu darba devēju rūpes par darbiniekiem ir jāveicina arī no valsts puses, paredzot nodokļu atvieglojumus, jo tās ir būtiskas iedzīvotāju labklājības sekmēšanai, uzņēmējiem nepārtrauktas darbības nodrošināšanai un konkurētspējas uzlabošanai. Tieši tāpēc esam iesnieguši priekšlikumus valdībā, kas paredz nodokļu atvieglojumus tiem uzņēmumiem, kuri domājot par darbinieku motivāciju, rūpējas par ilgtermiņa labumu iekļaušanu savā darbinieku motivācijas politikā.”: norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Vēl par tēmu:
Cilvēkiem, kuri nevar dienēt, ļaus atbalstīt Zemessardzi ar zināšanām un prasmēm
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 21. aprīlī, galīgajā lasījumā atbalstīja Zemessardzes likuma izmaiņas. Tās paredz paplašināt Zemessardzes personālsastāvu,...
Lasīt tālākPiemājas saimniecībā Kalētu pagastā konstatēts Ņūkāslas slimības uzliesmojums
Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā, piemājas saimniecībā ar 50 vistām, konstatēts Ņūkāslas slimības uzliesmojums. To apstiprina no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides...
Lasīt tālākLatvija paraksta vienošanos ar NASA un pievienojas “Artemis Accords”
Latvija ir spērusi vēl vienu soli kosmosa jomā – vizītes laikā Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) galvenajā mītnē Vašingtonā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) izglītības...
Lasīt tālākSatversmes tiesa: valsts nav nodrošinājusi pienācīgu aizsardzību pret pārmērīgu izklaides troksni
Šonedēļ Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025‑18‑03, atzīstot par Satversmei neatbilstošu trokšņa novērtēšanas un pārvaldības regulējumu, ciktāl tas nenodrošina pienācīgu...
Lasīt tālākSKDS: Sabiedrības vairākums Latvijā uzskata, ka dējējvistu turēšanai sprostos nav jābūt atļautai
Jaunākā pētījumu centra SKDS aptauja liecina, ka Latvijas sabiedrībā nostiprinās pārliecība, ka dējējvistu turēšanai sprostos Latvijā nav jābūt atļautai. Šobrīd jau 56% iedzīvotāju...
Lasīt tālākUz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h
Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments informē, ka ceturtdien, 2. aprīlī, uz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h. Zīmju nomaiņu...
Lasīt tālākLieldienās ikviens aicināts uz plašu kultūras pasākumu programmu Rīgā
Ar plašu pasākumu programmu, kas iekļauj koncertus, radošās darbnīcas, šūpošanos un citas aktivitātes, galvaspilsētā kopā svinēsim Lieldienas. Koncerti Lielajā piektdienā Lielajā piektdienā,...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālākLatvijā nokritušais drons identificēts kā Ukrainas izcelsmes
Naktī uz trešdienu, 25. martu, Latvijas gaisa telpā ielidojušais bezpilota lidaparāts, izvērtējot atrastās atlūzas, ir identificēts kā Ukrainas izcelsmes drons. Nacionālie bruņotie...
Lasīt tālākLatvijas gaisa telpā ielidojis un nokritis drons
Gaisa spēki ir identificējuši ārvalsts bezpilota lidaparāta ielidošanu Latvijas gaisa telpā no Krievijas. Agrīnās brīdināšanas sistēmās konstatēta eksplozijai līdzīga skaņa Krāslavas...
Lasīt tālāk
