Augstā Latvijā sasniegts eksporta rekords
Augustā Latvija eksportējusi preces 534,6 miljonu latu apmērā, ar ko sasniegusi mēneša rekordu visā savā pastāvēšanas vēsturē.
Pārskatu par Latvijas eksportu ilgākā laika periodā varētu veidot kopš 2005. gada janvāra. Pirmo pilno gadu Eiropas Savienībā Latvija iesāka ar eksportu par 180 miljoniem latu. Šis rādītājs kāpa un kāpa līdz 425 miljoniem 2008. gada septembrī, tad piedzīvoja strauju kritumu gandrīz uz pusi 2009. gadā un tālāk stabili atkopjas. No šā gada astoņiem mēnešiem, par kuriem jau savākti tirdzniecības dati, trīs mēneši uzrāda eksporta līmeni virs pusmiljona latu.
Līdzās eksporta pieaugumam figurē gan Latvijas importa mūžīgais pārsvars pār eksportu, gan cenu pieaugums un naudas vērtības zudums. Latvijas ārējā tirdzniecība pirmā reaģē uz faktu, ka Eiropas Centrālā banka pēdējos gados emitē tik daudz eiro, cik vajadzīgs, lai tikai nosegtu eiro zonas dalībvalstu parādus (uzpirktu šo valstu parādzīmes bez kādiem ierobežojumiem).
Eksporta un importa attiecība kopš 2009. gada attaisno Latvijas valdības izvēlēto ekonomisko kursu uz vietējā patēriņa sagraušanu ar dramatisku nodokļu celšanu un algu samazināšanu savā veidā progresīvi: jo alga bija zemāka, jo vairāk tā tika pazemināta. Tieši tādā veidā bija iespējams novērst naudas tērēšanu Latvijā, netraucējot augstāk atalgotajiem valsts un privātuzņēmumu darbiniekiem (vadītājiem, īpašniekiem) tērēt naudu ārzemēs un norēķināties ar ārzemniekiem piederošām bankām. Lata devalvāciju aizvietoja valdības vadīta inflācija – lata vērtības zudums pret precēm un pakalpojumiem. Šie pasākumi līdz šim labi nodrošināja resursu (naudas, darbaspēka, rūpniecības iekārtu u.c.) pārnesi no darbošanās vietējā tirgū uz eksportējamu preču ražošanu.
Trauksmaini bija šā gada jūlija dati ar nelielu eksporta kritumu un jūtamāku importa pieaugumu, kā rezultātā tirdzniecības bilance ieguva treknajiem gadiem raksturīgu 188,8 miljonu latu vērtību. Augusta dati toties mierina, ka jūlijs uzrādījis tikai īslaicīgu konjunktūras svārstību sakritību, kas jau augustā izlabota līdz 118,2 miljoniem latu. Tas ir normāls rezultāts valstij, kurai neizbēgami jāieved degviela un metāls, jo šādu mīnusu ir iespējams atpelnīt ar pakalpojumu eksportu.
Pirmo sadaļu Centrālās statistikas pārvaldes pārskatā par eksporta un importa sadalījumu pa nozarēm veido lauksaimniecības un pārtikas preces. Šīs sadaļas rezultāts uzlabojies no 14,1 miljona jūlijā uz +1,2 miljoniem augustā. Sasniegumam gan tīri sezonāls raksturs uz graudu un eļļas sēklu eksporta rēķina. Tādējādi augustā Latvijā ienākuši divdesmit miljoni latu, kādus nevarēja dabūt jūlijā, kad 2011. gada raža vēl tikai brieda uz lauka. Jautājums, kāpēc Latvija izved graudus, nevis graudus ar pievienoto vērtību, t.i., miltus ar (trans)taukskābēm, kas sadzīvē saucas par cepumiem vai vafelēm. «Tāpēc, ka visam jānotiek pakāpeniski,» paskaidroja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Vēl pirms desmit gadiem valdījis uzskats, ka Latvijā vispār nevar izaudzēt graudus baltmaizes miltiem, bet tagad Latvija kļuvusi par vienu no lielākajām šādu graudu eksportētājām ES mērogā. Diemžēl graudu pārvēršana eksportējamos cepumos ir ne vien ļoti dārga uz mārketinga izdevumu rēķina, bet arī ļoti riskanta, kā to demonstrēja ap transtaukskābēm saceltais skandāls.
Glābšanas riņķis tirdzniecības bilancei ir viens vienīgs – koksnes eksports. Augustā saņemti 88,6 miljoni latu, dodot +79,2 miljonus eksporta un importa bilancei. Jūnijā pat šis riņķis izskatījās pagrimis (eksports par 80 miljoniem, bilancē +71,2 miljoni). Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss paskaidroja, ka eksports sarucis līdz ar remontu divās lielās kokzāģētavās un neapstrādātas lapu koksnes cenu pazemināšanos Eiropā līdz līmenim, kas vairs nesedz meža ciršanas izdevumus. Līdz ar to kādi meža stūrīši palika nenocirsti, par ko sabiedrība priecāsies vairāk nekā par koksnes eksporta pieaugumu jau augustā.
K. Klauss pastāstīja, ka nozares aktualitāte ir ne tikai eksporta apjoma palielināšana, bet arī cīņa par tiesībām vismaz pretendēt uz mēbeļu izgatavošanu Nacionālās bibliotēkas jaunajai ēkai. Šāds pasūtījums sola nozarei četrus miljonus latu jeb Latvijas mēbeļu eksporta viena mēneša normu. Sākotnēji Latvijas mēbeļniekiem nav bijis pat cerību uz pasūtījumu, jo projekts paredzējis mēbeles no Kanādas kļavas (tas nav obligāti Kanādā audzis koks, bet preču zīme, kāda jau rotā bibliotēkas grīdu), ko Latvijā neapstrādā, bet tagad federācija ieguvusi kaut aizejošās valdības kultūras ministres Sarmītes Ēlertes parakstītu vēstuli, ka tikšot izsludināts konkurss uz bērza mēbelēm.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
2025. gadā rūpniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 4%
[caption id="attachment_33753" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, rūpniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās...
Lasīt tālākTiek atceltas plānotās izmaiņas Skultes un Siguldas vilcienu kustības grafikā
VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) informē, ka plānotās izmaiņas vilcienu kustības grafikā Skultes un Siguldas virzienā, kurām bija paredzēts stāties spēkā no 4. februāra, netiek ieviestas. LDz...
Lasīt tālākPTAC: patērētāju informētība par zemo cenu grozu ir laba, taču nepieciešams plašāks preču klāsts
61% Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par zemo cenu pārtikas produktu groza iniciatīvu, savukārt 47% aptaujāto ir pamanījuši šī groza produktus veikalos. Tas secināts sabiedriskās domas...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji aicina satiksmes ministru A. Švinku nemaldināt sabiedrību un atsaukt nepatieso informāciju par nozari
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, kas pārstāv 25 pasažieru pārvadātājus, ir negatīvi pārsteigta par ministra publiskajiem uzbrukumiem nozarei LTV raidījumā “Šodienas jautājums”...
Lasīt tālākPasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku
Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...
Lasīt tālākPētījums: 45% sociālo mediju lietotāju iegādājas produktus influenceru ietekmē
45% sociālo mediju lietotāju ir iegādājušies produktus ietekmētāju satura rezultātā, savukārt 70% gadījumu ietekmētāju saturs veicinājis papildu informācijas meklēšanu par produktu...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %
2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākRīgas, Liepājas un Ventspils ostās 2025. gadā pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu
2025. gadā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu. Saskaņā ar ostu datiem Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 16,75 miljoni tonnu kravu, Ventspilī 8,53...
Lasīt tālākVeikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu
Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
[caption id="attachment_34652" align="alignnone" width="300"] Being part of a white collar environment[/caption] Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma...
Lasīt tālāk