• Tweet

Pēdējo gadu laikā sabiedrībā aktīvi tiek aicināts cilvēkus iegādāties Latvijā ražotus produktus, tomēr, kaut iedzīvotāji pauž viedokli, ka vēlas atbalstīt vietējos ražotājus, situācija nav spīdoša un reāls atbalsts ražotājiem netiek sniegts. Daudzi cilvēki joprojām domā, ka ražotājam nav nozīmes un vienīgais, kas ir svarīgs ir produkta cena, lielveikali un cilvēki ir nostiprinājušies patēriņa paradumos uz importa preču rēķina. Tomēr, ja aizdomājas, pērkot importa produktus, iztērētā nauda nonāk pie to ārzemju ražotājiem. Protams, bez importa precēm, kā, piemēram, banāni, kafija, rīsi, kas mūsu klimatā vienkārši nav efektīvi audzējami, preču piedāvājums būtu nepietiekams un neapmierinātu iedzīvotāju prasības, tomēr mūsu valstī esam nonākuši līdz situācijai, ka ārzemju ražotāji importē Latvijā pilnīgi visu, aizņemot vairākas nišas un traucējot vietējiem ražotājiem attīstīties. Situācija sāk kļūt bīstama, jo šādas konkurences apstākļos mūsu ražotājiem draud nopietnas briesmas.

Iedzīvotāji atzīst, ka bieži izvēlas importētus pārtikas produktus, jo tie ir lētāki nekā Latvijā ražotie. Tomēr, kaut iztērējam mazāk naudas, tā nonāk pie ārvalstu ražotājiem, nevis palīdz uzlabot ekonomisko situāciju šeit. Tā kā pēc vietējā ražojuma produktiem pieprasījums ir mazāks, arī to cena ir augstāka, un iedzīvotāju pašu rīcība un izvēle spētu to nopietni ietekmēt. Skatoties uz šo problēmu globālā mērogā, redzam, ka daudzās pasaules valstīs patērētāju rīcība un iniciatīva pirkt savā valstī ražotus produktus ir bijis tas faktors, kas mainījis pārtikas ražošanas sistēmu un tirgu. Tāpēc sabiedrībā ir jāveicina Latvijā ražotu produktu pirkšana, lai cilvēki savus iepirkumu groziņus pildītu ar Latvijas augļiem un dārzeņiem nevis importētiem produktiem.

Vietējo ražotāju atbalstīšana pēdējā laikā kļuvusi arī par patriotisma izpausmi, cilvēki sākuši saskatīt sociālo un kultūras saistību ar ražotājiem. Nereti produkcija tiek ražota un arī pārdota pēc īpašām, tradicionālām metodēm, kas nav plaši izplatītas pasaulē un liek cilvēkiem just saikni starp kultūru un produktu, tā unikalitāti, just, ka tas ir audzis zemē, kurā paši dzīvojam. Iegādājoties vietējos produktus, cilvēki palīdz uzturēt arī tradīcijas un ēšanas paradumus un nacionālo identitāti, jo īstenībā jau liela daļa no importētajiem produktiem nemaz nav mūsu autentiskajās ēdienkartēs. Svarīgs ir arī veids, kā produkts tiek pārdots, tirgus, kas ir viena no senākajām tirdzniecības struktūrām, ir svarīga saikne starp patērētāju un ražotāju.

Lai arī valsts cenšas atbalstīt vietējos ražotājus un ir izdoti noteikumi un ieteikumi, ka iepirkumu konkursos primāri ir jāizvēlas Latvijā ražoti produkti, tomēr reālajā dzīvē nereti tas nenotiek. Atbilde ir tā pati, kas iepriekš – cena. Gan zemā pieprasījuma, gan ražošanas izmaksu dēļ vietējā produkcija ir dārgāka, tomēr tām ir zemākas transporta izmaksas, kas ir ekoloģiski pozitīvs faktors, jo tiek samazināts gaisa piesārņojums, un nereti augstāka kvalitāte, jo importēti produkti nereti cieš transportēšanas laikā. Bieži vien vietējie ražotāji nodrošina arī ekoloģiski tīrus produktus un pati ražošana ir videi draudzīga, produkcija ir veselīgāka kā plantācijās ražotie un ar pesticīdiem apstrādātie importa produkti.

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi plānu, kā palīdzēt vietējiem ražotājiem un pauž viedokli, ka Latvijas pārtikas ražotājiem svarīgas ir visas produkcijas noieta iespējas, tādēļ nepieciešams palielināt tieši vietējo ražotāju tirgus daļu iepirkumos. Lai veicinātu Latvijas produktu īpatsvara palielināšanos valsts un pašvaldību publiskajos iepirkumos, ministrija izstrādājusi noteikumus pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu veicējiem, kur, galvenokārt, atzīmēts, ka pašvaldībām ir jāatbalsta vietējie ražotāji, kā sekmīgi izvēlēties un nodalīt eksotiskos produktus no vietējiem produktiem. Uzmanība pievērsta arī transporta izmaksām un piegādi videi draudzīgā veidā. Pēdējo gadu laikā tikušas organizētas vairākas pilotprogrammas vietējo ražotāju produkcijas popularizēšanai, liekot skolām, bērnudārziem un dažādām ēdināšanas iestādēm veikt iepirkumus no vietējiem ražotājiem, kas daudzos gadījumos novedis pie sekmīgas sadarbības. Tomēr nereti skolas un dažādas pašvaldības ēdināšanas iestādes joprojām izvēlas lētāko importa produkciju.

“Situācija Latvijā sāk uzlaboties, tomēr es vēlos visas pašvaldības aicināt izvērtēt, vai labāk savus līdzekļus maksājam vietējiem ražotājiem vai tuvākiem un tālākiem kaimiņiem. Mūsu kooperatīvs pašlaik piegādā augļus un dārzeņus daudzām Latvijas skolām un piegādātie apjomi turpina augt. Mums ir jādomā par savējiem, jāatbalsta vietējie ražotāji un jāļauj tiem nodrošināt mūsu pašu vajadzības. Ja turpināsim tērēt naudu importa precēs, nauda turpinās plūst prom no Latvijas. Ja mēs vēlamies kļūt bagātāki, mums ir jākļūst neatkarīgākiem no pasaules un jāizmanto tas, ko paši ražojam, jāļauj cilvēkiem strādāt,” stāsta bijušais Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis.
Aigars Kalvītis pauž viedokli, ka konkurence starp ražotājiem ir ļoti sīva, ir iespējas ražot un strādāt, tomēr cenas ir nopietna problēma, īpaši mazajiem ražotājiem. Ja cenas tiks celtas, tad ražotāji tiks izstumti no tirgus. Nereti mazie ražotāji nav spējīgi nodrošināt pieprasīto produktu apjomu un sortimentu, regulāras piegādes un tiem ir grūti konkurēt. Zemkopības ministrijas plāns šādos gadījumos iesaka mazajiem ražotājiem apvienoties, tā palielinot sortimentu, ražošanas apjomu un spēju konkurēt. Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs norāda, ka saimniekiem daudz vienkāršāk savu produkciju būtu iespējams piedāvāt ar kooperatīvu palīdzību. Taču nelielo saimniecību īpašniekiem ir sarežģīti atrast līderus, kuri varētu uzņemties vadību, turklāt jārēķinās arī ar salīdzinoši lieliem attālumiem, kas jāveic, komplektējot produkcijas piegādes.

“Lai arī problēma ir valsts mēroga un pašvaldībām ir jāpievērš pastiprināta uzmanība un jāizvēlas Latvijā ražoti produkti, problēmas sakne ir tajā, ka cilvēki nesaprot, ka pērkot importa produktus būtībā veicina Latvijas atkarību no citu valstu importētajām precēm, jo pašmāju ražotāji, pieprasījuma trūkuma dēļ, samazina ražošanas apjomus. Latvijas uzņēmumi ir sīksti un stipri, tomēr arī to cīņā pret lielajiem importētājiem var pienākt brīdis, kad tie vienkārši vairs nespēs izdzīvot noteiktos apstākļos. Tāpēc sāksim katrs pats ar sevi un domāsim, ko liekam savos iepirkumu groziņos,” aicina Aigars Kalvītis.

Tomēr, pārmaiņām ir vajadzīgs laiks. Pašvaldību iepirkumu konkursiem ir jāpievērš lielāka sabiedrības uzmanība, lai tos stimulētu izvēlēties pašmāju produktus, nevis lētāko opciju. Vietējie ražotāji nodrošina darbavietas mūsu valsts iedzīvotājiem un nodrošina Latvijas iedzīvotājus ar svaigu un garšīgu produkciju. Palīdzēsim savai valstij attīstīties un domāsim par to, ko ikdienā paši varam darīt, lai atbalstītu Latvijas vietējos ražotājus.