Patēriņa cenas gada laikā kāpušas par 0,6%
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2014. gada jūlijā, salīdzinot ar 2013. gada jūliju1, palielinājās par 0,6%. Precēm cenas samazinājās par 0,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 3,0%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2014. gada jūlijā, salīdzinot ar 2013. gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kritumam pārtikai.
Pārtikas cenu vidējais līmenis šī gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājies par 0,7%. Nozīmīgs cenu kritums bija vērojams dārzeņiem un kartupeļiem. Cenas samazinājās arī augļiem, tējai un kafijai, cukuram, svaigai gaļai. Savukārt lielākais cenu kāpums bija vērojams pienam, sieram un olām, saldumiem un medum, kā arī maizei un graudaugu izstrādājumiem.
Tabakas izstrādājumu cenas pieauga par 8,0%, bet alkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 2,6%.
Cenas apaviem palielinājās par 8,4%, bet apģērbiem samazinājās par 1,9%.
Gada laikā vidējais cenu līmenis ar mājokli saistītiem pakalpojumiem pieauga par 1,8% – sadārdzinājās mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, ūdens piegāde, kanalizācijas pakalpojumi, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi.
Viesnīcu un restorānu pakalpojumu cenas, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, pieauga par 4,3%, galvenokārt cenām palielinoties kafejnīcās un restorānos par 6,0%, ēdnīcās – par 2,7%.
Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais sadārdzinājums bija vērojams kultūras pakalpojumiem, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem.
2014. gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas samazinājās par 0,4%. Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,8%, bet pakalpojumiem palielinājās par 0,7%.
Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām mēneša laikā bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem, pārtikai, alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu kāpumam ar mājokli saistītiem pakalpojumiem.
Pārtikas cenas samazinājās par 0,5%. Sezonālo faktoru ietekmē cenu kritums tika novērots dārzeņiem un augļiem. Cenas samazinājās arī desām un žāvējumiem, olām, zivīm un zivju izstrādājumiem. Savukārt cenu pieaugums bija vērojams kartupeļiem, saldumiem un medum, tējai un kafijai.
Alkoholiskie dzērieni kļuva lētāki par 1,6%, ko ietekmēja akcijas alum un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanās ietekmē pieauga tabakas izstrādājumu cenas.
Turpinoties vasaras sezonas izpārdošanām, cenas apģērbiem samazinājās par 6,8% un apaviem – par 6,7%.
Sadārdzinājās ūdens piegādes un kanalizācijas pakalpojumi. Nozīmīgs cenu kāpums tika novērots siltumenerģijai, ko ietekmēja dabasgāzes tirdzniecības cenas palielināšanās.
Pārējās patēriņa grupās cenu kritums bija vērojams personīgās aprūpes precēm, dārza precēm un ziediem. Savukārt cenas palielinājās degvielai un kultūras pakalpojumiem.
Vēl par tēmu:
Sociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālāk
