• Tweet

Kā zināms, ar Krievijas prezidenta rīkojumu uz gadu aizliegts ievest Krievijā liellopu, cūkas un mājputnu gaļu, zivis, sieru, pienu, dārzeņus un augļus no Austrālijas, Kanādas, Eiropas Savienības (ES), Ukrainas, ASV un Norvēģijas. Aizliegums neattiecas uz pārtiku bērniem un alkoholu. Krievijas prezidenta rīkojumā paredzēts uz gadu “aizliegt vai ierobežot [..] Krievijas teritorijā ievest noteiktus lauksaimniecības produktus, izejmateriālus un ražojumus no valstīm, kas ieviesušas ekonomiskās sankcijas pret Krievijas juridiskām un/vai fiziskām personām vai pievienojušās šādam lēmumam”.

Liela daļa vietējo ražotāju patlaban nogaida un nevēlas sacelt lieku “kņadu” pēc šiem Krievijas paziņojumiem. Pagaidām nekādu traucējumu nav, norēķini notiek normāli.

Visvairāk apdraudēti šobrīd ir zivju, īpaši šprotu, ražotāji. Ierobežojumi varētu skart 25 līdz 80 procentus no realizācijas atkarībā no tā, cik svarīgs konkrētajam ražotājam ir Krievijas tirgus. Tiem, kam ir mazāka daļa, iespējams bez liekiem zaudējumiem pārorientēties uz citiem tirgiem. Tas, protams, rada neērtības, bet būtiski zaudējumi nevarētu būt. Visvairāk cietīs tie uzņēmumi, kas eksportā galvenokārt orientējušies uz Krievijas tirgu.

Vēl ar zaudējumiem var saskarties piena pārstrādātāji un kartupeļu audzētāji, kā arī tirgotāji, kas nodarbojas ar preču tranzītu uz Krieviju no citām ES valstīm.

“Ekonomisko sankciju ietekmi uz Latviju var mazināt tas, ka dažu Latvijas uzņēmumu īpašnieki ir no Krievijas vai to kapitāla daļas pieder Krievijas pilsoņiem. Šāda saistība ar Krieviju var mazināt ekonomisko sankciju ietekmi uz Latviju. Ir loģiski, ja Krievijas uzņēmēji censtos noregulēt attiecības ar savu valsti. Mums ir piemērs ar degvīnu – ilgu laiku bija domstarpības starp Latviju un Krieviju par degvīna zīmola izplatīšanu, bet tagad viss ir noregulēts un tirdzniecība rit sekmīgi. Viena lieta ir vispārējā politika, bet cita – ekonomiskās sadarbības stabilizēšana”, skaidro Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Vienlaikus jāuzsver – pagājušajā gadā parakstīts līgums par vienotu ekonomisko zonu (VEZ), kurā ietilpst Krievija. Tā kā Krievijas noteiktie ierobežojumi nav saistoši pārējām VEZ valstīm, tad ir iespēja preces Krievijā ievest caur tām – Baltkrieviju, Kazahstānu vai citu vienotās ekonomiskās zonas dalībvalsti, piemēram, Armēniju. Tas gan nozīmē – nāksies meklēt jaunus ceļus un rēķināties ar dārgākām starpnieku izmaksām.