Pirmais Polijas produkcijas pieplūdums gaidāms augusta beigās
Pēc Krievijas aizlieguma importēt Polijas ābolus un dārzeņus, poļu tirgotājiem galvenais ir novirzīt produkciju uz citiem Eiropas tirgiem, tai skaitā uz Latvijas.
Pašlaik Latvijas tirgotāji nav satraukušies un uzskata, ka poļu produkcijas pieplūdums būs sagaidāms vien uz augusta beigām vai septembra sākuma.
Kā pastāsta Rīgas Centrāltirgus Mārketinga un komunikāciju daļas vadītājs Ivars Jakovels, ābolu un dārzeņu pieplūdums no Polijas pavērs jaunas konkurences iespējas, kas nāks par labu pircējiem. Tāpat tiek norādīts, ka lielākoties tirgotājiem ir izveidojies patstāvīgais klientu loks, kas nozīmē vien to, ka jaunas produkcijas ienākšana tirgū viņus neskars. Tomēr netiek izslēgts fakts, ka cilvēki pievērš uzmanību arī cenai un cenšas izvēlēties pēc iespējas lētāku preci.
Jakovels norāda arī kvalitātes faktors, kas nav mazsvarīgs, piebilstot, ka nereti Polijas produkcija kvalitātes ziņā pārspēj Latvijā audzētos dārzeņus un ābolus.
Par drīzumā gaidāmo poļu produkcijas pieplūdumu brīdina arī Latvijas Eksportpadomes projektu direktors Jānis Āboliņš, norādot, ka Polijai nekas neliedz palielināt produkcijas sortimentu Latvijā.
Kamēr poļu produkcijas importa pieplūdums vēl gaidāms, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji aicina cilvēkus izvēlēties vietējo produkciju, saglabājot patriotismu.
Jau iepriekš tika ziņots, ka no 1. augusta Krievijā tiks aizliegts augļu un dārzeņu imports no Polijas.
Vēl par tēmu:
Valsts svētku laikā Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi; no 17. novembra slēgs 11. novembra krastmalu
Saistībā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienas svinībām Rīgā gaidāmi plaši satiksmes ierobežojumi. No otrdienas, 17. novembra, plkst. 15.00 līdz trešdienas, 18. novembra, plkst....
Lasīt tālākSM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālākArī brīvdienās saglabāsies brāzmains vējš, turpmākajās dienās bieži sagaidīsim nokrišņus
Piektdien piekrastē vējš ir pieņēmies spēkā – līdz pēcpusdienai Liepājas un Ventspils novērojumu stacijās reģistrētas brāzmas līdz 22 m/s, dažviet arī iekšzemē novērotas brāzmas...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākNaktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidojuši trīs bezpilota lidaparāti
Naktī uz 11. novembri Latvijas gaisa telpā ielidoja trīs bezpilota lidaparāti, no kuriem divi īslaicīgi (1–2 minūtes) šķērsoja valsts Austrumu robežu un viens – šķērsoja Latvijas teritoriju...
Lasīt tālākLatvijā gripas aktivitāte saglabājas iepriekšējās nedēļas līmenī
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un citu akūtu elpceļu infekciju monitoringa dati liecina, ka Latvijā gripas aktivitāte joprojām saglabājas zemā līmenī. Aizvadītajā nedēļā...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālāk
