• Tweet

Ziemeļatlantijas alianse (NATO) atzinusi, ka nav gatava Krievijas uzbrukumam, kas tiktu vērsts pret kādu organizācijas dalībvalsti, norādot, ka visapdraudētākās ir Baltijas valstis.

Notikumi Krimā un Austrumukrainā ir atklājuši trūkumus NATO aizsardzībā un gatavībā sniegt atbildes triecienu, ja rastos draudi kādas dalībvalsts drošībai, norāda parlamenta Aizsardzības komisija.

NATO ir bijusi pārāk neuzmanīga pret Krievijas draudiem, tāpēc nav labi sagatavota iespējamam karam, atzīst komisijas priekšsēdētājs Rorijs Stjuarts.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina pasaules redzējums, Rietuma nespēja iesaistīties Ukrainas krīzē, ieviestās sankcijas pret Krieviju un iespējamā valsts atbildes reakcija ir bīstams signāls NATO dalībvalstīm, it īpaši neaizsargātas ir Baltijas valstis, norāda Stjuarts, aicinot izvietot vairāk karavīru Baltijā.  

Lai spētu nodrošināt drošību, NATO nepieciešams veikt vairākus uzlabojumus, tai skaitā uzlabot ātrās reaģēšanas spēkus, kā arī apsvērt iespēju ieviest pastāvīgas rezerves vienības, kuras būtu atbildīgas par Austrumeiropu un Baltijas valstu teritoriju.

Septembrī gaidāmajā NATO samitā gaidāma vienošanās par drošības pasākumiem Baltijas valstīs, kas sevi ietvers spēku izvietošanu un plaša mēroga militārās mācības. 

Komisija norāda, ka vislielākais informācijas kara risks ir iespējams Latvijā un Ukrainā, kur dzīvo nozīmīga krievu minoritāte.