• Tweet

Nākamgad Valsts prezidents Andris Bērziņš kopā ar administrāciju pametīs Rīgas pili un tās remontdarbu laikā pārcelsies uz pagaidu mītni. Prezidents noraidījis Rīgas Latviešu biedrības piedāvājumu izmantot biedrības telpas un izvēlējies palikt Amerikas Savienoto Valstu (ASV) vēstniecības bijušajās telpās.

Var izteikt minējumu, ka tajās var būt palikušas vairākas amerikāņu specdienestu ierīces, norāda padomju laika drošības dienestu pārstāvis.

Ēka Raiņa bulvārī 7, kurā agrāk mitinājās ASV vēstniecības darbinieki, celta 1863. gadā. Vēstures avotos norādīts, ka līdz 20. gadsimta 30. gadu vidum tajā atradās Reimersa acu klīnika, savukārt pēc tam tā kalpoja kā administratīvā ēka. Padomju laikā tur atradās Celtniecības komiteja un Rīgas pilsētas Arhitektūras un celtniecības pārvalde, bet 1992. gada 7. februārī simboliskā ēkas nodošanā vēstniecībai piedalījās ASV viceprezidents Dens Kveils. Šogad ASV vēstniecība telpas pameta un pārcēlās uz telpām Remtes ielā.

Padomju laika drošības dienestu pārstāvis, kurš pētījis ASV specdienestu ienākšanu Latvijā, Neatkarīgajai atzīst – pagājušā gadsimta 30. gados spiegošana un noklausīšanās ierīču izvietošana bijusi ļoti izplatīta. «Pirms ASV valdības pārstāvji ievācās ēkā, tā tika pārbūvēta. Materiālus veda no Dānijas, no Latvijā pieejamajām izejvielām neko neizmantoja, jo baidījās, ka tajās varētu būt paslēptas kādas noklausīšanās ierīces,» stāsta bijušais drošības dienestu pārstāvis. Pēc viņa pieredzes, ēkā, visticamāk, ir vairākas īpaši aizsargātas istabas, kurās notiek augsta ranga sarunas. «Sienām ir īpaša apdare, būtībā telpa ir kā elektrobumba, un no tās nevar pārraidīt nekādu informāciju. Aizejot amerikāņi, visticamāk, ir paņēmuši līdzi aparatūru, taču diez vai viņi speciāli jaukuši nost sienas, lai pārtrauktu telpu ekranizāciju,» norāda drošības dienestu pārstāvis. Pēc viņa domām, Latvijas drošības dienestiem būtu pirms prezidenta kancelejas pārcelšanas ēka jāpārbauda, taču diez vai tajā būs speciāli atstātas kādas ierīces. «Nedomāju, ka amerikāņi tik ļoti gribēs noklausīties, ko runā prezidents, – tas ir pārāk dārgi, un iegūtā informācija, visticamāk, nebūtu tā vērta,» secina bijušais drošībnieks.

Telpas prezidentam piedāvājusi arī Rīgas Latviešu biedrība (RLB), taču prezidenta preses pārstāve Līga Krapāne uzsver, ka prezidenta kanceleja pagaidām nav plānojusi apmeklēt RLB telpas.

L. Krapāne norāda, ka telpu apsekošana un remontdarbi Raiņa bulvārī 7 notiks pēc Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) iniciatīvas. VNĪ būs arī jānodrošina, lai ēkā nebūtu citu valstu drošības iestāžu aparatūras, piemēram, noklausīšanās ierīču. «Valsts prezidenta kanceleja šajā gadījumā ir tikai eventuālā nomnieka statusā,» uzsver L. Krapāne.

VNĪ preses pārstāve Daiga Laukšteina Neatkarīgajai atklāj, ka prezidenta kancelejai ir laikus nosūtīta vēstule ar precīzu ēkas Rīgā, Raiņa bulvārī 7, telpu plānojumu un platību. Tāpat tika lūgts kancelejas viedoklis par šo pagaidu telpu piemērotību kancelejas prasībām. «Mums ir vienošanās šīs nedēļas laikā, abām pusēm klātesot, novērtēt pašreizējos apstākļus Raiņa bulvārī 7. Tā rezultātā prezidenta kanceleja konkretizēs savas prasības un tiks noskaidrots nepieciešamais remontdarbu apjoms,» saka D. Laukšteina.

Avots: nra.lv