Iedzīvotāji bankām parādā 6 miljardus eiro
Lai gan bankas Citadele aprēķini liecina, ka Latvijas mājsaimniecību ienākumi šobrīd ir tuvi 2008. gada līmenim, iedzīvotāju tēriņi nav tik neapdomīgi kā pirmskrīzes laikā. Nepieciešamības gadījumā kredīts tiek ņemts lielākoties mājokļa remontam vai lietotas vieglās automašīnas iegādei, retāk izklaidēm, piemēram, ballītei vai ceļošanai, raksta portāls NRA.Lv
«Latvijas ekonomikas atkopšanās procesi aizvadīto četru gadu laikā ir būtiski uzlabojuši situāciju vietējā darba tirgū un attiecīgi mājsaimniecību ieņēmumos. Bezdarba līmenis Latvijā ir krities no vairāk nekā 20% 2010. gadā līdz 12% pašlaik. Šajā pašā laikā vidējais atalgojums valstī ir palielinājies par aptuveni 25% līdz 550 eiro. Mājsaimniecību ienākumu apjoms ir audzis un pašlaik vairs nav tālu līdz 2008. gada līmenim,» uzskata bankas Citadele ekonomists Zigurds Vaikulis.
Minimālas algas saņēmējiem kredīts nespīd
Saskaņā ar Citadeles rīcībā esošo informāciju privātpersonu kredītu slogs pēdējo gadu laikā ir samazinājies – no 9 miljardiem eiro 2008. gadā līdz aptuveni 6 miljardiem eiro šogad. Tas nozīmē, ka šobrīd vidēji viena iedzīvotāja kredītsaistības ir 3000 eiro.
Z. Vaikulis prognozē, ka pašreizējās tendences rada spēcīgu bāzi banku izsniegto kredītu apjoma pieaugumam nākotnē. «Tomēr iepriekšējās kredītu krīzes laikā mēs visi kopā, gan aizdevēji, gan aizņēmēji, esam daudz mācījušies, un ir pamats uzskatīt, ka nākotnē noteikti būsim gudrāki,» saka Z. Vaikulis.
Citadeles valdes locekle Santa Purgaile atzīst, ka aizvien mazāk ir gadījumu, kad bankai jāatsaka kredīta izsniegšana klientam, piemēram, nepietiekamu mēneša ienākumu dēļ: «Arī banka no savas puses stingri izvērtē katru kredītpieteikumu, lai būtu pārliecināta, ka klients noteiktā termiņā var atļauties atmaksāt iecerēto summu.»
Pēc bankas speciālistu aprēķiniem, patēriņa kredītu bankā var dabūt tad, ja persona uz rokas saņem vismaz 300 eiro. Tas nozīmē, ka minimālās algas saņēmējs uz aizdevumu var necerēt. «Ja banka atsaka kredītu, tas nav jāuztver kā katastrofa. Iespējams, tādā veidā banka ir pasargājusi no lielām problēmām nākotnē,» piebilst S. Purgaile. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra Finanšu pakalpojumu uzraudzības daļas vadītājs Andis Priedītis aicina patērētājus nesatraukties gadījumos, ja aizdevums tiek atteikts. «Droši vien kreditētājam, izvērtējot dažādus kritērijus, tomēr ir savs pamatojums, kāpēc kredītu nepiešķirt. No jūlija spēkā ir vairākas izmaiņas likumā, tāpēc PTAC cerīgi raugās, ka tās vēl vairāk sekmēs kreditēšanas tirgus uzlabošanos gan no patērētāja, gan kreditētāja pozīcijām,» pārliecināts ir A. Priedītis.
Bankas Citadele dati liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā patēriņa kredīta vidējā summa bija 2000 eiro, un šādu summu cilvēki plāno atmaksāt divos trīs gados.
Izklaižu vietā praktiskas lietas
Bankas Citadele rīcībā esošā informācija liecina, ja pirms pieciem gadiem patēriņa kredīts lielākoties tika ņemts ceļojumiem, dāvanu iegādei vai citu kredītu apmaksai, tad tagad cilvēki galvenokārt naudu bankā aizņemas tādiem mērķiem, kas uzlabo dzīves kvalitāti ilgākā laika periodā, piemēram, dzīvokļa remontam, īpašuma privatizācijai, automašīnas remontam un ilgstošas lietošanas preču iegādei. Arī automašīnu iegādē joprojām valda piesardzība – iedzīvotāji biežāk izvēlas iegādāties lietotas automašīnas, kuru iegādei ņem patēriņa kredītu, nevis līzingu.
Atļaujas ceļot vairāk
Pēckrīzes periodā un ienākumu pieauguma ietekmē mainījušies ceļojumu iegādes paradumi, no kuriem būtiskākais jaunums – plānot ceļojumu laikus, apstiprina Latvia Tours biznesa attīstības projektu vadītāja Ilze Vintere. Piemēram, rudenī, ziemā plānotos ceļojumus liela daļa iegādājas jau tagad. Daudz rūpīgāk ceļotāji arī izvērtē ceļojuma izmaksas. Tā sadārdzinoties ceļojumiem uz Turciju, klientu izvēle vairāk nosliecas par labu jauniem galamērķiem uz Bulgāriju un citviet. Pirmajā pusgadā atpūtas ceļojumu iegāde Latvia Tours palielinājusies par 14%, bet darījumu ceļojumu par pieciem procentiem.
Vēl par tēmu:
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākArodbiedrību iniciatīva apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu
Arodbiedrību iniciatīva portālā manabalss.lv, lai apturētu Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai, divās dienās savākusi vairāk nekā...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies izkrāptus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies izkrāptus un nozagtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 5.martā, pirmajā lasījumā atbalstīja Juridiskās komisijas...
Lasīt tālākPlāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākSomijas ekonomists: 2026. gadā Latvijas ekonomikā gaidāma straujāka izaugsme, balstīta privātajā patēriņā un investīcijās
Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén)....
Lasīt tālākSkaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem turpmāk būs jānorāda arī kvalifikācija
Valdība otrdien, 3. martā, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos*, kas ievieš lielāku caurskatāmību skaistumkopšanas jomā, prasot pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot darbību,...
Lasīt tālākAr atbalstu sekmēs vietējās pārtikas piegādi skolām, slimnīcām un citām iestādēm
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Ministru kabinets sēdē 3. martā apstiprināja grozījumus atbalsta nosacījumos...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālākKāda ir Latvijas pensiju sistēma, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm?
Ikgadējais Mercer globālais pensiju indeksa pētījums rāda, ka pensiju sistēmu kvalitāte pasaulē pakāpeniski uzlabojas. Lai gan Latvija šajā indeksā netiek tieši apskatīta, ekspertu vērtējumā2...
Lasīt tālākEirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālāk
