Iedzīvotāji bankām parādā 6 miljardus eiro
Lai gan bankas Citadele aprēķini liecina, ka Latvijas mājsaimniecību ienākumi šobrīd ir tuvi 2008. gada līmenim, iedzīvotāju tēriņi nav tik neapdomīgi kā pirmskrīzes laikā. Nepieciešamības gadījumā kredīts tiek ņemts lielākoties mājokļa remontam vai lietotas vieglās automašīnas iegādei, retāk izklaidēm, piemēram, ballītei vai ceļošanai, raksta portāls NRA.Lv
«Latvijas ekonomikas atkopšanās procesi aizvadīto četru gadu laikā ir būtiski uzlabojuši situāciju vietējā darba tirgū un attiecīgi mājsaimniecību ieņēmumos. Bezdarba līmenis Latvijā ir krities no vairāk nekā 20% 2010. gadā līdz 12% pašlaik. Šajā pašā laikā vidējais atalgojums valstī ir palielinājies par aptuveni 25% līdz 550 eiro. Mājsaimniecību ienākumu apjoms ir audzis un pašlaik vairs nav tālu līdz 2008. gada līmenim,» uzskata bankas Citadele ekonomists Zigurds Vaikulis.
Minimālas algas saņēmējiem kredīts nespīd
Saskaņā ar Citadeles rīcībā esošo informāciju privātpersonu kredītu slogs pēdējo gadu laikā ir samazinājies – no 9 miljardiem eiro 2008. gadā līdz aptuveni 6 miljardiem eiro šogad. Tas nozīmē, ka šobrīd vidēji viena iedzīvotāja kredītsaistības ir 3000 eiro.
Z. Vaikulis prognozē, ka pašreizējās tendences rada spēcīgu bāzi banku izsniegto kredītu apjoma pieaugumam nākotnē. «Tomēr iepriekšējās kredītu krīzes laikā mēs visi kopā, gan aizdevēji, gan aizņēmēji, esam daudz mācījušies, un ir pamats uzskatīt, ka nākotnē noteikti būsim gudrāki,» saka Z. Vaikulis.
Citadeles valdes locekle Santa Purgaile atzīst, ka aizvien mazāk ir gadījumu, kad bankai jāatsaka kredīta izsniegšana klientam, piemēram, nepietiekamu mēneša ienākumu dēļ: «Arī banka no savas puses stingri izvērtē katru kredītpieteikumu, lai būtu pārliecināta, ka klients noteiktā termiņā var atļauties atmaksāt iecerēto summu.»
Pēc bankas speciālistu aprēķiniem, patēriņa kredītu bankā var dabūt tad, ja persona uz rokas saņem vismaz 300 eiro. Tas nozīmē, ka minimālās algas saņēmējs uz aizdevumu var necerēt. «Ja banka atsaka kredītu, tas nav jāuztver kā katastrofa. Iespējams, tādā veidā banka ir pasargājusi no lielām problēmām nākotnē,» piebilst S. Purgaile. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra Finanšu pakalpojumu uzraudzības daļas vadītājs Andis Priedītis aicina patērētājus nesatraukties gadījumos, ja aizdevums tiek atteikts. «Droši vien kreditētājam, izvērtējot dažādus kritērijus, tomēr ir savs pamatojums, kāpēc kredītu nepiešķirt. No jūlija spēkā ir vairākas izmaiņas likumā, tāpēc PTAC cerīgi raugās, ka tās vēl vairāk sekmēs kreditēšanas tirgus uzlabošanos gan no patērētāja, gan kreditētāja pozīcijām,» pārliecināts ir A. Priedītis.
Bankas Citadele dati liecina, ka šā gada pirmajā pusgadā patēriņa kredīta vidējā summa bija 2000 eiro, un šādu summu cilvēki plāno atmaksāt divos trīs gados.
Izklaižu vietā praktiskas lietas
Bankas Citadele rīcībā esošā informācija liecina, ja pirms pieciem gadiem patēriņa kredīts lielākoties tika ņemts ceļojumiem, dāvanu iegādei vai citu kredītu apmaksai, tad tagad cilvēki galvenokārt naudu bankā aizņemas tādiem mērķiem, kas uzlabo dzīves kvalitāti ilgākā laika periodā, piemēram, dzīvokļa remontam, īpašuma privatizācijai, automašīnas remontam un ilgstošas lietošanas preču iegādei. Arī automašīnu iegādē joprojām valda piesardzība – iedzīvotāji biežāk izvēlas iegādāties lietotas automašīnas, kuru iegādei ņem patēriņa kredītu, nevis līzingu.
Atļaujas ceļot vairāk
Pēckrīzes periodā un ienākumu pieauguma ietekmē mainījušies ceļojumu iegādes paradumi, no kuriem būtiskākais jaunums – plānot ceļojumu laikus, apstiprina Latvia Tours biznesa attīstības projektu vadītāja Ilze Vintere. Piemēram, rudenī, ziemā plānotos ceļojumus liela daļa iegādājas jau tagad. Daudz rūpīgāk ceļotāji arī izvērtē ceļojuma izmaksas. Tā sadārdzinoties ceļojumiem uz Turciju, klientu izvēle vairāk nosliecas par labu jauniem galamērķiem uz Bulgāriju un citviet. Pirmajā pusgadā atpūtas ceļojumu iegāde Latvia Tours palielinājusies par 14%, bet darījumu ceļojumu par pieciem procentiem.
Vēl par tēmu:
SM: ar sociālajiem partneriem esam vienisprātis, ka vēlamākais būtu saglabāt līdzšinējo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu
Šodien, 12. novembrī, Satiksmes ministrija (SM) ar sociālajiem partneriem pārrunāja iespējamos risinājumus sabiedriskā transporta finansēšanai turpmākajos četros gados. Kā uzsvēra SM valsts...
Lasīt tālāk2026. gada 3. ceturksnī vērojams pēdējos gados augstākais nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis
Jaunākie darbaspēka apsekojuma dati liecina, ka 2026. gada 3. ceturksnī Latvijas darba tirgū bija vērojama pozitīva nodarbinātības dinamika. Iedzīvotāju nodarbinātības līmenis sasniedza 66,1%,...
Lasīt tālākPirmo 28 tranzīta graudu paraugu analīžu rezultāti neliecina par to izcelsmi no Ukrainas
Zemkopības ministrija informē, ka ir saņemti pirmie tranzīta graudu izcelsmes pārbaudes rezultāti, izmantojot Apvienotajā Karalistē izstrādāto Graudu verifikācijas shēmu (Grain Verification...
Lasīt tālākDabasgāzes cenas Eiropā sarukušas par 20 %, taču ziemā saglabājas jauna cenu kāpuma risks
Eiropas dabasgāzes cenas nedaudz vairāk nekā nedēļas laikā samazinājušās par vairāk nekā 20 %, tomēr jauna cenu kāpuma risks joprojām ir augsts. Eiropas dabasgāzes krātuves ir piepildītas...
Lasīt tālākFM: degvielas cenu kāpums palielina inflācijas spiedienu, bet pārtikas cenas to mazina
Patēriņa cenu līmenis šā gada oktobrī bija par 0,4% augstāks nekā iepriekšējā mēnesī un par 3,1% augstāks nekā pērnā gada oktobrī. Mēneša griezumā cenu kāpumu noteica elektroenerģijas,...
Lasīt tālākOktobrī kopējo cenu kāpumu ierobežoja mērens pārtikas cenu pieaugums
Oktobrī cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica pakalpojumu un ar mājokli saistīto energoresursu cenu kāpums. Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2026. gada oktobrī,...
Lasīt tālākSeptembrī turpinājās stabila eksporta izaugsme
Preču eksporta izaugsme septembrī paātrinājās, vērtībai faktiskajās cenās gadā pieaugot par 12,8%, – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Vienlaikus...
Lasīt tālākKulbergs piedāvā četru gadu plānu valsts finanšu sakārtošanai un ekonomikas izaugsmei
Ministru prezidents Andris Kulbergs piedāvā valsts finanšu sakārtošanas un ekonomikas izaugsmes plānu 2027.–2030. gadam. Tas paredz izdevumu pārskatīšanas un ieņēmumu pasākumus ar kopējo...
Lasīt tālākFM iesniegusi valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem
Finanšu ministrija (FM) saskaņā ar valsts budžeta sagatavošanas grafiku iesniegusi izskatīšanai valdībā ziņojumu par 2027.–2030. gada budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem....
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais Latvijas iedzīvotājs nav pārliecināts par spēju segt negaidītus tēriņus
Pieaugot dzīves dārdzībai, samazinās Baltijas valstu iedzīvotāju pārliecība par spēju segt neparedzētus izdevumus. Latvijā un Igaunijā neparedzētiem tēriņiem nav gatava gandrīz puse sabiedrības...
Lasīt tālāk
