• Tweet

Eiropas zivsaimniecības fonds (EZF) paredz ne tikai tiešu atbalstu zivsaimniecībai, bet atvēl arī ievērojamus līdzekļus, lai saglabātu un attīstītu zivsaimniecībai nozīmīgos reģionus.

Latvijā tā ir Vidzemes un Kurzemes piekraste, kā arī teritorijas ap iekšējiem ūdeņiem un vietas, kur koncentrējušies zivsaimniecības uzņēmumi, kuru attīstībai publiskais finansējums pašreizējā plānošanas periodā sasniedz 10 miljonus latu. Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš intervijā Neatkarīgajai pieļauj, ka nākotnē atbalsts zivsaimniecības reģioniem būs vēl būtiskāks.

– EZF 4. virziena Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīga attīstība pasākumu mērķis ir veicināt zivsaimniecībai nozīmīgo teritoriju ilgtspējīgu attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu. Šīs ass pasākumi dod iespēju palielināt ieņēmumus no esošiem resursiem vai arī rast jaunu, alternatīvu nodarbošanos zivsaimniecībai nozīmīgās teritorijās situācijā, kad samazinās zivju krājumi un līdz ar to arī zvejnieku un pārstrādātāju ienākumi. ZM vēlas, lai piejūras novados un teritorijās pie iekšējiem ūdeņiem un zivsaimniecības uzņēmumiem saglabātos saikne ar zivsaimniecību, lai ūdeņi, to dzīvie resursi tiktu saglabāti, apsaimniekoti un izmantoti, nodrošinot to ilgtspēju. Tas ir galvenais, ko uzsveram diskusijā ar partneriem – vietējām rīcības grupām, Latvijas Pašvaldību savienību, sociālajiem partneriem. Un mums ir prieks par projektiem, kur mēs saskatām šo saikni. Arī piedaloties kopīgās sanāksmes ar citu valstu zivsaimniecības speciālistiem, tiek prezentēti labi projekti, kuros redzama saikne ar zivsaimniecību, piemēram, zivju tirdziņu izveidošana, zivju izmantošana kulinārijā un tamlīdzīgi.

4. ass aktivitāšu ieviešanai tiek piemērota atšķirīga sistēma nekā citu virzienu aktivitātēs, un proti, zivsaimniecībai nozīmīgajos reģionos tika izveidotas zivsaimniecības vietējās rīcības grupas (ZVRG), kuras izstrādāja savas teritorijas attīstības stratēģiju. Pamatojoties uz šo stratēģiju, vietējās rīcības grupas, kuras ir lēmējtiesīgas institūcijas, izvērtē projektus EZF 4. prioritātes Zivsaimniecības reģionu ilgtspējīga attīstība pasākumā Teritoriju attīstības stratēģiju īstenošana, ko iesniegušas pašvaldības, biedrības, nodibinājumi vai uzņēmēji. Tikai tad, kad ZVRG projektu atbalstījusi, atzīstot projekta atbilstību teritorijas stratēģijai, to tālāk vērtē Lauku atbalsta dienests.

– Vai vietējai rīcības grupai ir noteikta teritorija, kuru tā aptver, piemēram, novads vai pagasts?

– Zivsaimniecībai nozīmīgās teritorijas, kurās iespējams izmantot EZF finansējumu teritorijas attīstībai, noteiktas jau stratēģiskajos plānošanas dokumentos. Tas, kādu teritoriju pārzina katra vietējā rīcības grupa zivsaimniecībā nozīmīgās teritorijas ietvaros, ir katras grupas pašas ziņā, un tā ir noteikta grupas izstrādātajā vietējā attīstības stratēģijā. Lielākoties tās sakrīt ar novadu robežām, bet iespējami arī izņēmumi. Šīs grupas veidojās vietās, kurās tradicionāli ir bijusi zivsaimniecība. Jāuzsver, ka vietējās rīcības grupas veidojas no apakšas, apvienojoties šajā teritorijā saimniekojošiem uzņēmējiem, iedzīvotājiem, pašvaldību pārstāvjiem, biedrībām un citiem, kuriem rūp savas apkārtnes attīstība, nevis tiek uzspiestas no augšas. Tas, cik grupa ir liela, ir pašu ziņā. Vienīgais nosacījums, kas ir iestrādāts jau ES regulā, ir tāds, ka šajā grupā pašvaldību pārstāvji nedrīkst būt vairāk par 50% no kopējā grupas dalībnieku skaita un vismaz vienai trešdaļai biedrības lēmējinstitūcijā ir jābūt pārstāvjiem no zivsaimniecības nozares.

Arī lauku attīstībā ir līdzīgas, uz reģioniem balstītas aktivitātes, kurās ir izveidotas lauku vietējās rīcības grupas. Daudzviet gan zivsaimniecības vietējo rīcības grupu, gan lauku rīcības grupu teritorijas pārklājas un aktīvie teritorijas pārstāvji darbojas abās grupās, veicot vienu darbu, proti, rūpējoties par teritorijas attīstību. ES regulas paredz, ka ZVRG un lauku vietējai rīcības grupai pat tad, ja tās darbojas vienā teritorijā, ir jāizstrādā katrai atsevišķa stratēģija, jo finanšu instrumenti ir atšķirīgi. Latvijai kā ne pārāk lielai valstij ar ierobežotiem pieejamiem resursiem un cilvēku kapacitāti tas nešķiet pārāk loģiski, jo vienai teritorijai pareizāk un racionālāk būtu izstrādāt tikai vienu kopīgu stratēģiju. Šādu savu nostāju esam pauduši, arī apspriežot nākamo plānošanas periodu

Atgādinašu, ka EZF 4. prioritātes pasākumu īstenošanai kopumā bija izsludināts publiskais finansējums 10 miljonu latu apmērā, no kuriem nepilni 5 miljoni latu tika izsludināti 2009. gadā un vēl 5 miljoni latu – šā gada septembra sākumā. Šobrīd ir apstiprināti 164 projekti par gandrīz 3 miljoniem latu. Daļa projektu, protams, atrodas vērtēšanas stadijā, un vietējās rīcības grupas izsludina arī jaunas pieteikšanās kārtas.

– Vai tas, cik aktīvi tiek izmantots esošais EZF finansējums, varētu kalpot kā arguments, lemjot par finansējuma apjomu nākamajam plānošanas periodam?

– To pagaidām ir ļoti grūti pateikt, jo pašlaik nav zināms, pēc kādiem kritērijiem rēķinās finansējuma apjomu nākamajam plānošanas periodam. Turklāt, iespējams, nākotnē EZF tiks apvienoti vēl citi zivsaimniecības finanšu instrumenti, kas šobrīd nodrošina, piemēram, kontroles mehānisma īstenošanu, zivsaimniecības datu vākšanu, jūrlietu politiku. Līdz ar to šobrīd spriest par iespējamo atbalsta summu un to, kā tā tiks dalīta, ir pāragri.

Vienlaikus EK atzīmējusi, ka reģioniem paredzētais atbalsts arī nākotnē būs nozīmīgs un tam varētu tikt atvēlēti ievērojami līdzekļi. Tas pagaidām gan ir tikai EK priekšlikums, par ko dalībvalstis vēl diskutēs. EK arī ir norādījusi, ka vēlētos atteikties no tiešā atbalsta zvejniecībai, tā vietā rosinot to kompensēt ar atbalsta palielināšanu reģioniem.

Avots: nra.lv