Vidusskolu absolventi izvēlas studijas ārzemēs
Pieteikšanās termiņš pamatstudijām Latvijas augstskolās pamazām beidzas, un jaunie studenti savu izvēli izdarījuši. Augstskolas informē, ka ievērojamu izmaiņu studentu izvēlē nav un lielākais pieteikumu skaits ir uz programmām, kurās augstākās mācību iestādes ir specializējušās. Studentu sarukumu skaidro ne tikai ar demogrāfisko situāciju, bet arī ar jauniešu došanos studēt ārzemēs.
Latvijas Universitātes Studentu servisa direktors Jānis Cālītis vēsta, ka dokumentu iesniegšana universitātē norit kā parasti – bez īpašiem starpgadījumiem vai pārsteigumiem. Vispieprasītākās ir datorzinātnes, komunikāciju zinātnes, ekonomika, psiholoģija, politika, bet mazliet vairāk nekā parasti pieaudzis studētgribētāju skaits ārstniecībā. «Nav nekāda optimisma pazīmes, ka jauno studentu skaits palielinātos. Pagājušogad vidusskolu absolventu skaits saruka par 14%, bet augstskolās par 11%, šogad varētu būt līdzīgi. Prognozēts, ka nākamgad vidusskolu beidzēju skaits varētu būtiski nemainīties, tādēļ varētu gaidīt, ka jauno studentu skaits nākamgad nemainīsies,» informē J. Cālītis.
Pēc Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) jaunākajiem datiem, pirmajā nedēļā reģistrējušies 2900 reflektantu. Pieprasītākās ir medicīnas un fizioterapijas programmas, savukārt sociālajās zinātnēs tāpat kā pērn pieprasīta ir multimediju komunikācijas programma. Tāpat jaunie studenti izvēlas starptautiskās attiecības – Eiropas studijas un starptautisko mārketingu un reklāmu. RSU salīdzinājumā ar pērno gadu saņemto pieteikumu skaits nav būtiski mainījies, vien novērojams, ka piektā daļa reflektantu vidusskolu ir absolvējuši pirms gada vai vēl agrāk. Pamatstudiju programmās ar katru gadu vairāk piesakās cilvēki ap 30 gadiem un vecāki, ko RSU skaidro ar darba tirgus izmaiņām vai arī cilvēki nolēmuši, ko patiešām vēlas apgūt, raksta NRA.lv.
Vidzemes augstskola (VA) prognozē, ka pieprasītākās ir informācijas tehnoloģiju zinātnes, pēc kā seko tūrisms. VA pieredze liecina, ka ir daļa reflektantu, kuri grib apgūt programmas, kurās lielāka iespēja iekļūt budžeta vietās, nevis plānojot sev piemērotāko karjeru.
Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) uzņemšanas komisijas galvenā speciāliste Rasma Veinberga norāda, ka studētgribētāju skaits, protams, krītas kā jebkurā augstākās izglītības iestādē Latvijā, taču nav sasniedzis riskantu robežu. «Jaunieši ir mobili un uz ārzemēm vairs nedodas, lai tikai strādātu, bet arī studētu, kas iespaido jauno studējošo skaitu Latvijā,» skaidro R. Veinberga. Programmās, kuras pārsvarā apgūst LLU, studējošo skaits ir liels. Tās ir lauksaimniecība, veterinārmedicīna un meža zinātnes. LLU novērojusi, ka ne visas programmas, kurās ir vairāk budžeta vietu, vidusskolu absolventi izvēlas vairāk. Piemēram, Lauksaimniecības fakultātē, kur ir 80 budžeta vietu, daļa reflektantu iestājas, lai iegūtu nepieciešamo izglītību un pārņemtu zemnieku saimniecību vadīšanu no saviem vecākiem.
Vēl par tēmu:
Rīgā atzīmēs kara Ukrainā ceturto gadadienu
24. februārī galvaspilsētā un visā Latvijā tiks pieminēta kara Ukrainā ceturtā gadadiena. Rīgā norisināsies akcija “Kopā līdz uzvarai!”, kā arī tiks atklātas kara gadadienai veltītas...
Lasīt tālākValsts aizsardzības mācība – turpmāk vidusskolēniem obligāta arī tālmācībā un neklātienē
Lai visiem jauniešiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas apgūt valsts aizsardzības mācību, no nākamā mācību gada to plānots ieviest arī tālmācības un neklātienes vidējās izglītības...
Lasīt tālāk“Dzīvnieku brīvība”: dialogs ir nepieciešams, taču fakti parāda sistēmisku risku
Biedrība “Dzīvnieku brīvība” atzinīgi vērtē nozares organizāciju un AS “Alūksnes putnu ferma” pausto gatavību dialogam un pieņem uzņēmuma publiski pausto uzaicinājumu klātienē...
Lasīt tālākSlēpotāju pacēlāji var radīt traumas; PTAC atgādina par drošības prasībām
Ziema slēpošanas trasēs sniedz prieku un kustību, taču tā nes arī traumas, no kurām daudzas būtu iespējams novērst. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ik gadu saņem informāciju...
Lasīt tālākJaunieša vecuma slieksni plānots palielināt līdz 30 gadiem
Par jauniešiem likuma izpratnē turpmāk plānots uzskatīt personas vecumā līdz 30 gadiem, paredz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā otrdien, 10. februārī, trešajā lasījumā...
Lasīt tālākRīgas dome ārkārtas sēdē nolemj ziedot 100 000 eiro Ukrainas sabiedrības atbalstam
Rīgas dome ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu ziedot 100 000 eiro Ukrainas sabiedrības vispārējam atbalstam, lai sniegtu steidzamu palīdzību Ukrainai pašreizējā ārkārtas situācijā enerģētikas...
Lasīt tālākRīgas pašvaldība aizliedz iedzīvotājiem atrasties uz Daugavas ledus
Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja piektdien, 6. februārī, uzdeva Rīgas izpilddirektoram drošības apsvērumu dēļ noteikt aizliegumu iedzīvotājiem...
Lasīt tālākPVD Tabores pagastā izņem 95 liellopus
Konstatējot būtiskus labturības prasību pārkāpumus, Pārtikas un veterinārais dienests, pieaicinot Valsts un pašvaldības policiju, kā arī novada pašvaldības pārstāvjus, no kādas saimniecības...
Lasīt tālākArvien vairāk mazākumtautību skolēnu latviešu valodu lieto ārpus skolas
2025. gadā veiktā aptauja par pāreju uz vienoto skolu apliecina skaidru un noturīgi pozitīvu dinamiku latviešu valodas apguvē un lietojumā. Arvien vairāk skolēnu ne tikai labāk pārvalda...
Lasīt tālākRīgā atļauts atrasties uz atsevišķu ūdenstilpju ledus
Ilgstoši saglabājoties aukstam laikam, iedzīvotājiem ir atļauts uzturēties uz vairāku Rīgā esošu ūdenstilpju un jūras piekrastes ūdeņu ledus. Vienlaikus jāņem vērā, ka ledus ne visur...
Lasīt tālāk
