09/07/2014, Kategorija: Izglītība, Sabiedrība
Autors: Lelde Veinberga / NRA.lv

skola1-480x320

Pieteikšanās termiņš pamatstudijām Latvijas augstskolās pamazām beidzas, un jaunie studenti savu izvēli izdarījuši. Augstskolas informē, ka ievērojamu izmaiņu studentu izvēlē nav un lielākais pieteikumu skaits ir uz programmām, kurās augstākās mācību iestādes ir specializējušās. Studentu sarukumu skaidro ne tikai ar demogrāfisko situāciju, bet arī ar jauniešu došanos studēt ārzemēs.

Latvijas Universitātes Studentu servisa direktors Jānis Cālītis vēsta, ka dokumentu iesniegšana universitātē norit kā parasti – bez īpašiem starpgadījumiem vai pārsteigumiem. Vispieprasītākās ir datorzinātnes, komunikāciju zinātnes, ekonomika, psiholoģija, politika, bet mazliet vairāk nekā parasti pieaudzis studētgribētāju skaits ārstniecībā. «Nav nekāda optimisma pazīmes, ka jauno studentu skaits palielinātos. Pagājušogad vidusskolu absolventu skaits saruka par 14%, bet augstskolās par 11%, šogad varētu būt līdzīgi. Prognozēts, ka nākamgad vidusskolu beidzēju skaits varētu būtiski nemainīties, tādēļ varētu gaidīt, ka jauno studentu skaits nākamgad nemainīsies,» informē J. Cālītis.

Pēc Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) jaunākajiem datiem, pirmajā nedēļā reģistrējušies 2900 reflektantu. Pieprasītākās ir medicīnas un fizioterapijas programmas, savukārt sociālajās zinātnēs tāpat kā pērn pieprasīta ir multimediju komunikācijas programma. Tāpat jaunie studenti izvēlas starptautiskās attiecības – Eiropas studijas un starptautisko mārketingu un reklāmu. RSU salīdzinājumā ar pērno gadu saņemto pieteikumu skaits nav būtiski mainījies, vien novērojams, ka piektā daļa reflektantu vidusskolu ir absolvējuši pirms gada vai vēl agrāk. Pamatstudiju programmās ar katru gadu vairāk piesakās cilvēki ap 30 gadiem un vecāki, ko RSU skaidro ar darba tirgus izmaiņām vai arī cilvēki nolēmuši, ko patiešām vēlas apgūt, raksta NRA.lv.

Vidzemes augstskola (VA) prognozē, ka pieprasītākās ir informācijas tehnoloģiju zinātnes, pēc kā seko tūrisms. VA pieredze liecina, ka ir daļa reflektantu, kuri grib apgūt programmas, kurās lielāka iespēja iekļūt budžeta vietās, nevis plānojot sev piemērotāko karjeru.

Savukārt Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) uzņemšanas komisijas galvenā speciāliste Rasma Veinberga norāda, ka studētgribētāju skaits, protams, krītas kā jebkurā augstākās izglītības iestādē Latvijā, taču nav sasniedzis riskantu robežu. «Jaunieši ir mobili un uz ārzemēm vairs nedodas, lai tikai strādātu, bet arī studētu, kas iespaido jauno studējošo skaitu Latvijā,» skaidro R. Veinberga. Programmās, kuras pārsvarā apgūst LLU, studējošo skaits ir liels. Tās ir lauksaimniecība, veterinārmedicīna un meža zinātnes. LLU novērojusi, ka ne visas programmas, kurās ir vairāk budžeta vietu, vidusskolu absolventi izvēlas vairāk. Piemēram, Lauksaimniecības fakultātē, kur ir 80 budžeta vietu, daļa reflektantu iestājas, lai iegūtu nepieciešamo izglītību un pārņemtu zemnieku saimniecību vadīšanu no saviem vecākiem. 

245 skatījumi




Video

Četras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados

27/08/2026

Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...

Lasīt tālāk
Video

Gaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība

26/08/2026

Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...

Lasīt tālāk
Video

Valdība apstiprina vienotu kārtību kombinēto mācību īstenošanai

25/08/2026

Ministru kabinets apstiprinājis Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos noteikumus par kombinēto mācību īstenošanas un organizēšanas kārtību. Jaunais regulējums nosaka vienotus principus...

Lasīt tālāk
Video

Ko darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis

24/08/2026

Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...

Lasīt tālāk
Video

Rīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas

24/08/2026

Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...

Lasīt tālāk
Video

Brīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem

24/08/2026

Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...

Lasīt tālāk
Video

Pašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums

24/08/2026

Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...

Lasīt tālāk
Video

Iepirkšanās jaunajam mācību gadam: 6 padomi pārdomātākām izvēlēm

21/08/2026

Jaunā mācību gada sākums ģimenēm ierasti saistās ar papildu pirkumiem, sākot no burtnīcām un rakstāmpiederumiem līdz apģērbam, apaviem un skolas somai. Tomēr jauns mācību gads nenozīmē,...

Lasīt tālāk
Video

Apliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem

18/08/2026

Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...

Lasīt tālāk
Video

Operācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru

17/08/2026

Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...

Lasīt tālāk