airBaltic virza uz kriminālprocesu
airBaltic līdzīpašnieka vizītei Rīgā valsts lika pretī kratīšanu uzņēmumos, kas saistīti ar airBaltic. Apmaiņa ar šādām darbībām ir absurda, bet adekvāta. Par airBaltic līdzīpašnieku piektdien pieteicās Andrejs Rudeško.
Nevienam nepazīstamam cilvēkam tas esot sīkums – līdz vakardienai (pirmdienai) izdomāt, vai ieguldīt uzņēmumā 50 miljoniem latu atbilstošu naudas summu. Viņš tā esot jau bieži darījis un neesot pat interesējies, kur nauda paliek. Tagad esot izdzirdējis par Latvijas valdības pretenzijām pret airBaltic un tās vadītāju Bertoltu Fliku sakarā ar uzņēmuma zaudējumiem, tāpēc ieradies palūkoties, kas šeit notiek. Vakar vakarā Satiksmes ministrijai nebija ne ziņas, ne miņas no A. Rudeško, ne no viņa naudas.
Latvijas valsts iestādes šoreiz rīkojās apdomīgi, nesākot sarunas ar cilvēku, kurš uzkrītoši līdzinās krievu literatūras klasiskā darba Zelta teļš tēlam Aleksandram Koreiko – arī multimiljonāram un uz brīdi pat miljardierim, par kura naudu apkārtējie neko nezināja. Parunāt ar A. Rudeško tika uzdots Satiksmes ministrijas nolīgtai finanšu konsultāciju firmai Prudentia.
Latvijas valsts centās sazināties ar airBaltic patiesajiem īpašniekiem, izmantojot nevis A. Rudeško, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kas vakar veica kratīšanas ar airBaltic saistītajos uzņēmumos FLS, North Hub Services un Baltic Miles, kā arī airBaltic biļešu kasēs. Nav ko iebilst airBaltic privātā akcionāra Baltijas Aviācijas sistēmas pārstāvim Jurim Pētersonam, ka kratīšanas valsts izmanto kā sava spēka demonstrāciju pirms valdības sēdes, kad kā katru otrdienu atkal darba kārtībā ir airBaltic. Šādas atklāsmes J. Pētersons deva no ārzemēm, bet A. Rudeško izlikās nemanām, kā valsts aiztiek viņa īpašumu.
airBaltic darbinieku vārdā publiski izteikties bija gatavs Raimonds Mālers, kurš gan nolēmis no darba aiziet. Viņš pauda lojalitāti B. Flikam un cerības, ka KNAB neko kompromitējošu neatradīs. Šādas cerības varētu pamatot arī tā, ka B. Fliks nebūt neturētu kompromitējošu informāciju Rīgā, kur kārtējā kratīšana viņa uzņēmumos (atcerēsimies – tāda notika jau pavasarī) bija paredzama. «Kratīšanas tiek veiktas kriminālprocesa ietvaros, un tās ir sankcionējusi tiesa un prokurors. Plašāku informāciju par atsevišķām veiktajām procesuālajām darbībām KNAB nav tiesīgs atklāt, jo saskaņā ar likumu tas ir izmeklēšanas noslēpums un informācija ir pieejama tikai likumā noteiktam personu lokam,» vakardienas darbības autorizēja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Pieci padomi, kā novērtēt apkaimi pirms mājokļa iegādes
Nekustamā īpašuma atrašanās vieta un tuvākā apkaime ir viens no izšķirošajiem faktoriem, pieņemot lēmumu par jauna mājokļa iegādi. Kā noteikt, vai apkārtne, kurā noskatīts mājoklis,...
Lasīt tālākFM: nodokļu ieņēmumu pieaugums par 6,2% nodrošina lielākus kopbudžeta ieņēmumus šā gada astoņos mēnešos
Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka 2025. gada janvārī–augustā konsolidētais kopbudžets noslēgts ar 257 miljonu eiro deficītu, kamēr pirms gada bija vērojams pārpalikums 650,1...
Lasīt tālākBudžets 2026: Valdības uzmanības centrā – valsts drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība
Pirmdien, 22. septembrī, valdība apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par nozaru ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem prioritārajiem pasākumiem...
Lasīt tālākBudžets 2026: pašvaldību IIN ieņēmumi turpinās pieaugt; investīcijas drošībā, izglītībā un demogrāfijas atbalstam
Trešdien, 24. septembrī, finanšu ministrs Arvils Ašeradens tikās ar Latvijas Pašvaldību savienības vadību, lai pārrunātu 2026. gada valsts budžeta sagatavošanu un budžeta ietvaru turpmākajiem...
Lasīt tālākVID Nodokļu un muitas policija aptur “aplokšņu” algu izmaksu būvniecības nozarē strādājošā uzņēmumā
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess par “aplokšņu” algu izmaksu uzņēmumā, kas nodarbojās ar ventilācijas un kondicionēšanas...
Lasīt tālākJānis Upenieks: Par valsts parādu bez emocijām
Pēdējā laikā publiskajā telpā bijis daudz emociju un kritikas par valsts parāda apjomu un tā vadību. Taču, pirms ļauties emocijām, ir svarīgi saprast, kādi ir objektīvie fakti un valdības...
Lasīt tālākLBAS un LDDK vienotas pozīcijā par valsts izdevumu samazinājuma nepietiekamību pašreizējā situācijā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir vienotas pozīcijā, ka valdības rosinātais valsts izdevumu samazinājums ir nepietiekams aktuālajiem...
Lasīt tālākTurpina uzdarboties krāpnieki, uzdodoties par “Sadales tīkla” darbiniekiem; mēģina iekļūt arī mājoklī
Latvijā turpina aktīvi uzdarboties krāpnieki, kas uzdodas par AS "Sadales tīkls" vai AS "Latvenergo" darbiniekiem saistībā ar skaitītāju maiņu vai pārbaudi. Nelabvēļi mēģina sazināties...
Lasīt tālākFM: inflācija Latvijā augstāka nekā vidēji eirozonā
Lai gan šā gada augustā, salīdzinot ar jūliju, tika fiksēts neliels patēriņa cenu samazinājums 0,2% apmērā, gada griezumā inflācija paaugstinās. Atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas...
Lasīt tālākLatvijas mājsaimniecību patēriņa paradumi mainās – kopējais labklājības līmenis pieaug
Ēdam vairāk augļu, uzturā samazinās cukura patēriņš, un arvien biežāk izvēlamies iepirkties internetā. Tajā pašā laikā sarūk maizes, miltu un kartupeļu patēriņš, bet pieaug tēriņi...
Lasīt tālāk