ASV uzbrūk Eiropai ar ģenētisko pārtiku
Starp Eiropas Savienību (ES) un ASV notiek Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) līguma sarunas. Sarežģīto nosaukumu vienkāršojot, var teikt, ka ASV vēlas paplašināt tirgu, tajā skaitā uz ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) sējumu rēķina. Līguma mērķis – atcelt tirdzniecības barjeras precēm un pakalpojumiem, savukārt ES ekonomika iegūtu 119 miljardus eiro.
Kamēr līgums vēl nav parakstīts, Eiropas valstis var justies pasargātas, bet pašlaik tiek lēsts, ka līgumu varētu noslēgt jau nākamā gada beigās. Kas tajā būs noteikts?
Daudz jautājumu
Zemkopības ministrijas pārstāve Inga Orlova norāda, ka TTIP līguma sarunu process ir slepens un sabiedrība netiek informēta. Iestādēm dokumenti esot «sarežģīti pieejami», turklāt Briselē ierīkota īpaša sarunu istaba, kurā dokumentus var lasīt, bet nedrīkst kopēt. Ekonomikas ministrijā iebilst – sarunu gaitā jāsargājas no lobiju ietekmes, tomēr informāciju iegūt varot ministrijas mājaslapā.
Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa uz šo dokumentu aicina palūkoties no vairākiem aspektiem. Pirmkārt, ASV pārmet, ka Eiropai nav pamatotu iebildumu tam, ko prasa ieviest ASV. Proti, ĢMO kukurūzas sēklu ieviešanu Eiropā. Otrkārt, ASV apelē pie tā, ka līdz galam ĢMO kaitīgums nav pierādīts. «Mēs nezinām, vai ĢMO ietekmē to, ko ēdam,» viņa saka. E. Strazdiņa arī jautā: «Ja lielākajā daļā Eiropas audzēs lēto soju, kā būs Latvijā?» Mūsu lopkopji, izvairoties no ĢMO, tātad būs spiesti audzēt dārgāku liellopa gaļu. Savukārt, ja Latvija piekāpsies ASV prasībām, tad Krievija var aizvērt savu tirgu, jo iebildīs pret ĢMO klātbūtni. Kas ir izdevīgāk?
Uz šiem jautājumiem Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas organizētajā diskusijā nepārprotamu atbilžu nebija.
ĢMO izplešas
Diez vai tagad kāds nopietni izmantos arī iepriekš izteiktos argumentus, ka ĢMO ir risinājums pārtikas krīzei un badam jaunattīstības valstīs. ĢMO ir bizness, naudas pelnīšanas veids un ar labdarību nav nekāda sakara. Piemēram, Amerikā ĢMO sējumi plešas 68 miljonos hektāru, bet 20 000 bioloģisko saimniecību saimnieko tikai apmēram 1000 hektāru platībā. ĢMO kultūras nenodrošina lielāku ražu, tām nepieciešams lielāks pesticīdu daudzums, vienīgi – šīs kultūras ir lētākas.
Pret ASV prasību – lai ES varētu ievest ĢMO kultūru sēklas – lielākā daļa valstu jau iebildušas. Tāpat kā pret hlorētu vistas gaļu un ar hormoniem barotiem dzīvniekiem. Augu ģenētikas laboratorijas vadītājs, Latvijas Ģenētiķu un selekcionāru biedrības prezidents profesors Īzaks Rašals atzīst, nav zinātnisku pētījumu, kuri pierādītu ĢMO kaitīgumu. Tāpat kā nav pētījumu par to, ka ĢMO lopbarība, ko apēd dzīvnieki, vai augu DNS pēc tam negatīvi ietekmētu cilvēkus. Teicienam, ka par cūku neviens nav kļuvis, ēdot ar ĢMO barotus suķus, vajadzētu kalpot kā pierādījumam. Lopbarībā ĢMO īpatsvars tiešām ir ļoti liels. Arī Latvijā.
Latvija no visām ES valstīm esot visnoraidošākā pret ĢMO audzēšanas atļauju. Pat zinātnieki, kuri aizstāv ĢMO, nenoliedz, ka šādi kultūraugi var ietekmēt vidi un nebūt ne labākajā virzienā. Toties citviet ĢMO kultūraugi ieņem arvien lielākas platības. Eiropā ĢMO audzē Spānijā, Čehijā, Rumānijā un Portugālē.
Ī. Rašals ironizē, ka ĢMO noliegšana arī kļuvusi par biznesu. Piemēram, Ukrainā jāmarķē pat sāls un tualetes papīrs, ka tas nesatur ĢMO. Latvijā nopērkami no ĢMO brīvi pelmeņi. Un kam gan varot traucēt zilas rozes, ko ar tradicionālām selekcijas metodēm neiegūt?
Par ko uztraucas Latvijā
Lai kāds marķējums būtu vai nebūtu tualetes papīram, Latvijas iedzīvotāji diemžēl nevar justies pasargāti no ĢMO. NRA.lv ir vairākkārt rakstījusi, ka pašlaik neviens nekontrolē ĢMO kultūru ievešanu un audzēšanu Latvijā, jo Pārtikas un veterinārajam dienestam nav naudas. Latvija paļaujas uz Eiropas ātrās reaģēšanas sistēmu – ja bagātākā valstī atklās neatļautu ĢMO klātbūtni, par to informēs arī Latviju. Jau ir konstatēti gadījumi, kad ĢMO saturošiem produktiem nav bijis atbilstīgs marķējums.
I. Orlova mierina, ka «nav pieļaujams, ka viena sarunu puse uzspiestu kaut ko otrai». ES sarkanās līnijas tikšot saglabātas, un tās ir augstie standarti patērētājiem un vides aizsardzība. Latvijas interesēs ir nosargāt līdzšinējo politiku – lai ĢMO produkti nevar brīvi ienākt tirgū.
Vēl par tēmu:
Teju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālākJaunnedēļ gaidāms vēsāks laiks
Jaunnedēļ laiks kļūs aukstāks un nokrišņiem bagātāks, vietām naktīs termometra stabiņš varētu noslīdot zem 0° atzīmei, un var veidoties stipra salna. Nedēļas nogalē laika apstākļi...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālākValsts valodas zināšanas būs jāapliecina plašākam Krievijas pilsoņu lokam
Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To ceturtdien,...
Lasīt tālākBāriņtiesu ētikas pārkāpumus izskatīs pašvaldības izveidota ētikas komisija
Lai ieviestu vienotu bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību, Saeima ceturtdien, 2.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Bāriņtiesu likumā. Bāriņtiesas savā...
Lasīt tālākVARAM ministre: Valdība šobrīd ir atbalstījusi tikai Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam
Izņemot Varakļānus, novadu karte pašlaik nebūtu jāmaina, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa...
Lasīt tālākSodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem būs lielāki
Sodi par rupjiem atļautā braukšanas ātruma pārkāpumiem, proti, pārsniedzot ātrumu par vairāk nekā 60 kilometriem stundā, būs lielāki. To paredz Saeimā ceturtdien, 2.maijā, galīgajā...
Lasīt tālākLembergs: Kariņš ir amerikānis un tam atbilstoši arī uzvedas
Es nedomāju, ka vēlētāji atteiksies no Krišjāņa Kariņa, tā intervijā ventasbalss.lv norādīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Kā zināms,...
Lasīt tālākNodrošinās telefonisku palīdzību iedzīvotājiem atkarības jautājumos
Šī gada 6. maijā darbu uzsāks konsultatīvais tālrunis iedzīvotājiem 67037333, kuriem nepieciešams atbalsts atkarības problēmu risināšanā. Atkarību izraisošo vielu lietošana ir plaši...
Lasīt tālākVK: KM jāuzlabo darbs ar datiem un jāveicina valsts teātru un koncertorganizāciju pakalpojumu plašāka pieejamība
Latvijas kultūrpolitikas īstenošanai Kultūras ministrijas (KM) rīcībā ir instruments – 14 kapitālsabiedrības, kurās KM ir 100 % kapitāla daļu turētāja un kas darbojas profesionālās...
Lasīt tālāk