• Tweet

Eiropas Parlamenta vēlēšanu tuvums un ideoloģisko tēvu padomi no Krievijas – tā politologi un politiķi, kas paši bijuši Ukrainā, skaidro Tatjanas Ždanokas vēršanos pie eiroparlamenta, lai tas izvērtētu Ukrainas nacionālistiskās organizācijas Labējais sektors iekļaušanu teroristisko organizāciju sarakstā.

«Ukrainas likumsargiem jātiek galā ar Labējā sektora dalībniekiem. Viņiem jānovelk stingra līnija starp politiskām partijām un radikālām organizācijām,» Eiropas Parlamenta (EP) plenārsesijā Strasbūrā paziņoja Latvijas eiroparlamentāriete T. Ždanoka, kas EP vēlēšanās startē arī šopavasar, raksta NRA.lv.

Atkārtojot Krievijas propagandu, T. Ždanoka EP deputātiem atgādināja, ka amatus Ukrainas valdībā ieņem radikāļi, kuriem ir fašistiski uzskati un kuri pastrādājuši vardarbību pret saviem oponentiem un likumsargiem, bet Labējā sektora pārstāvji esot vainojami 43 Ukrainas federalizācijas atbalstītāju nodedzināšanā Odesā. «Sagraut šo ekstrēmistu organizāciju, atbruņot kaujiniekus, arestēt aktīvistus un viņus tiesāt,» aicināja T. Ždanoka.

Ideoloģiskās un politiskās pretinieces apgalvojumiem nevēlas piekrist Saeimas Nacionālās apvienības deputāts Einārs Cilinskis, kas bija viens no nedaudzajiem deputātiem, kurš Ukrainas galvaspilsētu Kijevu apmeklēja eiropeiski domājošo ukraiņu uzsākto protestu laikā. Viņš stāsta, ka maidana cīņu laikā Labējais sektors veicis milzīgu ieguldījumu eiropeisko spēku uzvarā un tā vadība atstājusi godīgu cilvēku iespaidu.

«Man īsu brīdi iznāca tikties ar Labējā sektora vadību, kura atstāja pietiekami normālu un saprātīgu iespaidu. Cik esmu sekojis ziņām un ukraiņu interneta vietnēm, ir iespaids, ka viņi pilnā mērā pakļāvušies Ukrainas krīzes vadības centram un neveic nekādas atsevišķas darbības,» saka E. Cilinskis.

Viņš uzskata, ka Labējā sektora vārdu nomelno provokatori, kuri uzdodas par nacionālistiskās organizācijas pārstāvjiem. «To noteikti nevar izslēgt, tas drīzāk ir ļoti ticami, ka tā varētu notikt,» saka deputāts, piebilsot, ka uz pilnīgi realitātei atbilstošu viedokli viņš nepretendē. Saeimas deputāts atgādina, ka tuvojas EP vēlēšanas un tas ir laiks, kad ikviens politiķis aktivizējas un izmanto visus sev pieejamos līdzekļus uzmanības pievēršanai, taču viņš neizslēdz arī to, ka Krievijai simpatizējošā T. Ždanoka pilda pasūtījumu no Kremļa.

Šo versiju kā vadošo izvirza arī politologs Filips Rajevskis, kas uzskata, ka T. Ždanokai nav nepieciešams pārliecināt savu elektorātu par Labējā sektora piederību teroristiskajām organizācijām. Publicitāte neesot noteikošais, galvenais uzdevums esot palīdzēt Kremlim nomelnot šo organizāciju.

«Viņa [Ždanoka] lielā mērā funkcionē kā lobijs un komunikators. Tur nav tālu jāmeklē, no kurienes vējš pūš. Protams, nevar pateikt, ka Labējais sektors viennozīmīgi ir pozitīva organizācija, bet viņa to darījusi, lai Labējo sektoru mēģinātu izvirzīt priekšplānā, novēršot uzmanību no pusbandītiskajām, pašpasludinātajām republikām Ukrainas austrumos,» saka F. Rajevskis. Tas darīts tādēļ, lai Labējam sektoram pieliktu birku, ka tas ir visam centrs.

Arī Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs piekrīt, ka T. Ždanoka ir Krievijas ideoloģijas rupors EP, taču viņš lielāku lomu atvēl priekšvēlēšanu laikam, kurā T. Ždanoka cenšas iecementēt savu pozīciju, lai nākamajā EP sasaukumā, kurā prognozējami būs salīdzinoši liels eiroskeptiķu īpatsvars, viņa vieglāk varētu atrast domubiedrus.