• Tweet

Narkotiku tirdzniecības kiosks Deglava ielā ir slēgts – tāpat kā visi pārējie narkoūķi Rīgā un citās pilsētās – dzelzs žalūzijas nolaistas, drošības videokameras noskrūvētas. Savukārt no būdas uzplēstā sāna paveras posta aina. Kioska siena izdauzīta, iekštelpas izdemolētas. Vismaz legālajā sadaļā šim biznesam pielikts trekns atvadu punkts.

Narkotikas pagrīdē

Kopš iedarbināta Krimināllikuma jaunā norma, kas par psihoaktīvu vielu tirdzniecību paredz reālu cietumsodu, organizatori vairs nevar atrast pārdevējus. Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs stāsta, ka iepriekš pārdevēji uz rokas saņēmuši ap 1000 eiro mēnesī un vairāk. Laba nauda – ne velti aiz mazajiem lodziņiem labprāt tupēja gan jauni vīrieši, gan pusmūža sievietes. Taču ne tik laba, lai pāris stundu laikā nonāktu aiz restēm. Tieši tā šobrīd notiek. Daži tirgotāji mēģināja eksperimentēt naktīs, taču pašvaldības policijai jau ir labi izstrādāta sadarbība ar kriminālpoliciju. Bodītes durvis laukā, un rokudzelži virsū.

Līdz ar to šobrīd visu veidu narkotiku pārdošana notiek no rokas, paslepus, caur pazīšanos. Stāv tumši ļautiņi krustojumos, nāk klāt klubos. Pa kādam arī tiek aizturēts. Tomēr ļauties pilnīgam optimismam vēl pāragri. Pēc pirmā juridiskā trieciena arī organizētā noziedzība var atsākt aktīvu pretdarbību, nekur nereglamentētu vielu sintezēšanu un spraugu meklēšanu likumos. Tāpēc tās operatīvi jāaizdrīvē. Un vēl jau ir arī internets, kurā tirdzniecība vispār netiek kontrolēta. Vakar Stradiņa universitātē politiķi, mediķi, iekšlietu un pašvaldību darbinieki plašākā seminārā apsprieda nepieciešamos risinājumus psihoaktīvu vielu apkarošanā, kā arī darīja zināmus jaunus draudus. Un te nav runas par kuslajiem pašmāju pīpmaņu piedāvājumiem legalizēt marihuānu.

Cik spēj panest sieviete

Lai cik paradoksāli šķistu, daudz nopietnāks narkotiku mākonis Latvijai tuvojas no Apvienoto Nāciju Organizācijas puses.

Starptautiskajās institūcijās, kas nodarbojas ar narkomānijas ierobežošanu un regulēšanu pasaulē, Latviju pārstāv Iekšlietu ministrijas Politikas ieviešanas nodaļas vadītājs Jānis Bekmanis. Viņš no Vīnes atvedis ziņu, ka cerēt uz ANO palīdzību Latvijas cīņā ar narkotikām ir pilnīgi veltīgi: Ķīna un Indija, kur šīs vielas tiek ražotas, par spaisiem vispār neuztraucas. Citas dalībvalstis uztraucas, taču vērt vaļā ANO konvencijas, lai paplašinātu aizliegto vielu sarakstu, neuzdrošinās. Liela ir varbūtība, ka saraksts tiks nevis papildināts, bet saīsināts. Urugvaja jau ir pilnībā ir legalizējusi marihuānu. Savukārt Bolīvija pieprasa legalizēt kokaīnu. Kokas lapu košļāšanas tradīcija esot kultūrvēsturisks dārgums. Ja prasība netiks izpildīta, Bolīvija stāsies laukā no konkrētās konvencijas un attiecīgi arī pārtrauks narkotiku eksporta kontroli. Vēl trakāku Latīņamerikas valstu priekšlikumu aizstāvēt bija deleģēts Ekvadoras iekšlietu ministrs. Piedāvājis dekriminalizēt narkotiku kontrabandu nelielos apmēros – tas ir tādos, ko spēj panest viena sieviete. Pamatojums šādai mērvienībai esot sieviešu apspiestība Latīņamerikā. Darba nav, vīri sit un tad vēl valsts soda par to, ka, nekā nepalīdzot, piespiež nodarboties ar pretlikumīgām lietām.

Bardzība nenovērš noziegumu

Šādos apstākļos ANO nepalīdzēs cīņā pret narkotikām. Varētu cerēt uz Eiropas Savienību, taču arī te viss notiek ārkārtīgi lēni un neauglīgi. Lai aizliegtu kādu vielu, nepieciešami vismaz 10 mēneši. Būtu labi vismaz Šengenas līguma valstu teritorijā vienādot sodus, jo mūspusē Valkā par spaisa tirgošanu draud divi gadi cietumā, tikmēr Valgā neliels administratīvs sods.

Pašlaik Latvijai atliek nodarboties ar lokālās likumdošanas uzlabošanu. Dienaskārtībā joprojām ir ideja par nezināmu psihoaktīvo vielu vispārēju aizliegumu. Lietotājiem plānots ieviest administratīvo atbildību. Nopietns sods būs arī par pamudināšanu lietot nezināmas vielas. Šī norma tieši attiektos uz 49. vidusskolas vietējo dīleri, kura vainas dēļ nomira viņa klasesbiedrs. Vēl pašvaldībām tiks piešķirtas tiesības aizliegt narkotiku tirdzniecību. Savukārt policija prasa sodus par psihoaktīvo vielu glabāšanu lielos apmēros, jo bez tā netiek klāt organizatoriem.

Tomēr priekšvēlēšanu gaisotnē pārmērīgi neaizrauties ar jaunu un jaunu sodu sacerēšanu aicina Rīgas Apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns. Viņa pieredze liecina, ka soda bardzība neattur no jaunu noziegumu izdarīšanas. Lai arī klasisko narkotiku (kokaīns, amfetamīni utt.) lietošana vienmēr bijusi aizliegta, narkomānu un saistībā ar narkotikām pastrādāto noziegumu skaits valstī tikai aug. Turklāt pēdējo triju gadu tendence rāda, ka šai posta rūpalā arvien biežāk iesaistās sievietes. Tiesnesis uzskata, ka līdztekus bargu sodu ieviešanai valstij obligāti jādomā arī par bērnu audzināšanu, jauniešu izglītošanu, kā arī ārstēšanās un darba piedāvāšanu tiem, kuri grib izrauties no narkotiku atkarības. Pašlaik puse notiesāto pēc kāda laika atgriežas uz tiesas sola.