• Tweet

Latvijas augstskolas ir lielu izaicinājumu priekšā: studentu skaits sarūk, publiskais finansējums nav pietiekams, darba devēji nav apmierināti ar absolventu zināšanu un prasmju kvalitāti, tāpēc ir jādomā, ne tikai kā izdzīvot, bet kā attīstīties.

Viens no tādiem ceļiem – augstskolām ir jāveido ciešāka sadarbība ar pašvaldībām.

Kā tas varētu notikt un kādas ir galvenās problēmas – tika spriests Latvijas Pašvaldību savienības un Liepājas universitātes rīkotajā ekspertu diskusijā Augstskolas un pašvaldību sadarbības stiprināšanas scenāriji Latvijas tautsaimniecības izaugsmes veicināšanas procesos, raksta NRA.lv.

Līdz šim, kā atzina diskusijas dalībnieki, šī sadarbība nav veidojusies īpaši cieša. Ir tikai pāris pozitīvi izņēmumi. Piemēram, Liepājas universitāte ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Liepājas pilsētas domi, bet Rīgas Stradiņa universitāte gatavojas parakstīt vienošanos ar Rīgas domi par prakšu vietām pašvaldībā, pētniecību un infrastruktūras jautājumiem.

Runātāji atzina, ka augstskolām vairāk jādomā par komercializāciju. «Augstskolai jākļūst par tādu pašu spēlētāju kā citi uzņēmēji reģionā un jāplāno, kā varētu piedāvāt savus pakalpojumus,» sprieda Liepājas universitātes rektors Jānis Rimšāns, piebilstot, ka pašvaldība varētu būt par koordinatoru šajā darbā.

Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš pievienojās tam, ka augstskola var nodarboties ar uzņēmējdarbību, tomēr atgādināja: tā nevar kļūt par komercsabiedrību. Kā nepieņemamu praksi viņš minēja gadījumu, kad pie viņa vērsies uzņēmējs un interesējies, vai viņa studenti nevarot viņam lētāk uztaisīt mājaslapu. Šādi izmantot valsts un augstskolas resursus, lai tikai nopelnītu, nebūtu pareizi, uzskata G. Krūmiņš.

Vislabākā sinerģija būtu ar inovatīviem uzņēmumiem, diemžēl mīnuss ir tāds, ka šobrīd Latvijā tādu ir maz, tāpēc vajadzētu veicināt šādu komersantu parādīšanos Latvijas tirgū, atzina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora vietnieks Antons Kiščenko.

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra bija saskatījis vairākus ciešāku attiecību izveides modeļus. Viens no tādiem būtu pavisam vienkāršs: pētījumu pasūtīšana augstskolām. Piemēram, pašvaldība varētu kāda projekta ietvaros lūgt izvērtēt ietekmi uz vidi. Tāpat augstskolu spēki varētu iesaistīties pašvaldības speciālistu apmācībā un arī otrādi. Vietvaras varētu deleģēt savus pārstāvjus augstskolu padomēs. Te gan skanēja vairāki iebildumi, jo sadarbība esot viena lieta, bet pārāk liela iesaiste nebūtu atbalstāma.

Kā neapgūta teritorija tika minēta pieaugušo izglītība. Ir liels ļaužu loks, kas paliek ārpus augstskolām – cilvēki, kam jau ir augstākā izglītība, bet kas vēlētos papildināt zināšanas, nevis apgūt pilnīgi citu specialitāti. Jākoncentrējas uz ambiciozākiem mērķiem nekā datorzinību apgūšana, tāpēc jātiek skaidrībā, kas ir veiksmīga cilvēka «iztikas minimums», teica RTU Tālmācības studiju centra direktors Atis Kapenieks. Savukārt finanšu institūcijas Altum valdes locekle Baiba Brigmane vērsa uzmanību uz nepietiekamajām pieaugušo biznesa zinībām, kas daudziem liedz veiksmīgi veidot uzņēmējdarbību.

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Inese Stūre pauda bažas par to, ka daudzi jauni ļaudis paliek aiz augstskolu durvīm, jo viņiem nav naudas, lai studētu un arī saņemtu garantētu studiju kredītu. Iespējams, ka pašvaldības viens no labākajiem darbiem būtu studētgribošu jauniešu finansiālais atbalsts.

Diskusijas izskaņā tika secināts, ka vairāk jādomā, kā attīstīt radošās un uzņēmējdarbības spējas, jāveicina visu veidu sadarbība. Jāmaina arī modelis, ka pašvaldības uz augstskolām vairāk skatās kā uz naudas lūdzējiem. Vajadzētu tā, ka vietvaras nāk pie tām un lūdz, lai tās dara vairāk.