• Tweet

No tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem pēdējo 12 mēnešu laikā ir bijusi nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista vai ārstēšanos, bet tas nav izdarīts, 60 procenti atzinuši, ka nevar to atļauties to naudas trūkuma dēļ, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes dati.

Pasaules veselības dienā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) iepazīstina ar Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējumu pērn saskaņā ar CSP veiktā ienākumu un dzīves apstākļu apsekojuma rezultātiem.

Kopumā Latvijas iedzīvotāji savu veselību vērtē labi un vidēji. Lai arī tikai 5,1% aptaujāto savu veselību raksturoja kā ļoti labu, lielākā daļa – 40% respondentu to raksturoja kā labu un 38% – kā vidēju. Savukārt 13% savu veselības stāvokli raksturoja kā sliktu un 3,5% – kā ļoti sliktu. Šis pašvērtējums būtiski neatšķiras no rezultātiem, kas tika iegūti gadu iepriekš, norāda CSP speciālists Viktors Veretjanovs.

Vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes attiecībā uz veselības stāvokļa pašvērtējumu nedaudz atšķīras. Vīrieši savu veselības stāvokli vērtēja optimistiskāk nekā sievietes.

Visoptimistiskāk savu veselību vērtē jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. 84% no tiem savu veselību novērtēja kā labu vai ļoti labu. Savukārt vissliktāk savu veselību vērtē iedzīvotāji pēc 65 gadu vecuma. 43% no tiem savu veselību raksturo kā sliktu vai ļoti sliktu.

2013. gadā uz jautājumu – vai Jums ir kāda hroniska slimība, ilgstošas kaites vai fiziski trūkumi? – apstiprinošu atbildi sniedza 39% respondentu. 37% respondentu norādīja, ka veselības problēmas vismaz pēdējos 6 mēnešus ir traucējušas vai ierobežojušas viņu ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā.

Veselības problēmu radītie ierobežojumi cilvēkiem krasi palielinās pēc 65 gadiem. Tikai 24% respondentu pēc 65 gadiem apgalvoja, ka pēdējo 6 mēnešu laikā viņiem nav bijuši veselības problēmu radīti ierobežojumi, veicot ikdienas aktivitātes mājās, darbā vai atpūtā.

Iedzīvotāji atbildēja arī uz jautājumu, vai pēdējo 12 mēnešu laikā viņiem ir bijusi nepieciešamība veikt pārbaudi pie medicīnas speciālista (izņemot zobārstu) vai ārstēšanos, bet tas netika izdarīts. Apstiprinoši uz šo jautājumu atbildēja 20% respondentu. Kā galveno ārsta neapmeklēšanas iemeslu 60% aptaujāto minēja nespēju to atļauties vai pārāk lielo dārdzību. Kā otru būtiskāko iemeslu minēja vēlmi nogaidīt un paskatīties, vai ar laiku nekļūst labāk. Tas var ietekmēt iedzīvotāju veselības stāvokļa pasliktināšanās risku un ielaistu slimību gadījumu skaita pieaugumu nākotnē.

22% aptaujāto pēdējo 12 mēnešu laikā bija nepieciešamība apmeklēt zobārstu, bet tas netika izdarīts. 86% šādu respondentu kā galveno iemeslu minēja, ka viņi nevar to atļauties vai tas ir pārāk dārgi. Otrs visbiežāk minētais zobārsta neapmeklēšanas iemesls (4,9%) bija bailes no ārstiem un izmeklēšanas.