• Tweet

Šodien ir piecdesmit devītā no 120 likumā noteiktajām Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu aģitācijas dienām, kurās partiju tēriņi ir stingri ierobežoti. Lai partijām netrūktu līdzekļu dārgajai vēlētāju balsu zvejošanai, tām, protams, nepieciešami sponsori, un visaktīvākie jeb devīgākie tie ir šobrīd pie varas esošajai Vienotībai.

Aktīvu priekšvēlēšanu kampaņu un līdz ar to naudas tērēšanu šobrīd uzsākusi gan tikai viena partija – Latvijas attīstībai, raksta NRA.lv.

Saskaņā ar partiju finansēšanas likumu politiskās organizācijas šajā EP priekšvēlēšanu aģitācijas laikā, kas sākās 25. janvārī un beigsies 24. maijā, drīkst iztērēt ne vairāk par 172 621 eiro.

Einara Repšes tikai aizvadītā gada 15. decembrī dibinātajai partijai Latvijas attīstībai (LA) šī summa, pat ņemot vērā politiskās organizācijas pagaidām īso mūžu, problēmas neradīs. Tai E. Repšes un viņa līdzgaitnieku pausto ideju atbalstītāji kopš partijas dibināšanas saziedojuši jau 132,37 tūkstošus eiro. Tiesa, par šīs partijas kabatas dziļumu nebija ne mazāko šaubu arī laikā, kad tā eksistēja kā sabiedriskā organizācija, kas savu turīgumu apliecināja ar neskaitāmiem reklāmas rullīšiem televīzijās un vērienīgām konferencēm.

Šobrīd LA sākusi Latvijas tūri ar Latvijas sasniegumu muzeju – saraksta līdera Andreja Žagara attēlu rotātu kravas furgonu, kurā izvietota informācija par ievērojamiem valsts sasniegumiem no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām. Partijas Latvijas attīstībai izpratnē.

Tomēr dāsnāki par LA ziedotājiem ir valdību vadošās, kampaņu vēl neuzsākušās Vienotības atbalstītāji. Par atskaites punktu ņemot jaunākā sacīkstes dalībnieka – tās pašas LA – dzimšanas dienu, Vienotībai saziedoti jau 137,42 tūkstoši eiro. Jāņem vērā arī tas, ka šai politiskajai organizācijai kā vienotai partijai, nevis partiju apvienībai ir arī garāks mūžs, kurā ziedojumos kopumā saņemti 937,64 tūkstoši latu.

Starp EP vēlēšanu smagsvariem trešo devīgāko ziedotāju pozīciju ieņem Sociāldemokrātiskā partija Saskaņa. Arī tā pagaidām nesteidzas sākt tērēt naudu kampaņai, bet kopš 15. decembra tai saziedoti 22,9 tūkstoši eiro. Taču kopš partijas dibināšanas tā ziedojumos saņēmusi jau 1,44 miljonus eiro.

Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), kas starp ietekmīgākajām politiskajām organizācijām var lepoties ar ilgāko mūžu, šajā periodā saziedoti 20,5 tūkstoši eiro, bet, ņemot vērā tās garo vēsturi, kopumā ziedojumos ZZS saņēmusi 2,8 miljonus latu, neskaitot tās atsevišķo biedru – Latvijas Zemnieku savienības un Latvijas Zaļās partijas – saņemtos ziedojumus.

Nacionālās politikas smagsvaru, kas piedalīsies EP vēlēšanās, ziedotāju topu noslēdz Nacionālā apvienība, kurai kopš 15. decembra saziedoti tikai 4,9 tūkstoši eiro. Taču šī partija pēdējā laikā nav aizrāvusies ar plašām priekšvēlēšanu kampaņām. Arī pērnā gada pašvaldību vēlēšanās tai starp lielajām Saeimā pārstāvētajām partijām bija mazākie priekšvēlēšanu izdevumi, bet kopš partijas dibināšanas aizvadītā gada jūlijā tai saziedoti jau 226,8 tūkstoši eiro.

Tiesa, kopš priekšvēlēšanu kampaņu tēriņi ar likumu stingri ierobežoti, partijas maku biezuma loma priekšvēlēšanu cīņās ir mazinājusies. Likums politiķus spiež kvantitāti nomainīt ar kvalitāti.

Latvijas vēlētājus nevar pārliecināt deputātu solījumi, ka tur – EP – pāris cilvēku spēs nez kādas lietas risināt, neticīgs, piemēram, ir Latvijas Universitātes politiskās komunikācijas profesors Ojārs Skudra. Turklāt Latvijā pieaug eiroskeptiķu skaits. Tas nozīmē, ka atbildība vēlēšanās gulstas uz deputātu kandidātiem, jo viņiem vēlētāji jāpārliecina par ieguvumiem, ko valsts gūst no dalības Eiropas Savienībā.