• Tweet

Dambim gar Daugavu jāpasargā 24 mājas un to iedzīvotāji no ledus gabaliem Daugavā palu laikā. Vienlaikus pilsēta ieguvusi sakoptu atpūtas vietu – promenādi.

Pērn aprīlī Daugavā pie Pļaviņām tika pārsniegts vēsturiski maksimālais novērotais ūdens līmenis – vairāk nekā 75 metri virs jūras līmeņa. Tas notika, kad Pļaviņu jaunais aizsargdambis vēl nebija nodots ekspluatācijā, un tam nācās izturēt ūdenskristības vārda tiešā un pārnestā nozīmē.

Šopavasar pļaviņieši teic, ka siltā ziema viņiem plūdus nesola, bet, lai vai kā, pēc aizsargsienas uzbūvēšanas iedzīvotāji jūtas daudz drošāk. Šā projekta rezultāts ir daudzsološs – Pļaviņas nevarētu applūst biežāk kā vienu reizi 100 gados.

Pļaviņās aizsargsienu starp Daugavu un pilsētu gaidīja kopš 2010. gada, kad bija noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu. Vajadzēja samērot pašvaldības iespējas ar būvnieku piedāvājumu. Pļaviņu novada domes izpilddirektors Aivars Bardovskis atzīst, ka upes mierīgākajā posmā nācās atteikties no betona atbalsta sienas uzstādīšanas, lai iekļautos budžetā. Tomēr tagad ir nostiprinātas dambja nogāzes gar pilsētu un izveidota atpūtas vieta – promenāde. Tur sastaptais Jānis lepni pavēstīja, ka esot dzimis Gostiņos, bet dzīvojot Pļaviņās, un nu ar dambi esot drošāka dzīvošana. «Viss normāli. Smuka siena, lai cilvēki neiegāžas Daugavā. Par cilvēkiem ir padomāts,» skanēja viņa omulīgais vērtējums pašvaldības veikumam. Diezin vai upē tik vienkārši varēja iegāzties, jo Daugavas krasts līdz tam bija nekopts un tāpēc pastaigām netīkams. Par to atgādināja kāda pļaviņiete. Viņa sacīja, ka tagad sajūta, protams, esot drošāka, un pilsēta ieguvusi ļoti jauku vietu, kur sportiskākie var izskrieties, bērni – vizināties ar velosipēdiem vai vienkārši pastaigāties. Pēc plūdiem, kad ūdens aizskaloja arī ietvi, Daugavas ielā tā ir rekonstruēta.

Aizsargdambis gar Daugavu izbūvēts 1,93 kilometru garumā Pļaviņu centrālajā daļā un gandrīz 700 metru garumā – Gostiņos gar Aivieksti. Daugavai tuvīnās mājas no Daugavas ūdeņiem sargā uzbērums ar betonētu aizsargsienu, ir ierīkoti ūdens novadīšanas kolektori, kāpnes un laivu ielaišanas vietas. Dzelzsbetona sienas augstums ir vienāds ar Daugavas ielas augstumu tās augstākajā punktā. Gostiņos uzbērums ir izbūvēts no jauna, arī tam jāaizsargā dzīvojamā zona no ledus gabaliem. No ūdens uzbērums gan nepasargās, jo tā galvenais uzdevums ir aizturēt ledus blāķus. Ūdens pilsētā ieplūst caur dolomīta plāksnēm, uz kurām būvētas Pļaviņas.

Artūrs uz mājas sienas ar plašiem žestiem attēlo par gadsimta plūdiem nosauktā ūdens līmeņa augstumu pērn aprīlī. Ūdens ēkā ieplūdis gandrīz līdz logiem, pa ielu ar laivu varējuši peldēt. «Kur palikām, kur palikām?» vīrietis pārjautā. «Pie radiem, draugiem. Vēl tagad mitra māja.» Iedzīvotāji sakāpuši otrajā stāvā un gaidījuši, kad ūdens noskries. Uz darbu neesot varējuši tikt. Ūdens stāvējis pusotru diennakti. Kā viņš vērtē jaunuzbūvēto dambi? «Kaut ko palīdz,» vīrietis šiverīgi knosās pa pagalmu un vērtējoši novelk. Arī A. Bardovskis nosmej, ka pļaviņieši uz plūdiem reaģē mierīgi, vairāk uztraucas un interesējas citi, kuri dzīvo ārpus aplūstošajām teritorijām.

Pērn izpilddirektors solīja, ka pašvaldība dambi kā tūristu piesaistes objektu turpinās attīstīt, būvējot laivu piestātni iepretim Kultūras centram, labiekārtojot un izgaismojot promenādi, sakārtojot atpūtas vietu pie Atvaru ielas, kā arī izveidojot Daugavas parku. Solījumi pamazām tiek īstenoti, viņš saka sarunā ar NRA.lv. Laivu piestātnes projektam ir izsludināts iepirkums, budžetā paredzēti līdzekļi lai līdz galam izgaismotu promenādi un tā kļūtu interesantāka. Ilgāku laiku prasīs Daugavas parka izveide Daugavas tuvumā. Skiču projektu tagad veido par pašvaldības finansējumu, bet turpmākie darbi būs atkarīgi no līdzekļu daudzuma. Ja ne citādi, tad projektu īstenos pa kārtām. Parka plānotajā vietā upes līcītis pie pansionāta un skeitparka ir aizbērts, arī tādā veidā nepieļaujot palu ūdens uzkrāšanos.

Šā gada pavasaris Pļaviņu jaunā dambja izturību, šķiet, nepārbaudīs.

«Šogad izskatās mierīgi. Bet tā ir daba, grūti modelēt plūdus,» noteic A. Bardovskis.