• Tweet

Šodien ir pēdējā diena, kad politiskās partijas var iesniegt savu kandidātu sarakstu dalībai Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Līdz trešdienai politiskajai sacīkstei bija pieteikušies 13 saraksti, kuros dominē jau pazīstami personāži.

Visgrūtāk prognozēt savus rezultātus būs Saskaņas centram, jo vēlētāju uzvedību var ietekmēt gan notikumi Ukrainā, gan fakts, ka abi no šīs partijas 2009. gadā Eiroparlamentā ievēlētie deputāti šogad startēs no saviem sarakstiem, raksta NRA.lv.

Ja par atskaites punktu ņem partiju reitingus, kas veidoti, gatavojoties šā gada Saeimas vēlēšanām, tad arī Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās uzvaras laurus plūktu Saskaņas centrs (SC), kam 2009. gadā nebija iemesls sūdzēties par vēlētāju atbalstu. No šā saraksta EP tika ievēlēts Alfrēds Rubiks un Aleksandrs Mirskis.

Pēc pieciem gadiem situācija mainījusies, jo, SC aizvien vairāk nosliecoties uz kreisi centrisko politiskā spektra pusi.

A. Rubiks izlēmis startēt no savas – Latvijas Sociālistiskās partijas saraksta. Savukārt A. Mirskis, 2011. gadā līdzīgu iemeslu dēļ izstājies no Saskaņas centra, nodibināja savu politisko spēku Alternative, no kura saraksta galvgaļa centīsies atkal iekarot EP. Abiem šiem politiskajiem spēkiem vismaz Latvijas līmenī gan ir margināla nozīme un Saeimas vēlēšanās tie nepārsniegtu 5% barjeru.

Flagmaņa funkcijas SC tagad uzticējis Saeimas deputātam Borisam Cilevičam, kas līdz šim aktīvi darbojies parlamenta Eiropas lietu komisijā.

Otrs augstākais reitings šobrīd ir Vienotībai, kuru veidojošās partijas Jaunais laiks un Pilsoniskā savienība iepriekšējās EP vēlēšanās kopumā ieguva trīs mandātus, no to ieguvējiem – Sandras Kalnietes, Ineses Vaideres un Artura Krišjāņa Kariņa – jaunajā Vienotības saraksta pirmajā trijniekā ir tikai Sandra Kalniete, kurai ir otrais numurs. Saraksta galvgalī ir bijušais premjers Valdis Dombrovskis, kurš vēl nesen nozibsnīja kā Eiropas Tautas partijas kandidāts Eiropas Komisijas prezidenta amatam.

Latvijā trešais populārākais saraksts šobrīd ir ilggadējā lielās politikas spēlētāja Zaļo un zemnieku savienība. Šim sarakstam iepriekšējās divās EP vēlēšanās nav izdevies tikt ne pie viena mandāta, taču sava saraksta pirmo numuru šī partija visu šo gadu laikā nomainījusi nav – to otro reizi pēc kārtas politiskajā cīniņā vadīs Saeimas deputāts Andris Bērziņš.

Vidējā vēlētāja tīkamāko partiju topu noslēdz Nacionālā apvienība, kura februārī balansēja uz piecu procentu barjeras robežas, bet iepriekšējās EP vēlēšanās uzrādījusi cienījamus rezultātus. Šis politiskais spēks ir uzticīgs pārbaudītām vērtībām un saraksta galvgalī ielicis jau divkārt ievēlēto EP deputātu Robertu Zīli, bet otro numuru uzticējis Baibai Brokai, kura tikai pirms diviem mēnešiem kļuva par tieslietu ministri.

No tādiem Latvijas politikas margināļiem kā Vienoti Latvijai, Latvijas attīstībai, Latvijas Sociālistiskā partija un Latvijas krievu savienība (LKS), kas agrāk bija pazīstama ar nosaukumu Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, visbīstamākā lielajiem spēlētājiem varētu būt Tatjanas Ždanokas vadītā LKS.

Par to liecina ne tikai fakts, ka daļai krievvalodīgo vēlētāju T. Ždanoka ir vērtība pati par sevi, bet arī līdzšinējo EP vēlēšanu rezultāti. Abās iepriekšējās EP vēlēšanās viņas vadītais saraksts kļuva par trešo atbalstītāko, garantējot viņai vietu Eiroparlamentā. Turklāt iepriekšējā starpvēlēšanu periodā viņas atbalstītāju skaits pieauga par 24,5 %. Eksperti uzskata, ka no svaru kausiem nedrīkst nomest arī notikumus Ukrainā, jo tie no politiskās neizlēmības purva pie T. Ždanokas var pārvilināt latentos prokremliskos vēlētājus. Šādā scenārijā vislielākais cietējs, visticamāk, būs Saskaņas centrs.

***

Partiju lokomotīves Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Saskaņas centrs

Boriss Cilevičs, fiziķis, Saeimas deputāts

Guntars Jirgensons, pedagogs, Rīgas 28. vidusskolas direktors

Andrejs Klementjevs, ekonomists, Saeimas deputāts

Vienotība

Valdis Dombrovskis, fiziķis, ekonomists, Saeimas deputāts

Sandra Kalniete, mākslas zinātniece, Eiropas Parlamenta deputāte

Artis Pabriks, politologs, Saeimas deputāts

Zaļo un zemnieku savienība

Andris Bērziņš, Saeimas deputāts, Latvijas Bērnu fonda vadītājs

Iveta Šulca, diplomāte, vēstniece Ēģiptes Arābu Republikā

Iveta Grigule, Saeimas deputāte

Nacionālā apvienība

Roberts Zīle, ekonomists, Eiropas Parlamenta deputāts

Baiba Broka, juriste, tieslietu ministre

Rihards Kols, jurists, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs

Latvijas krievu savienība

Tatjana Ždanoka, matemātiķe, Eiropas Parlamenta deputāte

Miroslavs Mitrofanovs, ķīmiķis, Eiropas Parlamenta deputāta palīgs

Vladislavs Rafaļskis, krievu valodas filologs, Rīgas 40. vidusskolas skolotājs

Latvijas Sociālistiskā partija

Alfrēds Rubiks, inženieris, augstākā [komunistiskās] partijas politiskā izglītība, Eiropas Parlamenta deputāts

Jeļena Jakovļeva, finansiste, Valsts ieņēmumu dienesta galvenā nodokļu inspektore

Fridijs Bokišs, pedagogs, Ludzas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks

Latvijas attīstībai

Andrejs Žagars, aktieris, bijušais Latvijas Nacionālās operas vadītājs

Rihards Pīks, kinorežisors, bijušais Eiropas Parlamenta deputāts

Dans Titavs, bijušais partijas Jaunais laiks valdes loceklis, Latvijas attīstībai valdes loceklis

Latvijas Reģionu apvienība

Mārtiņš Bondars, uzņēmējs, SIA PBK valdes loceklis

Aldis Adamovičs, ģeogrāfs, Preiļu novada domes priekšsēdētājs

Indra Rasa, Eiropas Savienības reģionu komitejas locekle, Saldus novada pašvaldības priekšsēdētāja

Par prezidentālu republiku

Augusts Kūravs, inženieris, strādnieks SIA Hotel Apartment Riga Apartment

Margots Rotbergs, uzņēmējdarbības vadītājs, SIA Sauna PRO veikala vadītājs

Margarita Visocka, inženiere, AS Komunālprojekts valdes locekle Alternative

Aleksandrs Mirskis, inženieris celtnieks, Eiropas Parlamenta deputāts

Natālija Bokučava, viesnīcu biznesa vadītāja, Kultūras saglabāšanas un attīstības fonda valdes locekle

Andrejs Ādamsons, jurists, Latvijas Dzīvokļu īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs

Avots: CVK

---