• Tweet

2004. gadā Aizsardzības ministrijas pasūtinātā pētījumā 80% iedzīvotāju pauda atbalstu pārejai uz profesionālu armiju, un nākamā gada 24. novembrī sākās pēdējais iesaukums Latvijas obligātajā militārajā dienestā.

Ir aizritējuši desmit gadi, un pēc pārsteidzīgi optimistiskām atvadām no aukstā kara draudiem vecie rēgi ir atgriezušies. Arī iedzīvotāju viedoklis radikāli mainās.

Socioloģisko pētījumu kompānijas SKDS veiktajā pētījumā nu jau 45,5% respondenti atzinuši, ka Latvijā būtu jāatjauno obligātais karadienests visiem jaunajiem vīriešiem, raksta NRA.lv.

Armiju mātes vietā

Aptauja veikta februārī, kad Ukrainas notikumi vēl tikai pieņēmās spēkā, tātad šo viedokli ietekmēja ne tikai reāli kara draudi Eiropas vidienē, bet arī citi aspekti. Latviešu vīriešiem ir slikta veselība, un viņi ir gļēvi. Saskaņā ar pēdējās tautskaites datiem 62 000 Latvijas vīriešu, kas vecāki par 30 gadiem, dzīvo pie vecākiem. Salīdzinājumam – bez savas ģimenes pie mammām un tēviem dzīvo tikai 28 000 pieaugušu sieviešu. Tādi ir Centrālās statistikas pārvaldes dati.

SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš spriež, ka abas šīs aptaujas jāaplūko savstarpējā kontekstā, proti, agrāk tieši armija bija tas institucionalizētais mehānisms, kas jaunos vīriešus atrāva no mātēm un iemācīja dzīvot patstāvīgi. Palīdzēja veidot nobriedušus atbildīgus vīriešus. Bet tagad desmitiem tūkstošu vīriešu nespēj apprecēties, nespēj uzturēt ģimenes un uzņemties par to atbildību, ko prasa dzīve bez mammas.

Vai obligātais dienests būtu jāatjauno? «Es sliecos piekrist,» spriež sociologs. «Ja dienests būtu pareizi noorganizēts, bez tādas negatīvas parādības kā ģedovščina, domāju tas dotu vairāk laba nekā slikta.»

Protams, militāristi par civilpersonu spriedumiem varētu smīkņāt, ja vien pēdējā laikā arī cienījami aizsardzības lietpratēji neizteiktos par nepieciešamību iesaistīt valsts aizsardzībā lielāku iedzīvotāju skaitu.

Mājās trūkst ieroču

Nacionālās aizsardzības akadēmijas bijušais rektors, atvaļinātais brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš bija viens no Latvijas profesionālās armijas pamatlicējiem. Pārliecināts šīs idejas atbalstītājs. Taču tagad, viņaprāt, ir īstais laiks diskusijai par atgriešanos pie obligātā dienesta vai abu sistēmu paralēlu uzturēšanu. Pirmkārt, tāpēc, lai saliedētu sabiedrību. Otrkārt – Latvijas iedzīvotājiem nav ieroču, un kara situācijā tie vienkārši ir nepieciešami pašaizsardzībai. Te ģenerālis atsaucas uz Somijas un Šveices praksi. Vīrieši regulāri tiek sapulcināti uz mācībām. Ieročus glabā mājās. Norvēģi gājuši vēl tālāk, no nākamā gada obligātais dienests attieksies arī uz sievietēm. Un arī tepat kaimiņos – igauņi ir ļoti apmierināti ar savu obligāto militāro dienestu, lepojas ar to. Latvijai ir par ko padomāt, secina Kārlis Krēsliņš: «Protams, mēs varam nostāties ķēdē un sadoties rokās, varam kurināt ugunskurus. Bet, lai tā lieta būtu efektīva, cilvēkiem arī kaut kas jāprot, un jābūt saprotamai apmācību sistēmai.»

Ukrainas notikumi Latvijas aizsardzības stratēģiju likuši pārvērtēt arī virsniekam Jurim Dalbiņam – viņš Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus komandēja četrus gadus. Bijušais komandieris uzskata, ka aizsardzībā jāiesaista pēc iespējas vairāk cilvēku, bet jādiskutē par to, kādā formā: «Profesionāla armija neizslēdz jautājumu par rezervju veidošanu un visas sabiedrības iesaistīšanu aizsardzībā.» Profesionālā armija, bez šaubām, esot jāsaglabā, taču tai nepieciešams pastiprinājums. Iespējams, to var nodrošināt uz Zemessardzes bāzes, un tad jādomā, kā stimulēt iedzīvotāju brīvprātīgu pievienošanos šim formējumam.

Bez zābakiem neiztikt

Amerikas Savienoto Valstu un bieži arī mūsu armijas piesaukto argumentu, ka modernais karš balstās uz augstajām tehnoloģijām, Juris Dalbiņš atzīst par aplamu: «Ja paanalizējam militāros konfliktus kaut vai pēdējo 30 gadu griezumā, kļūst skaidrs, ka bez zābakiem uz zemes neiztikt. Nu kaut vai Afganistāna. Mēs tur netiekam galā, kaut gan mums ir datortehnoloģijas, bet afgāņiem – ne.» Pāreja uz profesionālu armiju Latvijā notika laikā, kad licies – aukstais karš ir pagātnē. J. Dalbiņš atminas, ka mānīgā drošības sajūta bija pārņēmusi visu pasauli. Toreiz arī tika pieņemts, ka neiespējamā x stundā civilpersonas kā tādu aitu baru varēs izkomandēt un visi bez ierunām klausīs cilvēkiem ar ieročiem. Tomēr dzīvē tā nenotiek, tāpēc labāk cilvēkus būtu apmācīt, bet tas, protams, maksā. J. Dalbiņš arī uzskata, ka īpaši parlamenta locekļiem un ministriem, stājoties amatā, būtu jāapgūst apmācību kurss nacionālās drošības un aizsardzības jautājumos.

Ja tomēr karš

Pagaidām parastie mirstīgie, ja vien brīvprātīgi neiesaistās Zemessardzē, aizsardzības pamatus var apgūt vienīgi pašmācības ceļā. Piemēram, iepazīstoties ar kādreizējā premjera padomnieka un polittehnologa Jurģa Liepnieka publicēto padomu apkopojumu portālā puaro.lv – Kā uzvesties, ja sākas karš un izlasot, piemēram, šādu noderīgu atziņu: «Nevienu neinteresē, kas pirms kara bija rakstīts zemesgrāmatā vai reģistrēts uzņēmumu reģistrā. Tas viss ir atcelts, jo ir karš. Jums pieder tikai tas, ko jūs spējat nosargāt.» Arī J. Liepnieks uzskata, ka obligātā dienesta atjaunošana Latvijā būtu lietderīga. Protams, ne tādā formā kā padomju laikos – varbūt pēc Šveices modeļa. Svarīgākais, lai kara gadījumā arī civiliedzīvotāji prastu izdzīvot.

Taču Aizsardzības ministrija robus iedzīvotāju zināšanās nesteidz pildīt. Tam būtu nepieciešams attiecīgs politisks lēmums. Pašlaik ministrijas oficiālā nostāja ir: «Obligātā dienesta atcelšana nebija kļūda – tā bija nepieciešamība un realitāte, drošības diktēta vajadzība. (..) NATO sastāvā Latvijai vajadzība pēc rezervēm no apdraudējuma viedokļa ir ļoti minimāla un trūkstošo daļu mēs varam segt ar brīvprātīgajiem, kas jau mums ir, un ar zemessargiem. Zemessardzē var iestāties ikviens brīvprātīgais un tādējādi papildināt gan savas militārās iemaņas, gan arī sniegt savu pilsonisko ieguldījumu valsts aizsardzībā.»

***

2014. gads.

Attieksme pret apgalvojumu «Latvijā būtu jāatjauno obligātais karadienests visiem jaunajiem vīriešiem».

Pilnībā piekrīt 47,8

Drīzāk piekrīt 23,2

Pilnīgi nepiekrīt 6,2

Drīzāk nepiekrīt 6,3

Grūti pateikt 7,5

2004.gads

Vai atbalstāt profesionālu (algotu) bruņoto spēku izveidi?

Pilnībā piekrīt 19,6

Drīzāk piekrīt 25,8

Pilnīgi nepiekrīt 20,1

Drīzāk nepiekrīt 20

Grūti pateikt 23