• Tweet

Nekustamā īpašuma nodokļa kāpumu īpaši izjūt tie iedzīvotāji, kuru deklarētās dzīvesvietas atšķiras no nekustamā īpašuma atrašanās vietas, jo daļa pašvaldību šādiem īpašniekiem piemēro augstāku nodokļa likmi nekā savējiem. Vides attīstības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pārkāpumu tajā nesaskata.

Nekustamā īpašuma nodokli aprēķina katra pašvaldība, izmantojot Valsts zemes dienesta noteikto īpašuma kadastrālo vērtību un nodokļa likmi, kas saskaņā ar likumu Par nekustamā īpašuma nodokli var svārstīties robežās no 0,2 līdz 3% no īpašuma kadastrālās vērtības.

Lielākoties pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā izmanto divas likmes – 0,2% mājoklim (ja tā kadastrālā vērtība nepārsniedz 56 915 eiro) un 1,5% – zemes īpašumam. Savukārt palielinātu nodokļa likmi – 3% – piemēro graustu un aizaugušu lauksaimniecības zemju īpašniekiem. Taču atsevišķās pašvaldībās nodokļa likmes tiek dalītas arī atkarībā no tā, vai īpašnieks ir deklarēts konkrētajā pašvaldībā.

Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību Rīgā nosaka 2012. gadā domes pieņemtie noteikumi. Tie paredz, ka nekustamā īpašuma nodokļa likme zemei ir 1% no zemes vienības kadastrālās vērtības visām juridiskām personām un fiziskām personām, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Savukārt tām fiziskām personām, kuras nav Rīgā deklarējušās, bet tām pieder zeme, par šo savu īpašumu ir jāmaksā 1,5% no zemes kadastrālās vērtības. Zemes īpašniekus savējos un svešos (piemērojot atsevišķu nodokļa likmi) dala arī Inčukalna novada dome un Kocēnu novada dome un citas pašvaldības. Vērtīgākiem īpašumiem nodokļa atšķirība ir lielāka. Piemēram, zemes gabalam, kura kadastrālā vērtība ir noteikta 6000 latu, NIN nomaksājamā summa atšķiras par 30 eiro, ja pašvaldība piemēro atšķirīgu nodokļa likmi deklarētiem un nedeklarētiem zemes īpašniekiem.

Savukārt citas pašvaldības visiem zemes īpašniekiem piemēro vienādu nodokļa likmi, taču ļoti strikti vērtē atlaižu piemērošanu.

«Izlasījis, ka Krustpils novada dome 1. un 2. grupas invalīdiem un pilsoņiem, kas ir vecāki par 70 gadiem, piešķir 50% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim, nopriecājos, jo tas viesa cerības, ka nodoklis šogad nebūs tik augsts. Tomēr izrādījās, ka man – onkoloģiskajam slimniekam cienījamā vecumā – šāda atlaide nepienākas, jo es dzīvoju Līvānos,» NRA.lv sūdzējās 2. grupas invalīds Jānis Pinkulis, kuram šogad apritēs 85 gadi. Viņš Līvānos dzīvo mazā dzīvoklītī ar daļējām ērtībām, kur dažu soļu attālumā ir veikali un aptieka. «Domāju, ka ar manu veselību un gadiem mainīt dzīvesvietu būtu neprāts,» teic sirmais kungs.

Līdzīgi rīkojas arī citas pašvaldības, piemēram, Carnikavas novada dome, kas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides piešķirt tikai Carnikavas novadā deklarētiem trūcīgiem, maznodrošinātiem, daudzbērnu ģimenēm, politiski represētām personām, pirmās grupas invalīdiem, vientuļiem otrās grupas invalīdiem, nestrādājošiem vientuļiem pensionāriem.

Neskatoties uz to, ka iepriekš VARAM asi diskutēja ar Rīgas domi par Rīgas sabiedriskā transporta pasažieru dalīšanu rīdziniekos un nerīdziniekos, pret zemes īpašnieku dalīšanu savējos un svešos VARAM neiebilst.

«Saskaņā ar likumu Par pašvaldībām, pildot savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības ieviest vietējās nodevas un noteikt to apmērus, lemt par nodokļu likmēm un atbrīvošanu no nodokļu maksāšanas. Tāpat saskaņā ar šo likumu pašvaldības var izdot saistošus noteikumus, kuros paredzēti atvieglojumi atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām,» Neatkarīgajai skaidroja VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā referente Linda Tilta.