• Tweet

Vismaz četri ar pusi miljoni eiro un darbs sešu gadu garumā tā arī nav spējuši iedarbināt Latvijas izglītības sistēmas virtuālo platformu skolas.lv.

Izstrādātāji apgalvo, ka tehniski viss ir pabeigts un ministrijai tikai atliek nospiest sarkano pogu, lai skolotāju un skolēnu darba ikdiena tiktu būtiski atvieglota. Taču kaut kādu iemeslu dēļ Izglītības un zinātnes ministrija kavējas to darīt. 21 Latvijas skolai portāls ir pieejams testa režīmā, taču bez administratora atbalsta otrā pusē šis daudzsološais rīks nedarbojas. NRA.lv apzvanīto skolu vadības versijas par iemesliem ir dažādas – sākot no pārliecības, ka ministrijā vienkārši neviens neko nejēdz no datorsistēmām, līdz aizdomām, ka šajā superprojektā svarīgāka par lietderību bijusi naudas dalīšana pietuvinātajiem. Un dalīt šo gadu laikā patiešām ir bijis ko.

Izdevumi grandiozi

Kā vēsta ministrija – projekta otrajā kārtā ieguldīti 4 389 514 eiro. Tajā skaitā 2 176 882 eiro tērēti programmatūras izstrādei, 796 912 eiro specifikāciju izstrādes un tehnisko konsultāciju nodrošināšanai, 491 082 eiro infrastruktūras iegādei un izvietošanai, kā arī projekta kvalitātes kontroles, licenču un projekta ieviešanas nodrošināšanai.

Izbrīnu par grandiozajiem valsts tēriņiem pauž kompānijas DEAC valdes loceklis Jānis Kaģis. Viņa radītais un skolu vidē plaši izmantotais portāls eklase visā tā pastāvēšanas laikā ir prasījis sešas reizes mazāku summu. Tātad apmēram 700 000 eiro. Taču eklases centrālais pakalpojums ir elektroniskais klases žurnāls, tāpat kā tas ir alternatīvajam skolu etīklam

mykoob.lv. Savukārt valsts piedāvāto portālu skolas.lv tika solīts piepildīt ar nesalīdzināmi plašāku pakalpojumu un iespēju klāstu. Šobrīd, atverot konkrēto adresi, kļūst acīm redzams, ka šī ir mirusi Izglītības un zinātnes ministrijas pienācīgi neuzturēta lapa, kurā kā ministrs joprojām figurē Roberts Ķīlis, bet jaunāko ziņu sadaļā pēdējais ieraksts izdarīts pērnā gada 9. jūlijā.

Dažām Latvijas skolām piederīgie ierobežotā apjomā tomēr ir guvuši iespēju praktiski iepazīties un lietot portālu. Kādi tad ir secinājumi?

Rezultāts neredzams

Saldus novada Druvas vidusskola savulaik meklējusi efektīvu datorrīku stundu saraksta veidošanai, kas ir ārkārtīgi sarežģīta un laikietilpīga padarīšana. Tad arī uzzinājuši par skolas.lv pilotprojektu un iesaistījušies. Taču pamatā šī funkcija arī ir vienīgā, ko pedagogi izmanto. Direktors Sergejs Beļkevičs skaidro, ka skolotājiem vienkārši nav laika lietot daudzās portāla piedāvātās funkcijas. Kāpēc pašiem sacerēt uzdevumus, ja uzdevumi.lv tos piedāvā jau gatavus. Daudzas funkcijas piedāvā arī eklase. Respektīvi, pašlaik skolotājiem neesot motivācijas pārvākties no jau pazīstamajām vidēm uz kaut ko pilnīgi jaunu. Īpaši tādēļ, ka šis jaunais faktiski nedarbojas.

To uzsver arī Rīgas Avotu pamatskolas direktora vietnieks un informātikas skolotājs Alberts Kalniņš: «Otrā pusē nav atbalsta! Es uztaisu uzdevumu, gribu ielikt sistēmā, bet nesanāk. Un nav kam piezvanīt!» Par skolas.lv iecerēto funkcionalitāti un solīto pakalpojumu klāstu skolotājs izsakās ļoti atzinīgi: «Rīks ir grandiozi labs!» Tikai vienīgā nelaime – tas nestrādā.

Kāpēc tā, nevar paskaidrot arī rīka izstrādātājs – uzņēmums Datorzinību centrs.

Funkcionalitāte infrastruktūrā

No prāvā naudas pīrāga uzņēmums par darbu saņēma apmēram 1,4 miljonus eiro. Sistēma ir pilnībā uzbūvēta, taču pašlaik, kā saka valdes priekšsēdētājs Andris Ķikāns, atverot portālu, ir redzama tikai aisberga pati virsotnīte. Ministrijai jānospiež viena poga, lai aisbergs kļūtu redzams visā tā pilnībā: emācību vide, bibliotēka, datu bāzes, mācību materiālu izstrādes rīki, jau minētā stundu sarakstu veidošana, dalītas darba vides skolotājiem un skolēniem, pieteikšanās iespējas eksāmeniem, pieteikšana 1. klasē, mācību sasniegumu apkopojumi un vēl daudz visādu citu labumu. Principā skolas.lv nākotnē varētu iztikt arī bez privāto komersantu piedāvātajiem ežurnāliem, taču tas jau būtu politisks lēmums.

Protams, par kavēšanos ar portāla iedarbināšanu Neatkarīgā taujāja arī tā īpašniekam – Izglītības un zinātnes ministrijai – un saņēma šādu kalambūru:

«Informējam, ka skolu portāla 2. kārtas funkcionalitāte atrodas produkcijas vidē un līdztekus citām informācijas sistēmām strādā jaunajā serveru infrastruktūrā.» Šim seko saprotamāka daļa, no kuras iespējams izsecināt, ka ministrija ar Valsts izglītības satura centru beidzot novienojusies, kurš par ko atbildēs, nauda uzturēšanai ir piešķirta un tagad tikai atlicis noalgot nepieciešamos darbiniekus.

«Līdzko tiks nokomplektēta portāla darba komanda, portāls sāks nodrošināt visus tajā ietvertos epakalpojumus un saturs tiks regulāri aktualizēts,» raksta Komunikācijas un dokumentu pārvaldības nodaļa. Varētu domāt, ka interesentiem, kas orientējas skolu virtuālajās vajadzībās, aši jādodas pieteikties darbā. Taču – nē. Portāla komandas komplektētāja Valsts izglītības satura centra mājaslapā, sadaļā Vakances, rakstīts: «Paldies par Jūsu interesi! Valsts izglītības satura centrs patlaban nav izsludinājis pieteikšanos vakantiem amatiem.