• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
21/09/2011, Kategorija: Politika

Par vēlēšanu rezultātiem un jaunās valdības veidošanu Neatkarīgās intervija ar Saskaņas centra (SC) līderi un Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Jāni Urbanoviču.

– Ir trīs lietas, ar ko jūs var vēlēšanās apsveikt: jums personīgi visvairāk krustiņu vēlētāji salikuši (49 949), SC palielinājis deputātu skaitu par trim, jums beidzot frakcijā būs trīs sievietes! Kāpēc SC līdz šim nav bijušas sievietes deputātes? Tā ir kāda krievvaldīgo vēlētāju nacionālā īpatnība?

– Neesmu sieviešu nīdējs, un nevienu sieviešu nīdēju starp saviem kolēģiem arī neesmu manījis. Jo vairāk – visu smago darbu, konsultantu, palīgu darbu SC iznes sievietes.

– Ārzemju mediji ziņo, ka vēlēšanās uzvarējusi prokrieviskā partija SC, bet pašmājās jūs neuzskata par vēlēšanu uzvarētājiem, nejūt arī, ka jūs uzņemtos koalīcijas veidošanas iniciatīvu.

– Nepiekrītu jautājumā izteiktajām dogmām. Neesam prokrieviska partija, vienmēr esam bijuši prolatvijiski, turklāt vairāk par daudziem citiem. Prokrieviski Rietumu izpratnē ir prokrievijiski. Mēs esam prokrieviski, prolatviski, prolietuvski, proebrejiski, prolatgaliski, bet tas, ka kāds savtīgos nolūkos vai aizspriedumu dēļ kultivē to, ka esam prokrieviski, ir veca dziesma, kura nekad nav pierādīta, ko nav iespējams pierādīt – kaut kādu atkarību no Krievijas ietekmes. Mēs esam atkarīgi no saviem vēlētājiem, un, taisnība, mūsu vēlētāji runā krieviski, viņi gribētu ar viņu etnisko dzimteni labas attiecības. Tā taisnība. Līdz ar to arī es kā savu vēlētāju ieliktenis un kalps šīs viņu vēlmes retranslēju, bet es nekalpoju un augstāk nevērtēju citu valstu intereses. Atšķirībā no ļoti daudziem citiem politiķiem es zinu, kas ir mans vēlētājs un ko viņš grib.

– Vai izskanējušās aplēses, ka par SC varētu būt nobalsojuši apmēram 15% latviešu, saskan arī ar jūsu aplēsēm?

– Šajās vēlēšanās esam zaudējuši apmēram 20% savu tradicionālo vēlētāju, kas bija paguruši, bet esam dabūjuši klāt nedaudz vairāk citus, tajā skaitā latviešus. To viegli var ieraudzīt, palūkojoties pa apgabaliem, no kā secinām, ka no visiem par SC balsojušajiem latviešu ir krietni virs 30%.

– 31 mandāts ir SC griesti vai tuvu tam?

– Nē. Ja zaudējām ap 20% mūsu tradicionālo vēlētāju, tad ticam, ka viņi var atgriezties, ja parādām, ka viņu vilšanās ir nevietā, ka SC var būt varas partija, varam savu ietekmi Saeimā vēl vairāk palielināt.

– Kā ņemšana vai neņemšana varā var ietekmēt partijas nākotni?

– Nezinu. Nezinu, kā katrreiz šīs šķirnes veidojas cilvēku prātos. Vieni, kuriem nekas nav vajadzīgs no šīs valsts, varbūt balsoja par SC, protestējot pret varu, citi – kā par caurvēju, ar cerību, ka tiks izvēdināti iesīkstējušies politiskie un ierēdnieciskie kabineti. Trešie ir mūsu tradicionālisti, kuriem ir kādas ideoloģiskās vērtības, ir vēl ceturtie, piektie, sestie, katrs ar saviem iemesliem, turklāt šie nav cieti, bet migrējošie slāņi. Tāpēc arī attieksme pret būšanu varā varētu būt dažāda. Vieni teiks: jums nevajag iet, jūs esat sociāldemokrāti, nevajag ar tiem neoliberāļiem Vienotībā un ZRP iet, jāsaglabā sava seja, nevajag meklēt kompromisu, piekāpties, gan jau pienāks laiks! Otri saka, ka ir jāmeklē kopsaucējs, jo tas atbilst Saskaņas jēdzienam, jāmeklē kompromiss, jāmēģina savus argumentus likt priekšā un arī ieklausīties citos.

– Bet ko saka partijā?

– Tā saka ne tikai mūsu vēlētāji, bet arī politiķi valdē, domē.

– Ja SC neieietu varā, nenotiktu rūgšana, šķelšanās?

– Tas notiek neatkarīgi no tā, vai ejam vai neejam varā. Ir vēl reģionālie līderi, mums ir liela partija, un mēs esam sava lielā izmēra ķīlnieki, kas mums iekšienē liek uzturēt karstu diskusiju gan par vērtībām, gan taktiskiem soļiem. Mums tā ir ierasta lieta, citām partijām varbūt ir vieglāk: viens vadonis, un miers! Tāpēc nekas šajā ziņā nemainīsies, mums visu laiku būs lielais, daudzslāņainais diskusiju klubs.

– Kāpēc valdības veidošanas sarunās, vismaz publiski, dominē Nils Ušakovs, nevis Jānis Urbanovičs?

– Kas vainas? Viņš ir SC valdes priekšsēdētājs.

– Tomēr viņš ir Rīgas mērs, Saeimas vēlēšanās nekandidēja, nez vai reāli ies no turienes prom un kļūs par premjeru. Viņš labējo partiju līderiem un vēlētājiem labāk «pārdodams»?

– Mums nav šodien iespēju nākt par premjeru. Nevienam, ne man, ne Nilam.

– Bet jūs esat vēlēšanu uzvarētāji, vismaz matemātiski!

– Mēs iniciējām sarunas, ne viņi, – mēs uzaicinājām, viņi atsaucās. Mēs runājām, ne par amatiem, tajā skaitā premjera, bet par darbiem, kas darāmi atlikušajos trīs gados gan parlamentā, gan valdībā. Bija lietas, par ko garāk diskutējām, par citām ātrāk atradām kopsaucēju. Tāpat mums bija tikšanās ar Vienotību, mēs aicinājām, nevis viņi. Trešdien tiksimies ar ZZS. Būsim izgājuši apli, tikušies ar visiem, ar kuriem varam runāt. Ar VL!–TB/LNNK nevaram runāt, jo viņi nodarbojas tikai ar mūsu lamāšanu, apmelošanu. Pat, ja viņi gribētu, šodien mēs ar viņiem nerunātu pēc iesalnieku, parādnieku un dzintaru paziņojumiem, kas ir uz ksenofobijas robežas. Ja vienosimies par darbiem, sāksim runāt arī par darītājiem, ja tik tālu nonāksim. Katrā ziņā mēs neesam atteikušies no mēģinājuma pierunāt viņus akceptēt mūsu premjeru, mēs pat esam gatavi dot izvēli, kurš no mums abiem labāks – es vai Nils. Ja viņi saka, zini, Jāni, mums tu nepatīc, mēs labāk ar Nilu, tad Nils būs premjers!

– Būs?

– Protams! Kad ar visiem iegūto mandātu skaita secībā būsim izrunājušies, nāksim savā valdē un spriedīsim, tad, iespējams, būs otrais riņķis, kurā viens otram dosim atbildes par tiem jautājumiem, kur neradām kopsaucēju par darbiem. Kad nebūs kolīzijas par darbiem, sāksim runāt par darītājiem.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas “Neatkarīgajā”

Avots: nra.lv

498 skatījumi




Video

Saeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas

13/06/2025

Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...

Lasīt tālāk
Video

Saeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei

12/06/2025

Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...

Lasīt tālāk
Video

Bukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru

12/06/2025

Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...

Lasīt tālāk
Video

ZZS rosina atsaukt no amata CVK vadītāju Saulīti

09/06/2025

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadībai ir jāuzņemas atbildība par nepilnībām vēlēšanu sistēmā, kas apgrūtināja aizvadīto pašvaldību vēlēšanu rezultātu apkopošanu, tāpēc...

Lasīt tālāk
Video

Siliņa: ejam balsot! Neatstāsim citiem izvēli mūsu vietā

06/06/2025

Ministru prezidente Evika Siliņa aicina ikvienu piedalīties pašvaldību vēlēšanās. “Brīvība un demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāizcīna ik dienu. Krievijas agresija Ukrainā...

Lasīt tālāk
Video

Saeima noteic plašākas iespējas vēlēšanu iecirkņu izveidē ārvalstīs

05/06/2025

Turpmāk Centrālajai vēlēšanu komisijai būs plašākas iespējas izveidot vēlēšanu iecirkņus ārvalstīs. To paredz Saeimā ceturtdien, 5. jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi...

Lasīt tālāk
Video

Saeimas kārtības rullī plāno nostiprināt deputātu pienākumu saziņā lietot valsts valodu

22/05/2025

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21. maijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Saeimas kārtības rullī. Tie cita starpā paredz likumā nostiprināt, ka Saeimas telpās deputāti...

Lasīt tālāk
Video

Valsts pārvaldes komisija otrajā lasījumā atbalsta pilnveidojumus Saeimas vēlēšanu norisē

14/05/2025

Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas un partiju apvienības, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā trešdien,...

Lasīt tālāk
Video

Latvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima

17/04/2025

Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...

Lasīt tālāk
Video

Otro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam

16/04/2025

Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...

Lasīt tālāk