• Tweet

A/s Latvenergo un Baltcom piedāvātais elektrības tarifs Latvijas mājsaimniecībām, kas stātos spēkā līdz ar elektrības tirgus atvēršanu 1. aprīlī, ir krietni augstāks nekā elektroenerģijas cena vairākās citās Eiropas Savienības valstīs.

Tas pārsniedz pat cenu, par kādu elektrību pērk Francijas un Somijas iedzīvotāji, kuru maksātspēja ir daudz augstāka nekā Latvijas mājsaimniecībām.

Pēc Eurostat datiem, pagājušā gada pirmajā ceturksnī (jaunākie pieejamie dati) dārgākā elektrība mājsaimniecībām, kas mēnesī tērē no 200 līdz 400 kWh, bija Dānijā, Vācijā un Kiprā. Vislētākā cena tobrīd bija Bulgārijā un Rumānijā. Arī Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, elektrības cena nebija no dārgākajām.

Taču, stājoties spēkā atvērtajam tirgum, Latvijas mājsaimniecības būs spiestas maksāt krietni vairāk par elektrību, pat vairāk, nekā par adekvātu pakalpojumu maksā privātpersonas Luksemburgā, Francijā, Somijā, Polijā, Grieķijā, Čehijā, Ungārijā, Slovēnijā un Slovākijā.

Vienlaikus Swedbank vecākās ekonomistes Lijas Strašunas aprēķini liecina, ka Latvija ir nabadzīgākā eirozonas valsts – ienākumi (pēc pirktspējas) uz vienu iedzīvotāju 2012. gadā veidoja 58% no eirozonas vidējā. Starpība ir diezgan liela, piemēram, Igaunijā, kas ir otra mazāk turīgā valsts eirozonā, šis rādītājs bija 65%.

Latvenergo preses sekretāre Sandra Vējiņa Neatkarīgajai augstās elektrības cenas Latvijā skaidro ar atšķirībām tirgū. «Ja skatāmies Eiropas kontekstā, tad Latvijā iedzīvotāji par elektroenerģiju maksā pat mazāk nekā vidēji patērētāji ES valstīs. Divas reizes dārgāk nekā Latvijā par elektroenerģiju maksā mājsaimniecības Vācijā, Dānijā. Vairāk nekā vidēji ES un Latvijā maksā arī mājsaimniecības Īrijā, Beļģijā un Austrijā. Taču jāatceras, ka katrā valstī ir atšķirīgi elektrības gala cenu veidojošie komponenti – piegādes pakalpojumi, nodokļi, atbalsta maksājumi un citi. Tā, piemēram, Francijā elektroenerģijas cena ir zemāka nekā Latvijā, jo tur ikvienam elektroenerģijas tirgotājam tiek nodrošinātas tiesības ar vienādiem nosacījumiem iepirkt elektroenerģiju no vietējiem AES operatoriem, un, kā zināms, ekonomiski elektroenerģijai, kas saražota AES, ir vienas no zemākajām izmaksām. Somijā mājsaimniecības par elektroenerģiju maksā mazāk, taču šeit jāpiemin, ka Somija elektroenerģiju pērk ziemeļvalstu elektroenerģijas tirgū, kas vēsturiski ir Eiropas zemāko cenu reģions,» uzsvēra S. Vējiņa. Viņa ir pārliecināta, ka Latvija, atverot elektroenerģijas tirgu pilnībā, kā arī izbūvējot jaunos starpsavienojumus, jau 2016. gadā varēs pievienoties šim zemāko cenu reģionam un elektroenerģiju pirkt par zemāku cenu.

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde