Elektroenerģijas cenu pieaugums mazām mājsaimniecībām būs aptuveni 5 eiro
Saistībā ar gaidāmajām elektro tarifa izmaiņām, a/s “Latvenergo” ziņo, ka mājsaimniecībām elektoenerģiju pārdos par 16,0 – 16,9 eiro centiem par kilovatstundu (kWh).
“Latvenergo” pārstāvis ziņoja, ka, lai arī rēķini katrai mājsaimniecībai mainīsies, vidēji mājsaimniecībām, kur elektrības patēriņš ir zem 200 kWh mēnesī, elektrības maksa palielināsies par aptuveni pieciem eiro.
“Latvenergo” sagatavojis sešus iespējamos tarifus, no kuriem mājsaimniecības var izvēlēties sev tīkamāko. Dažādie tarifi atšķiras pēc kilovatstundu patēriņa: jo mazāk kilovatstundu mājsaimniecība patērē, jo augstāka cena par vienu kilovatstundu. Mājsaimniecībām, kurās elektroenerģijas patēriņš ir zem 200 kWh mēnesī, tiks piemērots tarifs 16,9 eiro centi par kilovatstundu, kas arī ir lielākais iespējamais tarifs. Zemākais iespējamais tarifs ir mājsaminiecībām, kuras pārsniedz 600 kWh mēnesī – 16 eiro centi par vienu kilovatstundu.
Jau ziņots, ka no 1. aprīļa mainīsies elektroenerģijas tarifi saistībā ar tirgus atvēršanos. “Latvenergo”, kas līdz šim bija vienīgais elektroenerģijas piegādātājs, zaudēs monopola stāvokli. Jaunu elektrības piegādātāju parādīšanās tirgū liks paaugstināties elektroenerģijas cenām tāpēc, ka “Latvenergo” vairs nesaņems valsts atbalstu, un šobrīd pielīdzina savus tarifus vidējām tirgus cenām, tādējādi veicinot izmaksu kāpumu.
Vēl par tēmu:
Noderīga informācija par darbu vasaras brīvlaikā skolēniem un viņu vecākiem
Tuvojoties vasaras brīvlaikam, atgādinām, ka vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērniem, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā, ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās,...
Lasīt tālākPētījums: tuvākajā piecgadē elektroenerģijas patēriņš Latvijā varētu pieaugt par vairāk nekā 40%
Elektroenerģijas patēriņš Latvijā tuvākajā piecgadē varētu pieaugt par vairāk nekā 40%, 2030. gadā sasniedzot 10 teravatstundas (TWh), tā liecina Eiropas energouzņēmumu asociācijas...
Lasīt tālākLDDK: Problēmas Latvijas ekonomikā ir īstas, risinājumi – neskaidri
Ministriju sagatavotajos ziņojumos Saeimas ekonomikas debatēm trūkst konkrētu plānu par nepieciešamo rīcību, lai tiktu veicināta tautsaimniecības izaugsme Latvijā. Izaicinājumi ir neapstrīdami...
Lasīt tālākMācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk