• Tweet

Pēc trim gadiem vidusskolas absolventiem būs jākārto vēl viens obligātais centralizētais eksāmens – ķīmijā, fizikā vai dabaszinībās. Šis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ierosinājums, kas atbalstīts šīs nedēļas valdības sēdē, daudziem pedagogiem nāca kā pārsteigums. Viņi uzskata, ka tas pieņemts sasteigti, nediskutējot ar nozares pārstāvjiem.

IZM skaidro, ka šāds lēmums mudinās skolēnus vairāk apgūt eksaktās zinības. Pašlaik tieši šīs ievirzes speciālistu darba tirgū trūkst, kamēr sociālajās un humanitārajās profesijās ir jūtams darbaspēka pārpalikums. Eksāmens tikšot ieviests pakāpeniski: kā pilotprojektu to sāks 2015./2016. mācību gadā, bet no 2016./2017. gada tas jau būs obligāts visiem vidusskolas beidzējiem. IZM arī mierina, ka tajās vispārējās un profesionālās izglītības programmās, kurās skolēni apgūst tikai vispārējo dabaszinību mācību priekšmetu, pārbaudījums būs jākārto par apgūto vielu, nevis atsevišķi ķīmijā vai fizikā. Tie, kuri likšot piloteksāmenu, varēs izvēlēties, vai tajā iegūto rezultātu atspoguļot vidējās izglītības sertifikātā. IZM arī uzsver, ka finansējums plānotajām izmaiņām būs, tajā skaitā nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā paredzēta nauda dabaszinību kabinetu modernizēšanai un pedagogu kompetences paaugstināšanai.

Pedagogi pieļauj, ka tā ir zināma IZM pakļaušanās uzņēmēju un augstskolu spiedienam, un viņu domas dalās, vai tas vērtējams pozitīvi vai tomēr ne. Vieni uzskata, ka tas rosinās skolēnus vairāk interesēties par eksaktajām zinātnēm un palielinās arī to studējošo skaitu, turklāt ļaus saprast, kāds ir kopējais zināšanu līmenis, līdzīgi kā tas ir ar matemātiku, ko kārto visi vidusskolas beidzēji.

Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas ķīmijas skolotājs Pāvels Pestovs spriež, ka līdz ar obligātā eksāmena ieviešanu skolēniem būs nopietnāka attieksme pret mācību priekšmetu: «Mani audzēkņi pēc šīs ziņas uzreiz sarosījās, un ir jūtama nopietnāka interese par ķīmiju. Pieļauju, ka tas arī varētu veicināt šo mācību priekšmetu apguvi pietiekamā līmenī un tas liks viņiem izvērtēt iespēju to turpināt mācīties arī augstskolā, kā arī iegūt eksaktas ievirzes profesiju.»

Daugavpils universitātes mācībspēks un Iecavas vidusskolas ķīmijas skolotājs Mihails Gorskis ir pārliecināts, ka vajadzīgi vēl citi pasākumi, lai dotu vajadzīgo efektu dabaszinātņu apguvē. Viens no tiem – jāatjauno ķīmijai noņemto mācību stundu skaits: pirms dažiem gadiem vidusskolas klasēs kopumā nedēļā bija septiņas, tagad – sešas stundas. Otrkārt, daļai skolu vēl līdz šim nav modernu mācību kabinetu, jo ES projekta ietvaros tās palikušas aiz kadra. Arī esošos prasītos atjaunot, jo pagājuši jau seši gadi, kopš tie tiek aktīvi izmantoti.

Ne tik optimistiski uz notiekošo skatās Jūrmalas Valsts ģimnāzijas un Ķemeru vidusskolas fizikas skolotāja Vēsma Reinkaite. Viņa domā, ka eksāmens neuzlabos zinību līmeni. Kas vēlas saistīt savu dzīvi ar tehniskām profesijām, tie jau tagad pastiprināti to mācās – no viņas 28 matemātikas klases audzēkņiem 11 izvēlējušies kārtot fiziku, vēl divi skolēni no vispārējās mācību programmas nākot uz papildu nodarbībām.

***

Viedoklis

Vjačeslavs DOMBROVSKIS, izglītības un zinātnes ministrs:

– Es jau gaidīju, ka šis lēmums sabiedrībā izsauks ļoti dažādus viedokļus. Tomēr esmu pārliecināts, ka, apgūstot dabaszinātnes, katrs cilvēks iegūs daudz lielākas iespējas darba tirgū, kā arī prasmi daudz plašāk un skaidrāk skatīties uz dzīvi un tās procesiem, nepieciešamības gadījumā spējot arī pārkvalificēties, tā nodrošinot sev karjeras izaugsmi. Ir jāstrādā arī pie zinātnieku un to sasniegumu popularizēšanas sabiedrībā, kas nodrošinātu arī tās atbalstu un lielāku finansējumu. Mūsu mērķis, ja to noformulē tā ļoti vienkāršoti, ir šāds: lai katrs Latvijas skolēns varētu nosaukt vismaz trīs mūsu zinātnieku vārdus un viņu sasniegumus.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe