• Tweet

nra.lv

Neraugoties uz Valda Dombrovska ilgāko premjerēšanu atjaunotās neatkarīgās Latvijas vēsturē, sabiedrība joprojām par labākajiem premjera amata kandidātiem atzīst bijušo valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu un Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

V. Dombrovskis gan Latvijas pilsoņu vidū ieņem godpilno trešo vietu, bet iedzīvotāju auditorijā, kurā iekļauti arī nepilsoņi, kam nav vēlēšanu tiesības Latvijā, demisionējušo premjeru apsteidz Rīgas mērs Nils Ušakovs. Par to liecina pēc Neatkarīgās pasūtījuma veiktā SKDS aptauja. Tā veikta no 15. līdz 27. novembrim, neilgi vēl pirms V. Dombrovska paziņojuma par atkāpšanos no premjera amata, kas nāca pār premjera trīcošajām lūpām 27. novembrī. Aptaujā vēl neatspoguļojas arī I. Sudrabas pieteikums veidot sabiedrisko kustību, kādas parasti vēlāk pārtop par partijām. Virkne politikas vērotāju to novērtēja kā neveiksmīgu iznācienu gan izvēlētā laika dēļ, kas bija neilgi pēc Zolitūdes traģēdijas un neprognozēti sakrita ar premjera atkāpšanos, gan neskaidrā tālākā scenārija un vēstījuma dēļ. «Diez vai šis pieteikums Sudrabai varētu dot pluspunktus, bet efekts arī nebūs graujošs. Nešaubos, ka, veicot aptauju tagad, viņa joprojām atrastos listes augšgalā,» spriež SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Salīdzinot ar citiem premjera kandidātiem, V. Dombrovskim ir mazāk kaislīgo atbalstītāju, kas uzskata, ka viņš būtu «pilnībā piemērots» premjera amatam, bet vairāk nekā A. Lembergam un N. Ušakovam ir mēreno atbalstītāju, kas uzskata, ka viņš ir «drīzāk piemērots». Sudraba pārējiem kandidātiem ieliek visos rādītājos – viņai ir gan vairāk kaislīgo, gan mēreno atbalstītāju, starp visiem vismazāk arī tādu, kas uzskata, ka viņa būtu pilnībā vai drīzāk nepiemērota premjera amatam.

Trešdaļa latviešu pieņem Ušakovu

No aptaujā iekļautajiem premjera amata kandidātiem, kuru vārdi izskanējuši šādā kontekstā publiski vai kuluāros vēl pirms Dombrovska valdības demisijas, N. Ušakovs ir vienīgais, kuram atbalsts iedzīvotāju vidū ir augstāks nekā pilsoņu vidū. No tiem iedzīvotājiem, kuriem sarunvaloda ģimenē ir krievu, N. Ušakova piemērotību premjera amatam atzīst 83,6% iedzīvotāju, un tikai 9,6% krievvalodīgo viņu uzskata par nepiemērotu šim amatam – salīdzinoši latviešu vidū tādu ir 51,8%. Vienlaikus nevar noliegt arī samērā augsto atbalstu N. Ušakovam latviešu vidū – viņu par piemērotu premjera krēslam atzinuši 36,5% latviešu, ko A. Kaktiņš sauc par labu rādītāju – tas ir vairāk nekā, piemēram, eirokomisāram Andrim Piebalgam, ārlietu ministram Edgaram Rinkevičam, un savulaik Reformu partijas aicinātajam eksbaņķierim Mārtiņam Bondaram, mērot atbalstu visu iedzīvotāju, ne tikai latviešu vidū.

Interesantas atklāsmes parādās, papētot vēlētāju attieksmi pret vairākiem politiķiem – apmēram trešdaļai iedzīvotāju kā premjers ir pieņemams gan V. Dombrovskis, gan N. Ušakovs. Sabiedrībā tik krasas līnijas kā politiķu runās netiek vilktas. No tiem atbildētājiem, kas par piemērotu premjera krēslam atzīst. V. Dombrovski, 50,9% par piemērotu atzīst arī N. Ušakovu, bet 42,8% Dombrovska atbalstītāju Ušakovu atzīst par nepiemērotu. Līdzīgi arī otrādi – no tiem, kas atzīst N. Ušakovu par piemērotu premjeru, 47,1% par tādu atzīst arī V. Dombrovski, bet 64,9% Ušakova fanu V. Dombrovski tomēr par piemērotu neatzīst. No visiem aptaujātajiem iedzīvotājiem 26,4% par piemērotu atzīst gan vienu, gan otru. 10,4% nepiemērots gan viens, gan otrs.

«Tas, kas politiskajā vidē šķiet neiespējami, sabiedrībā ir iespējams, vienam cilvēkam var būt simpātijas pret politiskajiem pretiniekiem,» teic A. Kaktiņš.

Samērā līdzīgas korelācijas vērojamas A. Lemberga un V. Dombrovska kā premjera pieņemamībā. No tiem, kas A. Lembergu atzīst par pie mērotu, 59,5% pieņem arī V. Dombrovski, savukārt 52,6% V. Dombrovska atbalstītāju par piemērotu atzīst arī A. Lembergu, bet 34,1% no tiem A. Lembergu atzīst par nepiemērotu. 31% abus atzīst par piemērotiem premjera amata kandidātiem.

Izsvilpj Repši un Viņķeli

Ar pamatīgu atrāvienu no ierastās četrotnes seko A. Piebalgs, kura interesi kļūt par premjeru pēc V. Dombrovska demisijas bija taustījis Valsts prezidents Andris Bērziņš. Ceturtdaļai aptaujāto A. Piebalga vārds ir svešs, piektdaļai par viņu nav viedokļa, 30,3% viņu kā premjeru vērtētu pozitīvu, bet pietiekami daudz – 22,1% – ir arī kritiķu.

Valsts prezidenta noraidītais Vienotības virzītais premjera amata kandidāts Artis Pabriks aptaujā nebija iekļauts, bet A. Kaktiņš spriež, ka atbalsts viņam varētu būt līdzīgs kā A. Piebalgam. I. Ījabs teic, ka A. Pabrika kā aizsardzības ministra un potenciālā Eiroparlamenta deputāta reitings ir samērā pozitīvs – pēdējos gados politiķis intensīvi strādājis pie sava imidža, ir salīdzinoši jauns un patriotisks, nekad nav izcēlies ar krasi revolucionāriem lēmumiem, un, iespējams, sabiedrības viedoklis attiecībā uz viņu kā premjera kandidātu nebūtu daudz kritiskāks.

Krasi negatīva sabiedrības attieksme ir pret ekspremjeru Eināru Repši, kurš nupat nodibinājis partiju, un labklājības ministri Ilzi Viņķeli, kas izcēlusies ar pensionārus aizvainojošiem izteikumiem, daļai sabiedrības nepieņemamām neoliberālām iniciatīvām un uzskatiem, kas savukārt ir simpātiski daļai politiskās elites. Domājams, ka ar šādu sabiedrības vērtējumu viņu neviens politiķis neatļausies virzīt tālāk par kādas Saeimas komisijas vadību, apšaubāma būtu arī viņas atkārtota ministrēšana. I. Viņķele arī netika minēta V. Dombrovska aizsargāto ministru sarakstā, kam būtu jāturpina darbs arī nākamajā valdībā. Domājams, ka pirms nākamā gada vēlēšanām partijas būs ieinteresētas izraudzīties ministru amatiem populārākus politiķus.

Kopumā arī pašai valdībai reitings ir stipri negatīvs – mīnus 42 procenta punkti. Zemāks tas ir vienīgi Saeimai (55) un partijām (67), savukārt Valsts prezidenta reitings no pagājušā gada mīnusiem ir uzkāpis līdz +17 novembra otrajā pusē.

***

VIEDOKĻI Arnis Kaktiņš, SKDS direktors

I. Sudrabas reitings ir tik augsts, lielākoties pateicoties Valsts kontroles vadīšanas laikā paveiktajam un uzbūvētajam tēlam. Iespējams, ka neveiksmīgais pieteikums politikā to nedaudz pabojās, bet ne tik ļoti, lai viņa vairs nebūtu viena no līderēm.

A. Lembergs jau ilgstoši ir viens no populārākajiem un novērtētākajiem Latvijas politiķiem. Lielu lomu te spēlē Ventspils, kas ir reāls veikums, ko var novērtēt dabā. Acīmredzot daudziem tas rada sajūtu, ka, ja viņš lokāli spēj sasniegt rezultātus, to varētu arī valsts mērogā. Līdzīgi arī rīdzinieki novērtē N. Ušakova darbu, neskatoties uz dažādiem skandāliem, uz kuriem jo īpaši krievvalodīgie ir gatavi pievērt acis. Bet tikai uz krievvalodīgo rēķina N.Ušakovs tādu reitingu nevar dabūt – viņu atbalsta arī ļoti daudzi latvieši.

Atšķirībā no daudziem citiem premjera sarakstā esošajiem par V. Dombrovski nav jādomā, kā būtu, ja viņš būtu premjers. Lielai daļai iedzīvotāju ir simpātisks viņa vadības mierīgais, nosvērtais vadības stils, savu lomu spēlē arī viņa tēzes par veiksmes stāstu un krīzes pārvarēšanu.

Sabiedrība no premjeriem gaida līderību, kas katram no viņiem piemīt savā veidā. Turklāt atšķirīgās situācijās ir nepieciešamība pēc cita tipa līderiem.

Ivars Ījabs, politologs

I. Sudrabas augstais reitings lielā mērā saistīts ar viņas iepriekšējo darbošanos Valsts kontrolē, samērā lielo publicitāti un pastāvīgajām runām par to, ka viņa nāks politikā.

V. Dombrovskis ir bijis ilgstošākais premjers, un maz kas grib cēliena vidū kaut ko mainīt.

A. Lembergam allaž ir bijusi sava auditorija, kura nav iespaidojusies no dažādām antilemberga kampaņām, turklāt 2011. gadā pieteiktā cīņa pret oligarhiem šobrīd ir diezgan sašļukusi un redzam, ka bezoligarhu valdība un koalīcija nestrādā labāk par tām, kur bijuši tā sauktie oligarhi.

Ar Nilu Ušakovu jau ilgāku laiku asociējas lielākās daļas krievvalodīgo vēlētāju gaidas.

Viņus visus vieno tas, ka viņi nav ideoloģiski pārāk ekstrēmi, viņiem katram ir zināma pieredze savā jomā un profesionālisma aura.

Labklājības ministrs šajos laikos nevar būt īpaši populārs, turklāt I. Viņķelei ik pa brīdim bijuši sabiedrībā, pensionāru vidū kritiski vērtēti izteikumi, savukārt E. Repšes negatīvais reitings gan ir apbrīnojami noturīgs.

Avots: nra.lv /Baiba Lulle