• Tweet

Nacionālās apvienības vēlme pārtraukt uzturēšanās atļauju iztirgošanu saistīta ne tik daudz ar politiskām, cik ar milzīgām ekonomiskām interesēm, kas baro gan nekustamā īpašuma un banku sektoru, gan daudzu bijušo un esošo politiķu privātos biznesus.

Šī jautājuma augstās likmes raisa izsmalcinātu taktisko cīņu gan par ietekmi koalīcijā, gan par sabiedrības prātiem.

Jau vairākas nedēļas koalīcija nespēj vienoties par to, vai un kā ierobežot savulaik Aināra Šlesera iedibināto kārtību, kad, iegādājoties Latvijā nekustamo īpašumu, trešo valstu pilsoņi – galvenokārt no Krievijas, Ķīnas un postpadomju telpas – tiek pie kārotās uzturēšanās atļaujas Eiropas Savienībā. Arī premjera vakardienas tikšanās ar miera musinātājiem Nacionālo apvienību (NA) skaidrību nav viesusi, vien kārtējo reizi apliecinot, ka kompromiss esot iespējams. Tiesa, paši nacionāļi samierināšanās iespējamību vērtē skeptiski, jo tālāka atkāpšanās vairs neesot pieņemama. Taču Vienotība nav gatava piekāpties pat par mazumu, pieprasot saglabāt šā brīža darījumu apjomu jeb 1000 pirkumu gadā. Kuluāros tiek baumots, ka Vienotības nepiekāpīgums saistīts ar premjera Valda Dombrovska ģimenes biznesa interesēm.

Uzsāk kampaņu

Svarīgākās taktiskās batālijas šobrīd tiek izcīnītas ne tik daudz valdības gaiteņos, cik masu saziņas līdzekļos. Pirms neilga laika par vienu no galvenajiem eiro ieviesējiem Latvijā, kam atvēlēts vairāku simtu tūkstošu latu liels budžets, tika izraudzīts kādreizējais A. Šlesera līdzgaitnieks un tēla veidotājs Ēriks Stendzenieks. Toreiz kuluāros tika baumots, ka naudīgais eiro projekts ne velti esot nonācis pie E. Stendzenieka, jo no šīs siles tikšot barota arī uzturēšanās atļauju reklāmas kampaņa, kurai būtu jānomierina sabiedrības uztrauktie prāti un jāmazina NA viedokļa nozīmība.

Interesanti, ka pagājušās nedēļas nogalē vairākos laikrakstos, televīzijā un arī radio tik tiešām aizsākusies uzturēšanās atļauju kampaņa, kuras formālais finansētājs ir Latvijas konkurētspējas attīstības fonds. Lieki piebilst, ka nedz A. Šlesers, nedz Ē. Stendzenieks tiešu sasaisti ar šo kampaņu neuzņemas.

Piemin pētījumus un aptaujas

Kopumā vieni no visaktīvākajiem sabiedriskās domas masētājiem šobrīd ir nekustamā īpašuma kompānijas, kuru peļņa tiešā veidā atkarīga no tirgus aktivitātes. To, ka citu valstu pilsoņi ar saviem pirkumiem pozitīvi ietekmē Latvijas ekonomiku, rada jaunas darba vietas un maksā nodokļus, ir paudis gan Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits, gan Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas izpilddirektore Irina Sjarki un jo īpaši Nekustamo īpašumu asociācijas valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, kuram tiek piedēvēti biznesa kontakti ar premjerministra ģimeni.

Tāpat šobrīd var novērot to, kā sabiedrības nomierināšanai tiek piesauktas visdažādākās it kā veiktās aptaujas un pētījumi. Piemēram, firmas Rent in Riga aptauja apliecinot, ka tikai aptuveni 25% Latvijā īpašumus nopirkušo ķīniešu paši pārvācas uz mūsu platuma grādiem, bet vairākums īpašumu tiekot izīrēti vietējiem ļaudīm. Savukārt starptautiskās konferencēs pēkšņi parādās Latvijas piemēru slavinoši ziņojumi, akcentējot, ka arī citas valstis gatavas ieviest šādu sistēmu.

Kultivē viedokli

Viedoklim par uzturēšanās atļauju izpārdošanas labvēlīgo ietekmi piebalso arī bankas, kas pelna gan attīstot projektus, gan izsniedzot kredītus īpašumu iegādei. Kopš septembra uzturēšanās atļauju izdevīguma ideju ir centies kultivēt gan DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, gan Rietumu bankas valdes loceklis Renāts Lokomets. Milzīgu ieguldījumu sabiedriskās domas veidošanā devušas arī vairākas asociācijas, kuru viedoklis tiek pozicionēts kā bezkaislīgs. To, ka uzturēšanās atļauju tirgošana ir laba un apsveicama, sabiedrībai labprāt apliecinājis Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis. Latvijas Darba devēju asociācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs norāda: vairāku pasaulē respektablu auditorkompāniju veikti pētījumi esot liecinājuši, ka uzturēšanās atļauju piešķiršana ir vispārpieņemta un pozitīva pasaules prakse.

Avots: nra.lv /Ilze Zālīte