• Tweet

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce iesaka iedzīvotājiem ietaupīt, mainot elektroenerģijas lietošanas paradumus.

Taupīšanas iespējas cilvēkiem radīsies nākamā gada 1. aprīlī līdz ar pāreju no elektrības piegādes par valsts noteiktiem tarifiem uz piegādi par līgumcenām. J. Pūce neslēpj, ka ietaupījums būs jārēķina nevis pret pašreizējo tarifu, jo strāvas cena jebkurā gadījumā pieaugs, bet attiecībās starp izdevīgākiem un neizdevīgākiem cenu piedāvājumiem, kādi būs spēkā no 1. aprīļa. J. Pūce izskaidroja, ka valsts uzlikusi par pienākumu Latvijas iedzīvotājiem kļūt tik «izglītotiem», lai viņi «spētu apzināties savus elektrības patērēšanas paradumus». Tikai tad viņi starp daudziem cenu piedāvājumiem spēšot atrast sev visizdevīgāko tarifu. Ja viņi to nespēs, tad valsts, protams, neuzņemas nekādu atbildību par viņu elektrības rēķinu divkāršošanos un trīskāršošanos.

Par pamatu elektrības cenām tiek ņemtas biržas cenas, ar kurām iespējams iepazīties interneta adresē Nord Pool Spot: tur redzams, ka, piemēram, vakar elektrības tirgus cena Latvijā svārstījusies starp 40,09 eiro par megavatstundu pusnaktī un apmēram tāpat līdz plkst. 4 no rīta, bet plkst. 9 – 10 jau sasniegusi 100,01 eiro par megavatstundu. Savs cenu svārstību ritms ir arī nedēļām, mēnešiem un gadiem. Elektrības tirgotāju uzdevums ir paredzēt šo svārstību rezultātu turpmākajiem laika periodiem un piedāvāt patērētājiem izlīdzinātu cenu, kas ļautu tirgoņiem nopelnīt, ja strāvu izdosies nopirkt lētāk, nekā izdosies pārdot. Tātad piedāvātā cena nedrīkstēs būt pārāk zema, lai tirgotāji neizputētu, bet arī ne pārāk augsta, lai patērētāji pirktu viņu, nevis konkurentu piedāvāto elektrību.

J. Pūce paredz, ka pārdevēji vilinās pircējus ar tādām cenām, kas paredzēs elektrības piegādi cenu dažādo svārstību minimumu periodos: naktīs un brīvdienās, ziemās (tad, kad elektrības ražošanas izmaksas termoelektrocentrālēs tiek daļēji segtas ar apkures rēķinu maksātāju naudu, kas tādā gadījumā nav jāsamaksā elektrības pircējiem) un pavasaros (ar pilnu jaudu darbojas Daugavas HES kaskāde). Latvenergo koncerna a/s Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis sola, ka viņa uzņēmums ir spējīgs programmēt elektrības skaitītājus tā, lai fiksētu strāvas patēriņu atsevišķi dažādos laika periodos – vai pa stundām un pat minūtēm, vai pa dienām u.tml., kā vien būs vienojušies strāvas pārdevējs ar patērētāju.

Galvenais jautājums ir tāds, kāpēc vispār Latvijai ir vajadzīga jezga ar cenu izvēli. Ekonomikas ministrijas rakstiski sagatavotais skaidrojums sākas ar solījumu mājsaimniecībām «radīt iespēju jebkuram elektrības lietotājam izvēlēties atbilstošāko elektroenerģijas piegādātāju». Tālāk seko solījums «veicināt elektroenerģijas tirdzniecību par ekonomiski pamatotām, konkurētspējīgām cenām».

J. Pūce mutiski atzina, ka diez vai vairāk cilvēku nekā Latvenergo darbinieku Latvijā piekristu, ka šādi ieguvumi atsver elektrības cenu pieaugumu. Proti, ar «ekonomiski pamatotām» cenām tiek saprastas tik augstas cenas, lai Latvenergo spētu apkalpot savu vairāk nekā pusmiljardu latu lielo parādu (veikt procentu maksājumus un atrast nākamos aizdevējus, lai pārfinansētu 170 miljonus latu, kuru atdošana jāveic 2015. gadā) un turpinātu izmaksāt desmitiem miljonu latu dividendes valstij. Šo cenu «konkurētspēja» prasa, lai Latvijai nebūtu pietiekami jaudīgu elektrības savienojumu ar Skandināviju un pat ne ar Igauniju, kur salīdzinoši lētāku strāvu ražo no degslānekļa. It kā esot cerības tikt pie Skandināvijas strāvas caur Lietuvu 2016. gadā, kad, tīrās sagadīšanās pēc, Latvenergo varbūt būs pārfinansējis būtisku daļu no saviem parādiem. Uzskatāmu paraugu šādām cerībām dod dzelzceļa sliedes starp Mažeiķu naftas pārstrādes kombinātu un Latviju, kuras lietuvieši jau daudzus gadus remontē ar pilnīgas izjaukšanas metodi.

Lai Latvenergo un Latvijas valdība vismaz aritmētiski spētu apkalpot savus parādus, mājsaimniecībām par elektrību nāksies maksāt caurmērā vismaz divreiz vairāk, salīdzinot ar tagadējo starta tarifu 8,18 santīmi par kilovatstundu. Brīvais elektrības tirgus nozīmēs brīvību vai nu gulēt pa naktīm un samaksāt par šo izvēli ar 20 santīmiem par elektrības kilovatstundu, vai arī mazgāt veļu un urbt daudzdzīvokļu ēku sienas starp plkst. 24 un 4 no rīta par 12 santīmiem kilovatstundā.

Avots: nra.lv /Arnis Kluinis