Iedzīvotāji pensijā vēlētos saņemt vismaz 500 latus mēnesī
Pensionāru un šobrīd strādājošo vēlamais pensijas apmērs ir līdzīgs – nedaudz virs 500 latiem mēnesī, liecina Swedbank aptauja . Iedzīvotāji uzskata, ka, lai nodrošinātu sev pārtikušas vecumdienas, ik mēnesi privātās pensijas uzkrājumiem būtu jānovirza vismaz 100 lati. Tas ir līdz trīsarpus reizēm vairāk nekā summa, ko lielākā daļa krājēju atvēl pašreiz (līdz 30 latiem mēnesī).
Taču Swedbank aprēķini liecina, ka, ja uzkrāt vecumdienām sāk jau laikus, tad ikmēneša iemaksu summai nav jābūt tik lielai, kā aptaujā minētie 100 lati. Lai vecumdienās sasniegtu vismaz 70% no esošā ienākumu līmeņa, iedzīvotājiem ik mēnesi vajadzētu privātajai pensijai novirzīt 5-10% ikmēneša ieņēmumu.
Jo savlaicīgāk tiek sākts uzkrāt, jo mazākas ikmēneša iemaksas nepieciešamas. Piemēram, 30 gadus jaunam cilvēkam ar statistiski vidējo 500 latu darba algu pirms nodokļu nomaksas, varētu pietikt pat ar 15 latu ikmēneša iemaksu.
“Veidot uzkrājumus privātajai pensijai ir līdzīgi kā iekopt ābeļdārzu – sākumā iestāda stādus, gadu no gada tos kopj, līdz kādā brīdī ābeļdārzs ir pilnbriedā un nes cerēto ražu. Tāpat ir ar uzkrājumiem privātai pensijai – savlaicīgi sākot, varam mierīgi uzkrāt vēlamo pensijas apmēru labklājīgām vecumdienām ar salīdzinoši nelielām ikmēneša iemaksām. Ņemot vērā, ka šodien vidējā pensija valstī ir aptuveni 180 lati, kas ne tuvu nav iedzīvotāju vēlamajā pensijas apmērā, katram no mums pašam jau laikus jāsāk rūpēties par labklājīgām vecumdienām,” saka Reinis Jansons, Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs.
Vēlmi pensijā saņemt vismaz 500 latus izrādījusi nedaudz vairāk nekā piektdaļa (23%) darbspējīgo un trešdaļa (32%) pensionāru. Zīmīgi, ka gandrīz piektdaļa (18%) esošo pensionāru vēlētos, lai pensijas apmērs būtu no 600 līdz 700 latiem, kamēr strādājošo vidū par šāda apmēra pensiju domā vien 9%.
Svarīga iespēja uzkrāto kapitālu mantot
Galvenā priekšrocība, pēc iedzīvotāju domām (46%), veidojot privātās pensijas uzkrājumu, ir iespēja tuviniekiem mantot uzkrāto kapitālu. Savukārt 37% respondentu novērtē iespēju privātajā pensijā uzkrāto kapitālu izmantot jau 55 gadu vecumā, bet vēl trešdaļa (33%) – saņemt ikgadējos nodokļu atvieglojumus no veiktajām iemaksām.
Par pensiju 3. līmeni
Pensiju sistēmas 3. līmenis ļauj brīvprātīgi veidot papildu uzkrājumus savai pensijai. Tas ir veids, kā iedzīvotāji var, izmantojot likumā paredzētos nodokļu atvieglojumus un neradot ievērojamas izmaksas šodien, palielināt savu labklājību vecumdienās, ar iespēju saņemt uzkrāto kapitālu pirms valsts garantētās pensijas jau 55 gadu vecumā.
Vēl par tēmu:
Nogaidīt labāko brīdi? 4 biežākās investoru kļūdas
avas iekrātās naudas ieguldīšana var būt veids, kā uzlabot finansiālo situāciju un veicināt kapitāla pieaugumu ilgtermiņā. Vienlaikus investēšana vienmēr ir saistīta ar zināmu risku, un...
Lasīt tālākCSP sāk publicēt uzņēmumu sarakstu, kas veic preču eksportu un importu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sāk reizi mēnesī publicēt savā tīmekļvietnē to Latvijā reģistrēto uzņēmumu sarakstu, kuri eksportē preces uz Krieviju vai Baltkrieviju vai importē...
Lasīt tālākŠī gada otrajā ceturksnī vietējie viesi veicināja tūristu mītņu apmeklējuma pieaugumu
2026. gada 2. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 750,0 tūkst. ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 1,2% pieaugumu pret 2025. gada 2. ceturksni. Viesi tūristu mītnēs pavadījuši 1,29...
Lasīt tālākTM: latviešu valodai jābūt stabilai un patstāvīgai arī mākslīgā intelekta laikmetā
Latviešu valodas pilnvērtīgai pastāvēšanai digitālajā vidē un mākslīgā intelekta laikmetā nepieciešami kvalitatīvi valodas dati, terminoloģija un mūsdienīgi digitālie rīki. To 19. augustā...
Lasīt tālākĢenerālprokuratūrā vērtēs CSDD amatpersonu un darbinieku atbildību
Šī gada 19. augustā Latvijas Republikas prokuratūrā saņemts Latvijas Republikas Valsts prezidenta E. Rinkēviča iesniegums par faktu pārbaudi, kurā prokuratūrai, ievērojot Prokuratūras likuma...
Lasīt tālākVARAM: vairāk nekā 58 miljoni eiro uzņēmējdarbības projektiem stiprinās Latvijas reģionus
Lai attīstītu uzņēmējdarbībai nepieciešamo publisko infrastruktūru, veicinātu darba algu fonda pieaugumu un jaunu investīciju piesaisti reģionos, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF)...
Lasīt tālākBaravika, Briedis, Apse un Osis – četri jauni vārdi “Vivi” elektrovilcieniem
Turpinot AS “Latvijas valsts meži” (LVM) un pasažieru pārvadātāja “Vivi” sadarbību, augustā četri elektrovilcieni iegūst jaunus vārdus – Baravika, Briedis, Apse un Osis. Jaunie vilcienu...
Lasīt tālākMinistru prezidents: Saeimai jāizšķiras, vai arī Latvija turpmāk būs “airBaltic” īpašniece
Pēc šodien notikušajām sarunām par “airBaltic” turpmāko finanšu restrukturizāciju iesaistītās puses ir gatavas saglabāt vienotu sarunu procesu un turpināt darbu pie iespējamā risinājuma,...
Lasīt tālākDzīve Latvijā kļūst dārgāka – par ko jau maksājam vairāk nekā citviet Eiropā?
Pārtikas produktu cenu kāpums un ikdienas tēriņi ir plaši apspriests temats publiskajā telpā. Arī jaunākie “Eurostat” dati par mājsaimniecību galapatēriņa izdevumu cenu līmeni (Price...
Lasīt tālākCSDD saskārusies ar kiberdrošības incidentu
VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) informē, ka nedēļas nogalē CSDD tika pakļauta komplicētam kiberuzbrukumam, kā rezultātā uzbrucējiem ir izdevies daļēji piekļūt CSDD IT...
Lasīt tālāk