04/09/2013, Kategorija: Politika

inara murnieceSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti vienojās šobrīd nevirzīt tālākai izskatīšanai grozījumus normatīvajos aktos par sociālo iemaksu ieturēšanu no autoratlīdzībām.

Deputāti uzskata, ka šīs idejas īstenošana jau no 1. janvāra būs sasteigts lēmums, ja ņem vērā, ka ne deputāti, ne mediju nozares pārstāvji vēl līdz šim nav redzējuši topošo likumprojektu.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (VL!TB/LNNK) vakar, tiekoties ar mediju arodbiedrību un asociāciju pārstāvjiem, kā arīFinanšu un Labklājības ministriju darbiniekiem, bija sašutusi, kad uzzināja, ka izstrādātais normatīvs ne tikai nav saskaņots ar nozari, bet nozares pārstāvji ar to pat nav iepazīstināti. Lai gan vakar sēdē piedalījās ministriju darbinieki, lielāku skaidrību par to, kā žurnālistu darbs nākotnē kļūs sociāli aizsargātāks, ja pieņems plānotos grozījumus likumā, neguva ne mediju pārstāvji, ne arī deputāti.

Daudz neskaidrību

Labklājības ministrija informēja, ka sagatavotie grozījumi normatīvajos aktos ir iesniegti saskaņošanai ministrijām un drīzumā plānots tos iesniegt izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi paredzot, ka algotā darba veicējiem obligāti būs jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no autoratlīdzības. Šī prasība neattiekšoties uz pašnodarbinātajiem, kuriem nav darba līguma, un arī uz tiem, kuri strādā algotu darbu, bet papildus, piemēram, lasīs lekcijas. Arī situācijās, kad žurnālists strādās pie viena medija, bet publicēsies citā, par saņemto autoratlīdzību sociālo nodokli varēs nemaksāt. Taču pagaidām nav saprotams, vai sociālais nodoklis no autoratlīdzības būs jāmaksā situācijā, kad piemēram, darba ņēmējs strādā algotu darbu kādā medijā vai izdevniecībā un vienu reizi piecos gados publicēsies sava darba devēja izdevumā?

Finansiālā situācija – neapskaužama

A/s Lauku Avīze valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis ieteica likuma devējiem paskatīties uzņēmēju reālos finanšu rādītājus par pagājušo gadu. Ar nelieliem izņēmumiem tie parādot, ka drukātajos medijos naudu papildu nodokļu slogam vienkārši neesot kur ņemt. Medijos lielākoties autoratlīdzības veidojot 30 līdz 70%, un tāpēc situāciju neglābtu pat pakāpenisks nodokļu kāpums, jo «neviens bizness nespēs absorbēt 10% sociālā nodokļa likmes pieaugumu gadā».

Mediju bažas par finanšu situāciju nākotnē netieši apstiprināja Latvijas Reklāmas asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere, kura zināja teikt, ka šā gada pirmajā pusē reklāmas ieņēmumi drukātajos medijos ir samazinājušies par 9%, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn.

Arī I. Mūrniece uzskata, ka nozare ir ļoti plaša un mediju finansiālā situācija ir atšķirīga, līdz ar to nevar mehāniski ieviest kādas visiem piemērojamas normas, par tām nopietni nediskutējot.

Nozare neziņā

Arī žurnālistu intereses pārstāvošajām organizācijām – Latvijas Žurnālistu savienībai (LŽS) un Latvijas Žurnālistu asociācijai (LŽA) – līdz šim nebija izdevies iepazīties ar iespējamiem likuma grozījumiem, taču to vadītāju domas šajā jautājumā krasi atšķiras. LŽS valdes priekšsēdētājs Juris Paiders sēdē uzsvēra, ka LŽS iestājas par žurnālistu sociālo aizsargātību, taču minētie grozījumi neskar to žurnālistu un mediju daļu, kas ir sociāli visneaizsargātākie, jo viņu darba devējs strādā pelēkajā zonā un nemaksā nodokļus. Savukārt piedāvātā nodokļu sloga palielināšana attieksies tikai uz tiem, kas pašlaik maksā nodokļus.

LŽA valdes locekle Dita Arāja minēja, ka ir bijuši neskaitāmi gadījumi, kad algotu darbu strādājošiem žurnālistiem pašreizējās situācijas dēļ ir jānāk uz darbu slimiem, pat ar lauztiem locekļiem, tāpēc arī asociācija rosinājusi likuma izmaiņas. Viņa gan pieļāva, ka plānotās likuma izmaiņas vajadzētu ieviest pakāpeniski, piemēram, trīs gadu laikā. Viedokļu atšķirību pašas LŽA iekšienē atzina LŽA valdes loceklis Pēteris Zirnis, kurš uzsvēra, ka žurnālistu sociālā aizsardzība ir jāuzlabo, bet asociācijā ir atšķirīgi viedokļi, kā to panākt. Arī, pēc viņa domām, šis sasteigtais priekšlikums nav pieņemams. P. Zirnis arī uzsvēra, ka noteikti ir jāizvērtē citu valstu pieredze, kur mediju tirgu stimulē un atbalsta.

Šādu pozitīvu piemēru minēja G. Kļavinskis, kurš zināja stāstīt, ka Zviedrijā valsts atbalsta mediju nozari.

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde

320 skatījumi




Video

Ministru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs iepazīstina ar valdības sastāvu un aicinās apstiprināt savu otro valdību

17/11/2026

Otrdien, 17. novembrī, pašreizējais Ministru prezidents Andris Kulbergs, kuram Valsts prezidents uzticēja jaunās valdības veidošanu, informēja par jaunās valdības sastāvu un iepazīstināja...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas parlaments svin 104. dzimšanas dienu

06/11/2026

7. novembrī Latvijas parlaments svin dzimšanas dienu – šajā dienā aprit 104. gadi kopš 1. Saeimas sanākšanas. Vienlaikus 1922. gadā šajā dienā stājās spēkā mūsu valsts pamatlikums –...

Lasīt tālāk
Video

Apstiprinātas 15. Saeimas pilnvaras

03/11/2026

Pēc svinīgā solījuma došanas parlaments apstiprināja 15. Saeimas deputāta pilnvaras. Mandātus ieguva 41 no kandidātu saraksta “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Saeimas priekšsēdētāja amatā ievēlēts Edvards Smiltēns

03/11/2026

Saeima otrdien, 3. novembrī, par 15. Saeimas priekšsēdētāju ievēlēja Edvardu Smiltēnu. “Par” E. Smiltēna kandidatūru 15. Saeimas priekšsēdētāja amatā balsoja 79 deputāti, bet “pret”...

Lasīt tālāk
Video

VDD vērtējumā 15. Saeimas vēlēšanas kopumā aizvadītas mierīgi

06/10/2026

Valsts drošības dienests (VDD) ir apkopojis informāciju saistībā ar 15. Saeimas vēlēšanu norisi, un dienesta vērtējumā vēlēšanas kopumā ir aizvadītas mierīgi. Vēlēšanu laikā VDD...

Lasīt tālāk
Video

“Apvienotais saraksts” triumfē 15. Saeimas vēlēšanās un iegūst rekordlielu mandātu skaitu

05/10/2026

Pēc balsu saskaitīšanas noslēguma 15. Saeimas vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guvis "Apvienotais saraksts" (AS), kas jaunajā parlamentā ieguvis 41 deputāta vietu. Tas ir labākais vienas...

Lasīt tālāk
Video

VDD īsteno pastiprinātus pasākumus brīvu un godīgu Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai

29/09/2026

Priekšvēlēšanu periodā Valsts drošības dienests (VDD) pastiprināti vērtē notiekošo sabiedrībā un informatīvajā telpā, lai savlaicīgi identificētu un novērstu mēģinājumus nelikumīgi...

Lasīt tālāk
Video

LBAS atbalsta LVSADA prasības, aicina piedalīties piketā pie Ministru kabineta

29/09/2026

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) atbalsta Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) prasības un aicina arodbiedrību biedrus un darbiniekus piedalīties...

Lasīt tālāk
Video

Ministru prezidents: Latvija nepieļaus sankciju režīma sabrukumu un saglabās stingru nostāju pret Krievijas kara atbalstītājiem

22/09/2026

Ministru kabinets šodien slēgtā sēdē vienojās par Latvijas turpmāko rīcību Eiropas Savienības (ES) sankciju pret Krieviju pagarināšanas jautājumā. Panāktā vienošanās nodrošina, ka individuālās...

Lasīt tālāk
Video

Komisija konceptuāli atbalsta ieceri ārvalstīs dzīvojošos vēlētājus piesaistīt vēlēšanu apgabaliem

17/09/2026

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 16. septembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā. Paredzēts, ka grozījumi par vēlētāju piesaisti vēlēšanu...

Lasīt tālāk