Partijas biedri steidzinās Sprūdža aiziešanu
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža paziņojums par aiziešanu viesis vairāk jautājumu nekā atbilžu. Kāpēc jāgaida līdz decembrim? Kas notiks ar visām viņa neveiksmīgajām reformām?
Kurš un no kuras partijas būs nākamais ministrs? Pagaidām tas nav skaidrs pat Sprūdža partijas biedriem.
Esi izlēmis – tad ej
Vēl šā gada 25. janvārī pēc kārtējiem sociālo partneru aicinājumiem iet projām Edmunds Sprūdžs paziņoja, ka negrasās atkāpties no amata.
«Es turpināšu darīt iesākto. Ir iesākta virkne būtisku reformu, kas jāvirza uz priekšu, nevis jābēg. Negrasos pakļauties politiskajām spēlēm vai spiedienam – šis nav brīdis, kad būtu jāapstājas. Nenoliedzami, kādam tas būtu izdevīgi, un ir cilvēki, kas to vien gaida.» Tagad pastāvīgo krīzi politiskā darba dzīvē papildinājušas privātas problēmas – gan dzeltenajā presē plaši aprakstītās mīlas vētras, gan sarežģījumi privātajā biznesā, kas diskreditē partijas tēlu. Ministra kareivīgums ir krietni noplacis. Turklāt pat partijas biedru vidū sērotājus viņam neatrast. Gluži otrādi – Reformu partija mēģinās atbrīvoties no neveiksmīgā ministra pēc iespējas ātrāk.
Partijas valdes loceklis Romualds Ražuks vēsta, ka jautājums, ko pasākt ar Sprūdžu, tiks pārspriests gan trešdien Saeimas frakcijā, gan ceturtdien partijas valdē. Kolēģi nemēģinās atrunāt ministru no aiziešanas, bet skaidros, kādēļ viņš vēl tik ilgi pēc demisijas paziņojuma grasās palikt amatā. Sprūdža noliktais demisijas datums ir 1. decembris, turklāt tas ir Ziemassvētku mēnesis ar garām brīvdienām. «Gandrīz pusgads bez ministra! Kāpēc tas vajadzīgs?» vaicā Romualds Ražuks: «Ja esi izlēmis, pasaki un ej prom mēneša laikā. Es celšu šo jautājumu!» Kādus darbus Sprūdžs grasās pabeigt, Ražukam neesot zināms. «Viss ir jāizrunā, un jāuztaisa revīzija. Mums nebija pilnas saskaņas visos reformu jautājumos, un tās arī netika izskatītas no partijas politikas viedokļa. Arī viņš pats norāda, ka viedokļi atšķiras.»
Vilnītis vai bezpartejiskais?
Par Sprūdža gauso aiziešanu krietni interesantāka ir viņa pēcteča gaidāmā atnākšana. No partijas biedru puses līdz šim izskanējis tikai viens vārds. Tas ir Liepājas domnieks un reformistu valdes loceklis Jānis Vilnītis. Pieredze pašvaldības darbā ir, ekonomikā orientējas, arī sanīdies neesot ne ar vienu. Taču pats Vilnītis, šķiet, nemaz neraujas uz Rīgu. Vismaz sarunā ar Neatkarīgo viņš min vairākus pretargumentus: ģimene, viņa uzņēmums Liepājas papīrs, arī tas, ka bez viņa domes opozīcijā paliktu mazpieredzējuši deputāti. Viņaprāt, partijai pirmais darbs būtu saprast, ko tā vēlas no jaunā ministra, kas viņam jāprot un kas no Sprūdža iesāktā jāturpina.
Ventspils mēra Aivara Lemberga apkarošanas Reformu partijas prioritāšu sarakstā laikam vairs nebūs. Vismaz Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš spriež, ka Vides ministrijai primāri jānodarbojas ar reģionālo attīstību. Tai jābūt par, nevis pret kaut ko. Partija saviem ministriem gan nediktējot darba kārtību un iejaucoties tikai tad, ja cilvēks netiek galā ar pienākumiem vai viņa darbi nesakrīt ar partijas programmu.
Jānis Vilnītis pieļauj, ka ar pēdējo «gadījumu» nemierā bijis partijas priekšsēdētājs Edmunds Demiters. Runa ir par dāsno prēmiju, ko Sprūdžs no ministrijas budžeta piešķīra savai jaunajai dzīvesbiedrei un ko tagad vērtē korupcijas apkarotāji.
Nacionāļi nepretendēs
Teorētiski pastāv iespēja, ka vakantais ministra amats pamodinās Nacionālās apvienības apetīti, tai valdībā ir vismazāk amatu. Romualds Ražuks spriež, ka tā vispirms būs Ministru prezidenta Valda Dombrovska izšķiršanās, vai viņš ievēros koalīcijas līgumu. Ar Sprūdžu premjers vēl nav ticies – plašāki komentāri par valdības uzbūvi gaidāmi tikai pēc tam. Jānis Ozoliņš apšauba, ka nacionāļi varētu pretendēt uz Reformu partijas atbildības jomu. Jānis Vilnītis arī – koalīcijas līguma pārskatīšana būtu bīstama koalīcijas stabilitātei: «Tad faktiski viss būtu jāsāk no nulles.» Šādā situācijā kompromiss būtu bezpartejisks profesionālis – ja koalīcija par to vienotos, un tādā gadījumā paša Vilnīša kandidatūra automātiski atkristu.
Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars apstiprina, ka patiešām varētu piedāvāt bezpartejisku alternatīvu. Uzvārdu viņš gan nenosauc.
Taču partija, lai tikai pusgadu pasēdētu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, nepārkāpšot koalīcijas vienošanos.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
Progresīvie prasa Siliņai un Kozlovskim skaidrot apstākļus, kas saistīti ar Pjotra Avena pilsonību
Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju...
Lasīt tālākStingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas stingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību. Patlaban...
Lasīt tālākStambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākKonkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālāk