• Tweet

Vasara tikpat kā pagājusi, bērnudārzos atgriežas audzēkņi, bet audzinātāju trūkst. Arī pērn Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēs bija līdzīga situācija, bet šogad to varētu pasliktināt auklīšu dienesta izveide.

Ir starpība, vai jāatbild par pieciem bērniem mājas apstākļos, nopelnot 500 latu mēnesī, vai strādāt pašvaldības bērnudārzā par daudz mazāku atalgojumu.

Informācija Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta mājaslapā liecina, ka dažas dienas pirms 1. septembra bērnudārzos bija vairāk nekā 100 vakanču (tur darbiniekus meklē arī privātie un Rīgas tuvumā esošie dārziņi). Pirms pieciem sešiem gadiem Rīgas bērnudārzos audzinātāju trūkums bija vēl akūtāks, un tad kā viens no svarīgākajiem iemesliem tika nosaukts atalgojums. Atalgojums arī tagad ir klupšanas akmens. Bērnudārza Blāzmiņa vadītāja Dace Skuja stāsta – atkarībā no darba stāža audzinātājām atalgojums ir 270, 275 un 280 latu pirms nodokļu nomaksas. Rīgas dome piemaksā 50 latu par katru pedagogu, ko dārziņa vadītājs var sadalīt un vienam maksāt, piemēram, papildus 10 latu, citam – 70 latu mēnesī. Tādējādi var noturēt pieredzējušos kadrus, neslēpj D. Skuja. Taču izeja tā nav.

Šis Vecmīlgrāvja bērnudārzs kļuva pazīstams ar bēbīšu bumu, jo pērn deviņas darbinieces gatavojās kļūt par māmiņām. Vadītāja pajoko, ka turpina risināt demogrāfisko situāciju valstī, jo esošajām piepulcējušās vēl trīs māmiņas. Tāpēc kadru problēma ir jo akūtāka. Tās darbinieces, kuras plānoja atgriezties darbā dārziņā, izlēma strādāt tuvāk mājām – Pļavniekos, Purvciemā. Četras kopā ar ģimenēm pārcēlušās uz ārzemēm, viena audzinātāja no darba aizgājusi veselības problēmu dēļ, divi pedagogi bērnudārzu pametuši mazās algas dēļ. Kāda audzinātāja braukāšanu no Pierīgas uz Vecmīlgrāvi izturējusi četrus gadus, bet tagad strādā veikalā. Cita ir kļuvusi par veikala vadītāju lielveikalā ar trīsreiz lielāku algu. Toties viena pateikusi skaidri un gaiši, ka, pieskatot divus radu bērnus auklīšu programmā, mēnesī nopelnīs tikpat daudz, cik viņai maksāts bērnudārzā. Protams, arī viņa nu ir prom no pašvaldības dārziņa.

Blāzmiņa joprojām meklē divas audzinātājas, bet D. Skuja atzīst, ka trūkst pieredzējušu kadru, lielākoties piesakās studentes. Pat pirmā kursa studentes. Blāzmiņā no 20 pedagogiem 10 ir studenti. Arī bērnudārzā Pūcīte vajadzīga viena audzinātāja, bet šajā pirmsskolas izglītības iestādē mācību gada laikā kadru mainība neesot pārāk liela, kaut gan arī staigātāju netrūkstot. Situāciju mēdz glābt studentes. Tomēr D. Skujas pieredze liecina, ka ne visi ir apzinīgi, ne visiem ir pieredze darbā ar bērniem un ne uz visiem var paļauties. Studenti rada nedrošību, jo mēdz pēkšņi paziņot, ka nespēj savienot mācības ar darbu.

Pierīgā pirmsskolas pedagogiem esot lielākas algas nekā Rīgā, bet no laukiem zvanot cilvēki un esot gatavi gulēt kaut uz matračiem, ja vien varētu strādāt. Arī par 270 latu algu uz papīra. D. Skuja pieļauj – ja pašvaldība apmaksātu kopmītnes vai dienesta dzīvokli, bērnudārza pedagogu trūkumu varētu novērst vieglāk. Izeja būtu arī tad, ja tiktu paredzēta iespēja audzinātājai strādāt papildu pusslodzi savā darbavietā. Pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Eiženija Aldermane pieļauj, ka vajadzētu diferencēt prasības bērnudārzu pedagogiem. Piemēram, mazuļu grupās – no 1,5 līdz 3 gadu vecumam – atļaut strādāt arī bez augstākās speciālās izglītības.

Avots: nra.lv /Antra Gabre