Sprūdža ministrijā nesaprotami atalgojumi
Salīdzinot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) darbiniekiem izmaksātās algas aprīlī, maijā un jūnijā, redzamas milzīgas svārstības summās. Ministrijas amatpersonas detaļās neskaidro milzīgo atšķirību iemeslus, vien sausi norāda, ka atalgojums atkarīgs no prēmijām un atvaļinājuma naudām.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 92. panta otrā daļa liek ministrijām publicēt informāciju par darbinieku atalgojumu.
VARAM mājaslapā uz publikācijas gatavošanas brīdi bija atrodami atalgojuma saraksti par maiju un jūniju. Savukārt aprīļa atalgojumu Neatkarīgā no VARAM mājaslapas izkopēja maija vidū, taču maija beigās pēc publikācijas
Neatkarīgajā par nesamērīgi lielo atalgojumu Edmunda Sprūdža biroja darbiniekiem un atsevišķiem personīgi ministram politiski lojāliem ierēdņiem aprīļa saraksts no VARAM mājaslapas pazuda.
Zīmīgi, ka aprīlī atalgojums bija uzrādīts neto jeb uz rokas saņemtās naudas izteiksmē, maijā – bruto jeb pirms nodokļiem, bet jūnijā – atkal neto izteiksmē. Parasti ierēdņi šādu nekonsekvenci izmanto, lai žurnālistiem būtu grūti saprast tendences un izdarīt secinājumus. VARAM gadījumā izmantotā metode vēl vairāk palielina izmaksāto algu svārstības un atalgojuma principus ministrijā padara vēl nesaprotamākus. Kā zina jebkurš grāmatvedis, bruto izteiksme vidēji ir vismaz par 35% lielāka par neto izteiksmi.
Piemēram, atbilstīgi VARAM mājaslapā publicētajam, š.g. aprīlī departamenta direktore Ilze Āboliņa saņēmusi 1359,98 latus (neto), maijā – 1325,60 latus (bruto), jūnijā – 1300,71 latu (neto); VARAM valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs aprīlī – 1173,31 latu (neto), maijā – 1453,76 (bruto), jūnijā – 1552,43 (neto); departamenta direktors Mārtiņš Brencis aprīlī – 2367,54 latus (neto), maijā – 1219,64 latus (bruto), jūnijā – 1291,38 latus (neto); VARAM valsts sekretāra vietnieks Arnis Daugulis aprīlī – 1399,49 latus (neto), maijā – 1406,13 latus (bruto), jūnijā – 1386,18 latus (neto); ministra
E. Sprūdža padomniece Solvita Gailiša aprīlī – 1634,16 latus (neto), maijā – 827,27 latus (bruto), jūnijā – 822,48 latus (neto);
VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze aprīlī – 2199,4 latus (neto), maijā – 1116,76 latus (bruto), jūnijā – 1103,75 latus (neto); ministra E. Sprūdža padomnieks Uldis Spuriņš aprīlī – 1653,77 latus (neto), maijā – 839,28 latus (bruto), jūnijā – 839,28 latus (neto) utt.
No vērienīgajām algu svārstībām nav bijuši pasargāti pat E. Sprūdža tuvākie cilvēki: ministra padomniece Inga Antāne aprīlī saņēmusi 812,81 latu (neto), maijā – 405,84 latus (bruto), jūnijā (t.i., jau pēc zaudētajām pašvaldību vēlēšanām) – 393,62 latus (neto); ministra E. Sprūdža biroja vadītāja un dzīvesbiedre Kristīne Pelša aprīlī – 1907,99 latus (neto), maijā – 961,02 latus (bruto), jūnijā – 945,98 latus (neto).
Skaidrojot nesaprotamās atalgojuma svārstības, VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā referente Linda Tilta sniedza atbildi: «Atalgojuma svārstības saistītas ar darbiniekiem izmaksāto atvaļinājuma naudu vai piemaksu, vai piešķirto naudas balvu. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 4. nodaļai iestādē strādājošais var saņemt likumā paredzētās piemaksas vai naudas balvu, kas kalendāra gada ietvaros nepārsniedz amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mēnešalgas apmēru, ņemot vērā viņa ieguldījumu iestādes mērķu un uzdevumu sasniegšanā.»
Neatkarīgā arī Valsts kancelejai lūdza skaidrot krasās atalgojuma svārstības un no Valsts kancelejas preses sekretāres saņēma atbildi, ka detalizēts skaidrojums par šiem jautājumiem jāsniedz iestādes vadītājam, tātad ministram E. Sprūdžam. Ministru kabineta preses sekretāre Signe ZnotiņaZnota norādīja, ka atteikšanās skaidrot amatpersonas darba vērtēšanas kritērijus un atalgojuma noteikšanas kritērijus nav pieļaujama. Viņa uzsvēra, ka sabiedrības pārstāvjiem ir tiesības piedalīties arī pašā amatpersonu vērtēšanas procedūrā.
Pirms trim mēnešiem, analizējot VARAM aprīļa atalgojumu, Neatkarīgās uzmanību piesaistīja krasās disproporcijas. Piemēram, ministrijas Juridiskā departamenta direktors Mārtiņš Brencis aprīlī algā uz rokas saņēmis 2367,54 latus (uz papīra tas ir apmēram 3500 latu!). Uz šā atalgojuma fona nožēlojamas izskatās augstāko valsts vadītāju algas. Spriežot pēc valsts amatpersonu deklarācijas, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pērn mēnesī vidēji saņēmis tikai nieka 1901 latu pirms nodokļu nomaksas (t.i., uz rokas apmēram 1300 latu), arī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa šogad aprīlī saņēmusi tikai 1711 latus pirms nodokļu nomaksas, turpretim E. Sprūdža biroja vadītāja aprīlī saņēmusi 1907,99 latus uz rokas. Toreiz Neatkarīgā no ministrijas nesaņēma nekādu skaidrojumu.
Avots: nra.lv /Ritums Rozenbergs
Vēl par tēmu:
2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: memoranda rezultāts ir izaicinošāka sadarbība ar lielveikaliem
Biedrības “Zemnieku saeima” vērtējumā pārtikas cenu samazināšanas memorands, ko šopavasar parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), tirgotāji un pārtikas ražotāji, pagaidām nav devis...
Lasīt tālākSaeimas komisija: dzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldības...
Lasīt tālākAttālināts un biroja darbs joprojām piesaista lielāko uzmanību Latvijas darba tirgū
Trešajā ceturksnī darba meklētāju vidū vislielāko interesi izraisījuši darba piedāvājumi administrācijas jomā un darbs ar iespēju strādāt attālināti, liecina CVMarket.lv jaunākā...
Lasīt tālāk