Baznīca Latviju vēlas redzēt pārsteidzoši reliģiozu
Sen aizvadīti tie laiki, kad sabiedrību šokēja ziņas par mirstošiem Jehovas liecinieku sekotājiem, jo reliģiskā pārliecība liedz tiem veikt asins pārliešanu.
Savu cīņu par tiesībām tikt oficiāli atzītiem izcīnījuši gan Jehovas liecinieki, gan Jaunā paaudze, kuru aizvadītā gadsimta nogalē Drošības policija pat vainoja musināšanā pret pastāvošo varu, un citas eksotiskas ticības.
Kopumā Latvijā pašlaik oficiāli eksistē 36 reliģiskās konfesijas, ar saviem sekotājiem padarot Latviju par vienu no reliģiozākajām valstīm Eiropā – ja tic pašu konfesiju sniegtajām ziņām.
Reliģijas izvēle plaša
Pēdējā reliģiskā organizācija Latvijā tika reģistrēta 2010. gadā, kad pieteicās no centralizētās Latvijas Pareizticīgās baznīcas autonomiju pasludinājušie 240 ticīgie. Pirms tam, par spīti sabiedrības un Latvijas Ārstu biedrības iebildumiem, bet saskaņā ar ticības brīvības principiem, 2008. gadā tika reģistrēta Kristīgā zinātne, kas sludina, ka visas slimības ir tikai viena no grēku izpausmēm. Un, salīdzinot ar aizvadītā gadsimta 90. gadiem, kad padomju varas sabrukšanas un jaunās Latvijas būvēšanas radīto grūtību priekšā cilvēki bija gatavi ticēt jebkam, jaunas reliģiskās strāvas valsts redzeslokā nonāk aizvien retāk.
Tieslietu ministrijas Politikas izstrādes un reliģijas lietu nodaļas vadītāja Jekaterina Macuka skaidro, ka kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir pagājis pietiekami daudz gadu, lai cilvēku prāti varētu nostabilizēties un atrast reliģiozo organizāciju jebkurai gaumei.
«Dažādas reliģiskās organizācijas sāka vairoties 1991. gadā. Nu ir pagājuši 20 gadi, un līdz ar to laiks visu ir nostabilizējis savās vietās. Tie, kas vēlējās, jau ir reģistrējušies. Mums ir 36 konfesijas, un tas ir pietiekami, lai personai būtu nodrošināta izvēles brīvība un varētu pievērsties kādai reliģijai,» uzskata speciāliste.
Dīvainā statistika
Pēc Tieslietu ministrijas apkopotajiem datiem par 2012. gadu, kuri jāiesniedz visām reģistrētajām konfesijām, 36 reģistrēto organizāciju sludinātajām dogmām seko 1,6 miljoni Latvijas iedzīvotāju jeb aptuveni 79% no kopējā iedzīvotāju skaita.
Šis skaitlis ir pārsteidzošs vismaz divu iemeslu dēļ. Proti, 2010. gadā Eurobarometer veica aptauju visā Eiropā par to, vai tās iedzīvotāji tic Dievam, un tikai 38% Latvijas iedzīvotāju uz šo jautājumu atbildēja apstiprinoši. Ar šādu ticīgo skaitu Latvija apsteidza Igauniju, protams, atpalika no tradicionāli reliģiozās Lietuvas un ierindojās šī topa 17. vietā. Iespējams, ka Eurobarometer aptaujā nejaušas sakritības rezultātā par respondentiem kļuva neticīgie, taču arī pašmāju informācija raisa pārdomas.
Vēl 2008. gadā oficiāli reģistrētās konfesijas uzrādīja, ka to draudžu locekļu skaits, nesasniedzot miljonu, apstājies pie 837,4 tūkstošu atzīmes. Sekojot tikai statistikas datiem, rodas iespaids, ka nākamajos gados Latvijā notikusi pārsteidzoša reliģiozā eksplozija, jo ticīgo skaits gandrīz divkāršojies. Un divkāršojies tas ir uz tā dēvēto tradicionālo konfesiju – katoļu un luterāņu – rēķina. Tikai luterāņu skaits vien 2011. gadā pieaudzis gandrīz par 300 tūkstošiem, bet katoļu pat par 500 tūkstošiem. Patiesības labad jāpiebilst, ka vairākus iepriekšējos gadus Romas Katoļu baznīca Latvijā datus par savām draudzēm nebija iesniegusi vispār, bet 2005. gadā bija ziņojusi tikai par 105 tūkstošiem sekotāju.
Tāpēc var atgādināt seno prātulu par maziem meliem, lieliem meliem un statistiku. J. Macuka skaidro, ka reliģisko organizāciju sniegtajiem datiem iestādei jāuzticas nepārbaudot. «Normatīvie akti paredz, ka pašām [reliģiskajām organizācijām] jāiesniedz draudzes locekļu skaits. Katrai organizācijai ir savs veids, kā tās uzskaita locekļus, un Tieslietu ministrija nevar pateikt, ka neuzticas tām,» skaidro J. Macuka.
Neatkarīgajai vairākās dienās tā arī neizdevās sazināties ar kādu no tradicionālo konfesiju pārstāvjiem, kas būtu tiesīgi paust baznīcas viedokli šajā jautājumā. Arhibīskapi un bīskapi izrādījās vai nu ļoti aizņemti, vai uz laiku bija pametuši savus ganāmpulkus, lai ļautos atvaļinājuma priekiem.
Dažiem īpašumi aug
Interesantas ziņas ministrijas apkopotā informācija sniedz arī par reliģiozo organizāciju saimniecisko dzīvi. Apbrīnojami ienesīgi krīzes gadi bijuši Jaunajai paaudzei, kurai 2008. gadā bija vien septiņas kulta celtnes, bet pērn to skaits sasniedza jau 19. Arī pareizticīgie šajā laikā ar dievpalīgu spējuši audzēt baznīcas īpašumu skaitu no 119 līdz 122. Latvijas Evaņģēliski Luteriskā baznīca šo laiku pavadījusi pieticīgāk, un tās dievnamu skaits sarucis par trim vienībām. Savukārt katoļu īpašumi tāpat kā to draudžu locekļu pulks paliek noslēpumā tīti. Zināms vien, ka 2005. gadā tiem bijuši 110 dievnami.
Kaut arī likums visiem ir viens, Romas Katoļu baznīca Latvijā atsaucoties uz Latvijas Republikas līgumu ar Svēto Krēslu un likuma pieprasīto informāciju iesniedzot neregulāri vai neiesniedz vispār.
Savs sakāmais par reliģisko organizāciju saimniecisko darbību ir arī Valsts ieņēmumu dienestam, kas regulāri veic organizāciju auditus un regulāri tur atklāj pārkāpumus. Tiesa, pārsvarā nebūtiskus, jo pēdējo trīsarpus gadu laikā tikai 2011. gadā kādai reliģiskajai organizācijai papildus aprēķināts maksājums valsts budžetā – 25,2 tūkstoši latu.
***
Starpkonfesiju konkurence liela
Lielākās reliģiskās organizācijas ārpus tradicionālajām (luterāņiem, katoļiem, pareizticīgajiem)
Baptisti 7029
Septītās dienas adventisti 4034
Evaņģēliskās ticības kristieši 3201
Vasarsvētki 3200
Jaunā paaudze 3020
Vecticībnieki 2345
Avots: Tieslietu ministrija
***
Plaša saimniecība
Reliģiskās organizācijas ar lielāko dievnamu skaitu*
Luterāņi 291
Pareizticīgie 122
Vecticībnieki 69
Vasarsvētki 31
Septītās dienas adventisti 29
Baptisti 28
Jaunā paaudze 19
*Katoļu baznīca Latvijā par saviem īpašumiem TM neatskaitās
Avots: Tieslietu ministrija
***
Latviju neredz
Dievam ticošo Eiropas Savienības dalībvalstu īpatsvars %
Malta 94
Horvātija 94
Rumānija 92
Kipra 88
Grieķija 79
Polija 79
Itālija 74
Īrija 70
Portugāle 70
Latvija 38
Avots: Eurobarometer 2010
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Plānots, ka mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varēs dienēt arī citu valstu pilsoņi
Lai mobilizācijas gadījumā Latvijas armijā varētu dienēt arī citu valstu pilsoņi, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 15.maijā, pirmajā lasījumā...
Lasīt tālāk“Latvenergo” valdes priekšsēdētājs: Elektrības cenas varētu samazināties pēc 6 gadiem
Tuvākajos gados elektrības cena samazināsies, intervijā "Nra.lv sarunas” sacīja a/s ''Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste. Vaicāts, kā "Latvenergo" gūst peļņu, Čakste...
Lasīt tālākVanaga: Daļa skolotāju ies piketā, bet daļa izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos
Daļa skolotāju neies piketā, bet izies pa skolas durvīm uz neatgriešanos, tā šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma”, runājot par gaidāmo pedagogu piketu, sacīja Latvijas...
Lasīt tālākVDD aiztur Latvijas nepilsoni aizdomās par apmācīšanos terorismam
Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 2. maijā ir aizturējis Latvijas nepilsoni aizdomās par apmācīšanos terorismam un uz terorismu aicinoša satura izplatīšanu citām personām. Kriminālprocess...
Lasīt tālākAmeriks politikā plāno paņemt divu gadu pauzi
Pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai") neplāno kandidēt arī nākamgad Latvijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās. Kā šorīt intervijā LTV...
Lasīt tālākCaur Latviju plāno pārvadāt urāna rūdu no Uzbekistānas
Kamēr sankcijas lielu daļu tranzīta apturējušas, tās arī pavērušas iespējas jaunu preču pārvadāšanai. Caur Rīgas ostu šogad paredzēts vest urāna rūdu no Uzbekistānas uz Franciju....
Lasīt tālākKoalīcijas partneri nesteidz solīt nepieciešamos 250 miljonus policistu un glābēju algu palielināšanai
Dažos policijas iecirkņos Rīgā trūkst pat 50% darbinieku. Visā Valsts policijā nav aizpildīta teju ceturtdaļa amata vietu. Ne mazāk bīstama situācija ir glābēju un robežsardzes dienestos....
Lasīt tālākŠonedēļ gaidāms mierīgs un silts laiks
Šonedēļ Latvijā ieplūst silta gaisa masa, kas noteiks gaisa temperatūras paaugstināšanos, daudzviet termometra stabiņš pakāpsies pat līdz +20° atzīmei. Nedēļas pirmajā pusē debesīs...
Lasīt tālākStraume: KNAB līdz šim konstatējis 38 priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumus
Līdz šim priekšvēlēšanu laikā fiksēti 38 aģitācijas pārkāpumi, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja KNAB priekšnieks Jēkabs Straume. "Šobrīd ir fiksēti...
Lasīt tālākBrīvdienās naktis saglabāsies vēsas, taču jaunnedēļ laiks būs siltāks un saulaināks
Lai gan piektdien lietus gaidāms teju visā valsts teritorijā un nedēļas nogale aizritēs ar brāzmainu vēju, jaunnedēļ, paaugstinoties atmosfēras spiedienam, gaidāmi īpaši labvēlīgi un...
Lasīt tālāk