• Tweet

No desmit Neatkarīgās aptaujātajām Latvijas augstskolām tikai vienā visas budžeta vietas ir aizņemtas. Augstskolu pārstāvji atzīst, ka kopumā ir jūtams pieteikumu kritums, kā iemeslus minot gan vidusskolas absolventu samazinājumu, gan pērn pār nozari nolijušo antireklāmu, ko izvērsa bijušais izglītības un zinātnes ministrs.

Par studējošo trūkumu nesūdzas Rīgas Stradiņa universitāte – tā visas 570 valsts apmaksātās studiju vietas ir aizpildījusi un to varējusi izdarīt «bez problēmām», informēja tās pārstāvis Edijs Šauers.

Pārējās gan – vairāk vai mazāk – vēl gaida studētgribētājus, un dažās studiju programmās pat ir diezgan daudz brīvu vietu. Priecīga par uzņemšanas rezultātiem ir arī Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija –bakalauriem bezmaksas vietu vairs nav, bet maģistriem – mazāk par desmit. Nosaukt konkrētus skaitļus, cik kopumā vēl vakanču, vairākums augstskolu gan izvairās, vienīgi Latvijas Universitāte (LU), kurā bez maksas mācās vislielākais studentu skaits, norāda, ka šobrīd pieejamas 78 budžeta vietas. Gan LU, gan citās augstskolās vēl notiek papildu uzņemšana, ko daļa plāno beigt augusta vidū, bet pārējās – turpināt vēl līdz mēneša beigām. Arī tās, kas iecerējušas uzņemšanai punktu pielikt 16. augustā, pieļauj, ka nāksies pagarināt to vēl līdz 1. septembrim. Nezinot gan, vai pat šāds solis ļaus aizpildīt visas vietas, savas šaubas neslēpa Vidzemes augstskola. Šis gads gan neesot nekāds izņēmums – līdzīgi noticis arī pērn.

«Vēl jau ir laika rezerve, arī pagājušajā gadā galu galā izdevās visu aizpildīt. Diemžēl ir programmas, kur studētgribētāju nav pietiekami. Tā, piemēram, Vides un ūdenssaimniecības programmā no 35 budžeta vietām vēl nav aizpildītas desmit. Arī interneta tehnoloģijās, kokapstrādē, pārtikas zinībās var pieteikties uz budžeta vietām,» teic Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) preses sekretārs Juris Kālis, piebilstot, ka arvien vairāk sarūk to skaits, kas piesakās mācīties nepilna laika studijās.

Problēmas LLU radot tas, ka vēl joprojām eksakto zinību prestižs nav tik augstā līmenī, kā būtu vajadzīgs, daudzi vidusskolēni neizvēlas apgūt dabas zinātnes, arī arodizglītība klibojot, un tas kā bumerangs atsaucas uz tām augstskolām, kur reflektantiem vajadzīgas ķīmijas vai fizikas zināšanas. Arī Liepājas universitātē vēl gaida studētgribētājus gan Fizikas, gan Mehatronikas programmās, inženierzinātnes mācīties aicina arī Ventspils augstskola. Savukārt Latgales reģionā jaunieši vairāk izvēlas ar komerciju saistītās zinātnes, un Rēzeknes augstskolā mazāks pieteikumu skaits ir tieši humanitārajās zinātnēs. Reģionālo augstskolu pārstāvji gan secina, ka situācija kopumā nav iepriecinoša – laukos studētgribētāju kritums jūtams vēl vairāk. To ietekmējot demogrāfiskās problēmas, ekonomiskā situācija, arī tas, ka daļa jauniešu izbrauc no valsts, bet vēl daļa izvēlas mācīties ārzemēs.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe