• Tweet

Latvijas reģionos pacienti jau tagad nespēj izstāvēt garās gaidīšanas rindas uz valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Drīz viņiem vairs nebūs pat šādas iespējas, jo pēc būtības tiek ieviesta maksas medicīna.

Pēc pagājušās nedēļas tikšanās ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadību par finansējuma sadales kritērijiem veselības nozarē, Latvijas reģionu slimnīcu vadītāji ir pavisam sašļukuši, bez cerībām uz normālu pacientu aprūpi. Jau rakstījām, ka veselības nozarei piešķirtais papildu finansējums ticis sadalīts nevienlīdzīgi, reģionālajām slimnīcām atvēlot kapeikas. Slimnīcu vadītāji par netaisnību ir sašutuši. Papildus finansējuma sadalījums ambulatorajiem pakalpojumiem ir sekojošs – 70% Rīgai un tikai 30% reģioniem, lai gan Latvijas iedzīvotāju īpatsvars Rīgā attiecīgi ir 45%, bet reģionos – 55%. Arī stacionāra sektorā praktiski visām reģionālajām slimnīcām netiek pilnā apmērā samaksāts jau par izārstētajiem pacientiem.

Par nevienlīdzīgo sadalījumu tika prasīti NVD vadības skaidrojumi, cerot, ka situācija tiks izprasta un labota, taču sarunas pie nekāda kopsaucēja nenoveda. «Skaidrība ir tāda, ka tuvākajā pusgadā mūsu pacienti nevar rēķināties ar to, ka veselības aprūpei būs papildu finansējums,» uzsver Latvijas slimnīcu biedrības (LSB) vadītājs Jevgēņijs Kalējs. Viņš Neatkarīgajai norāda, ka jau šobrīd pacientiem ir jāsedz 40% no ārstēšanas izmaksām – tās ir pacientu iemaksas par uzturēšanos slimnīcās, par diagnostikas pakalpojumiem, kā arī par medikamentiem. Tagad, kad valsts kvotas beigsies, un lielākajā daļā slimnīcu veselības aprūpes pakalpojumi būs tikai par maksu, šis slogs uz pacientu pleciem būs vēl lielāks. J. Kalējs norāda, ka jau šobrīd lielo izmaksu dēļ pacienti izvairās apmeklēt ārstu. Gala rezultātā viņi uz slimnīcu tiek nogādāti ar ātro palīdzību un tad nu ir jāsniedz neatliekamā palīdzība, kas pacientam ir bez maksas, bet valstij izmaksā dārgāk. Vairākās slimnīcās jau augusta beigās, septembrī būs beigušās valsts kvotas un atlikušos četrus mēnešus tām būs jāstrādā sociāli ļoti saspringtā režīmā.

Arī LSB valdes locekle, Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas vadītāja Egija Širova par sarunas gaitu ir sarūgtināta, jo skaidrs, ka pacienti noteikti cietīs. Viņa lēš, ka Ventspilī valsts finansējums ambulatoro pakalpojumu sniegšanai beigsies jau no septembra vai oktobra. Tas nozīmē, ka slimnīca šos pakalpojumus varēs piedāvāt tikai par pilnu maksu vai arī pacientiem nāksies stāties gaidīšanas rindās uz nākamā gada sākumu. Tas attiecas gan uz dažādiem diagnostikas izmeklējumiem – ultrasonogrāfiju, datortomogrāfiju un daudziem citiem, gan uz ārstu speciālistu apmeklējumu, gan arī uz plānveida operācijām dienas stacionārā. Jau iepriekš valsts ierobežoto kvotu dēļ pacientiem uz plānveida operācijām bija jāgaida vidēji trīsarpus mēneši, tad tagad dienas stacionāra darbība būs vispār jāiesaldē.

Bet, piemēram, Vidzemes slimnīcā rindā uz endoprotezēšanas operāciju gaida vairāk nekā 1100 pacienti, bet papildus finansējums piešķirts nieka piecām operācijām. Tikmēr Liepājas reģionālā slimnīca, kura bija disciplinēta un valsts kvotas centās nepārsniegt, par savu centību no papildus finansējuma ambulatorajiem pakalpojumiem tika sodīta ar apaļu nulli.

Protams, ierobežojumi neattiecas uz neatliekamām operācijām akūtos gadījumos. Tās arī turpmāk slimnīcās tikšot veiktas nekavējoši, kaut arī neatliekamās palīdzības kvotas tāpat nav atbilstošas faktiskajam pacientu skaitam.

Ierēdniecības huligānisms

Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis notiekošo sauc par kaitniecību, nekompetenci, neprofesionalitāti un pat par ierēdniecības huligānismu. Kuldīgas slimnīcai papildus nauda piešķirta tikai divu pacientu ārstēšanai, lai gan finansējuma pietrūkst 800 pacientu ārstēšanai. Vidēji gadā Kuldīgas slimnīca ārstē 5000 pacientus, taču valsts kvotas piešķir tikai 4200 pacientu ārstēšanai. Un tā tas konsekventi notiek jau ceturto gadu. «Tā ir ņirgāšanās. Tas būtu tas pats, kas cilvēkam iedot padzerties divus pilienus pēc tam, kad viņš divas dienas bez ūdens rāpojis pa tuksnesi,» salīdzināja I. Eglītis. Arī citas mazās slimnīcas tika nekaunīgi apdalītas. Tukuma, Ogres, Preiļu, Krāslavas, Dobeles un apkārtnes, kā arī Alūksnes slimnīcām papildus nauda piešķirta tikai viena līdz trīs pacientu ārstēšanai, kas ņemot vērā reālo nepieciešamību ir absurdi. Turklāt slimnīcām nav tiesību pacientus nepieņemt un atteikt viņiem neatliekamo palīdzību. Tā rezultātā slimnīcas nespēj atjaunot savas medicīniskās tehnoloģijas, no kā cieš pacients, tāpat naudas iztrūkums tiek segts uz medicīniskā personāla atalgojuma rēķina. «Visi draudzīgi sametam naudiņu, lai uzsauktu valstij,» komentē I. Eglītis. Viņš atklāj, ka NVD uz slimnīcas jautājumiem atrakstās ar demagoģiskām atbildēm, kurās parādās dramatisks kompetences trūkums. Slimnīcas vadība tās lasa saķēruši galvas, cita starpā notiek atsauces uz vēsturiskiem, 10 gadu seniem tarifiem, kā arī netiek ņemti vērā reālie tēriņi, kādi šobrīd ir pacientu ārstēšanai.

Rindas kļūs garākas

Lai arī viens no papildus naudas piešķiršanas moto bija ambulatoro pacientu rindu mazināšanai, tomēr realitāte būs gluži pretēja.

Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības vadītāja Alīda Vāne novērojusi, ka cilvēki vairs nespēj sagaidīt savu kārtu, jo rindā jāgaida trīs

četri mēneši. «Kā gan cilvēks var pilnvērtīgi strādāt, ja viņam ir veselības problēma, bet uz diagnostikas izmeklējumu jāgaida vairāki mēneši?» neizpratni pauž A. Vāne. Pēc būtības strādājošajiem cilvēkiem ambulatorajā sektorā jau ir maksas medicīna, jo nespējot izstāvēt garās rindas viņi ir spiests par pakalpojumu maksāt, lai saņemtu to ātrāk. «Principā, uz valsts kvotām var izstāvēt tikai hroniskie pacienti, kuri spēj laicīgi plānot savas vizītes,» novērojumos dalās A. Vāne.

Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs atklāj, ka viņa vadītā slimnīca ambulatorajiem pakalpojumiem papildus saņēma 20 tūkstošu latu, un šis finansējums ir līdzvērtīgs tam, lai datortomogrāfs varētu strādāt vienu mēnesi. Tas, protams, ir piliens jūrā, jo ir taču arī daudzi citi medicīniskie pakalpojumi. Rezultātā ambulatorā pieejamība būs mazāka, tiek palielināts maksas pieņemšanas laiku daudzums. Piemēram, datortomogrāfijas izmeklējumu nodrošināšana slimnīcā samazināsies trīskārtīgi.

Cilvēki nespēj samaksāt

Slimnīcu vadītāji ir novērojuši nepatīkamu tendenci, ka pacienti vairs nespēj norēķināties par veselības pakalpojumiem, tai skaitā viņi nespēj samaksāt 9,5 latus par katru pavadīto dienu slimnīcā. «Diemžēl, tāda tendence ir. Daudzi slimnīcas rēķinu nespēj apmaksāt arī noteikto divu nedēļu laikā pēc izrakstīšanas no slimnīcas,» atklāj U. Muskovs. Viņš zina teikt, ka piemēram, mūsu kaimiņvalstīs Krievijā un Lietuvā par gultas dienu nav pacientiem nav jāmaksā, bet Igaunijā par to prasa simbolisku latu. Nav saprotams, kādēļ Latvijā pacientiem ir uzlikta tik augsta pacienta iemaksa par gultas dienu. Arī A. Vāne stāsta, ka pacientiem nav naudas. «Viņi burtiski uz ceļiem lūdzas, lai jau trešajā dienā viņus izraksta no slimnīcas,» skarbo realitāti atklāj Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības vadītāja. Taču veidojas apburtais loks, jo izrakstoties no slimnīcas pacients nevar turpināt ārstēšanos, jo nespēj nopirkt medikamentus, nespēj apmaksāt ambulatoros pakalpojumus un speciālistu vizītes. Un kļūst arvien slimāks. « Mēs labi zinām, cik maz maksātspējīgi ir reģionu iedzīvotāji. Jebkuras valsts pamats ir vesels, darbspējīgs cilvēks. Bet šobrīd, ar šādu finansēšanas politiku, sabiedrība kļūst arvien slimāka. Tiešām nolaižas rokas,» emocionāla ir A. Vāne.

Nevajag daudz

Slimnīcu biedrības vadītājs J. Kalējs ir neizpratnē, kāpēc valdība nespēj atrast pāris miljonus latu, kas visos Latvijas reģionos slimnīcām ļautu nodrošināt pietiekamu veselības aprūpi. Summa tiešām nav astronomiska – pavasara aprēķini liecināja, ka slimnīcām papildus vajag tikai 1,7 miljonus latu, tagad šis cipars varētu būt nedaudz lielāks. Arī I. Eglītis nesaprot, kāpēc valdība spēj atrast neskaitāmus miljonus dažādu uzņēmumu glābšanai, bet iedzīvotāju veselībai nē. Ir paziņots, ka ēnu ekonomikas un kontrabandas dēļ valsts kasei iet garām 400 miljoni latu gadā. «Lai cītīgāk apkaro kontrabandu, nevis runā muļķības, ka nevar atrast naudu iedzīvotāju ārstēšanai,» aicina I. Eglītis. LSB plāno vērsties pie Tiesībsarga, lai aizstāvētu pacientu tiesības. Lai Tiesībsargs izvērtē, vai tas atbilst mūsu valsts likumdošanai, ka par veselības aprūpi cilvēkiem ir jāmaksā. Tāpat tikšot izskatītas iespējas aizstāvēt slimnīcu tiesības tiesā, jo nav pieļaujami, ka slimnīcām netiek samaksāts par izdarītu darbu.

Avots: nra.lv /Kristīne Klauze