• Tweet

Rīgas pils ugunsgrēka izmeklēšanu veic ne tikai policija, bet arī apdrošināšanas sabiedrības un būvnieka uzaicinātie eksperti. Viens no viņiem ir izvirzījis septiņas hipotēzes, no kurām tiek izskatītas četras.

Savukārt otram ekspertam pašlaik tiekot liegta iespēja saņemt informāciju no Valsts policijas (VP).

Ir tikai loģiski, ka šobrīd starp visām iesaistītajām pusēm noris cīkstiņš par naudas neatdošanu, jo pirmdien valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un būvnieks – pilnsabiedrība SBRE – vērsās pie divām apdrošināšanas kompānijām ar atlīdzības pieteikumiem. Pirms tam VNĪ paziņoja, ka ugunsgrēka seku likvidēšanai valsts līdzekļus papildus piešķirt nav juridiska pamata, tāpēc būvniekam darbi jāveic par savu naudu vai no apdrošinātāju izmaksātajiem līdzekļiem. SBRE atbild, ka nav pie vainas ugunsgrēka izraisīšanā.

SBRE uzaicinātais eksperts Pīters Mansi ir Apvienotās Karalistes Ugunsgrēku izmeklētāju apvienības prezidents un Starptautiskās ļaunprātīgas dedzināšanas izmeklētāju apvienības pirmais viceprezidents ar 30 gadu ugunsdzēsēja stāžu. Būvnieku pieaicinātais P. Mansi, atsaucoties uz viņam pieejamo informāciju, šobrīd neizvirza hipotēzi, ka ugunsgrēka izraisīšanā būtu vainojami strādnieki. Neatkarīgā sarunā ar apdrošināšanas a/s BTA Insurance Company SE uzaicināto starptautiski sertificētu un neatkarīgu ugunsgrēku izmeklēšanas ekspertu Robertu Edvardsu no Lielbritānijas noskaidroja, ka eksperti balstās uz fiksētu informāciju, bet, ja kaut kas nav uzrakstīts, nofotografēts utt., tad to savas izmeklēšanas laikā neņem vērā.

Savukārt P. Mansi teica, ka tikai pēc tam, kad viņš varēs iekļūt telpā, kurā sācies ugunsgrēks, un savākt materiālus no šīs vietas, varēs spriest par to, kas bija aizdegšanās īstais iemesls. Viņš diplomātiski norādīja, ka «jāsanāk visiem kopā», un noprotams, ka ar visiem jāsaprot arī policija. Viņš klāstīja, ka nedrīkst izmantot faktus, lai apstiprinātu kādu no hipotēzēm, un, tikai atrodot aizdegšanās īsto cēloni, varēs precīzi to nosaukt. Pat konstatējot aizdegšanās iespējamo avotu, tas nenozīmē, ka tieši tas izraisījis ugunsgrēku. Piemēram, gruzdoša cigarete var būt tāds avots, bet ne visās situācijās ugunsnelaime izceļas no nenodzēsta izsmēķa. Ir vajadzīgi atbilstoši apstākļi. Restaurējot notikumus 20. jūnija vakarā, P. Mansi informēja, ka liesmas sākušas plosīties pie ķieģeļu sienas, kas atdala Svētku zāli no teritorijas, kurā veikti darbi. Viņaprāt, šobrīd izskatāma hipotēze, ka kāda nezināma persona varēja ugunsgrēka izcelšanās vietā izmest cigareti; ka ugunsgrēku varēja izraisīt elektrosistēmas bojājums; ka ugunsnelaimi varēja izraisīt pirotehnikas lādiņš vai ķīniešu laterna; ka kāds nokļuvis ugunsgrēka vietā pa diviem neapsargātiem ceļiem – pa iekšējām kāpnēm vai pa ārējām ugunsdzēsības kāpnēm. Eksperts skaidroja, ka, izmeklējot ugunsgrēku, jāņem vērā arī vēja virziens, jumta materiāli un lietas, kas atradās telpā, un tamlīdzīgi.

Vakar VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins sacīja, ka kompleksās ekspertīzes rezultāti kriminālprocesā par Rīgas pils ugunsgrēku nav gaidāmi ļoti ātri. Viņš lika saprast, ka izmeklēšanas ietekmēšana netiks pieļauta, lai kā, iespējams, kādam gribētos izmeklēšanu pasteidzināt.

Avots: nra.lv /Antra Gabre