Ministrijām par daudz neparedzēto gadījumu
Izrādās, ne tikai 1975. gadā izveidotās Līgatnes dabas takas atbildīgās Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrijas skatījumā ir kas neparedzēts. Kultūra ministrijai neparedzēti uzradusies jau 30 gadus kā mirušā dzejnieka Ojāra Vācieša kapavieta.
Veselības ministrijai – ārstniecības iestāde garā vājiem noziedzniekiem. Tad vēl ASV karam Afganistānā domātās kravas pilnīgi negaidīti izdangājušas no melnzemes, grants un māliem lipināto ceļu tepat Mārupē.
Šīs nedēļas sēdē valdība izskatīja kopumā 12 pieprasījumus, no kuriem vienīgi pavasara plūdi bija grūti paredzams un zaudējumu ziņā finansiāli neaprēķināms notikums. Pārējie savukārt liecina vai nu par neprasmi, vai nevēlēšanos laikus plānot budžetu.
Ministriju paļaušanās uz budžeta programmu Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir tāda pati slimība kā visas vēl neiztērētās naudas notriekšana gada beigās. Labāk sapirkties zīmuļus desmit gadiem uz priekšu, lai tikai nekas nav jāatdod atpakaļ kopējā valsts budžetā.
Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks gan novērojis, ka pēdējos divos gados valsts tērēšanās sezonalitāte kļuvusi mazāk izteikta tendence. Tā ir laba ziņa, jo apliecina saprātīgāku plānošanu. Iepriekš par muļķīgu tradīciju bija izveidojusies naudas nedošana gada sākumā kultūrai un veselībai. Visa gada garumā, piemēram, endoprotezēšanas operācijas nebija pieejamas, un tad pēkšņi ziemā uzradās nauda un teju ar uguni tika meklēti cilvēki, kam triecientempā salikt tās protēzes. M. Kazāks neapšauba, ka valdībai ir nepieciešami iezīmēti līdzekļi neparedzētiem gadījumiem – simtprocentīgi visu saplānot nekad nav iespējams. Ir dabas stihijas, lielākas un mazākas ķibeles, dažādi ārkārtas izdevumi. Ja nepieciešams, šī nauda ir jātērē, taču tā visa nav jāizlieto par katru cenu jebkādos nolūkos. Tā nedrīkst kļūt par sistēmu ikdienas finanšu robu aizpildīšanai vai partiju priekšvēlēšanu dāsnuma demonstrēšanai.
«Kurš tad būs tas jefiņš, kurš ievēros budžetu, ja zināms, ka naudu tāpat vēl var klāt dabūt,» spriež ekonomists.
Valdības noteikumi par budžeta programmu neparedzētiem gadījumiem skaidri pasaka, ka šo naudu nedrīkst tērēt tāpat vien kā iegribas:
«Līdzekļus piešķir valsts pamatbudžeta apropriācijās neparedzētiem izdevumiem katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, valsts pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai gadījumos, ja netiek izpildītas līgumsaistības un no sadarbības partnera tiek iekasēts vai ieturēts līgumsods vai procentu maksājums par saistību neizpildi, citiem neparedzētiem gadījumiem un valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem.»
Veidojot valsts budžetu 2013. gadam neparedzētiem gadījumiem, tika atlikti nepilni 15 miljoni latu. Līdz 25. jūnijam atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem ar Finanšu ministrijas rīkojumiem ministrijām piešķirti līdzekļi dažādiem neparedzētiem gadījumiem 11 668 686 latu apmērā. Lauvas tiesa šīs naudas iztērēta par tādu neparedzētu problēmu kā ikgadējie ceļu remonti un sniega šķūrēšana ziemā. 5,2 miljoni valsts autoceļiem, 5 – pašvaldībām. Papildus tam valdība atbalstījusi vēl trešdaļmiljona tērēšanu, un tādējādi pašlaik neparedzēto gadījumu budžetā pāri palikuši vien nepilni trīs miljoni latu, ar kuriem līdz gada beigām pilnīgi noteikti būs neiespējami iztikt. Jāmaksā vēl par pavasara plūdiem, ugunsgrēku Rīgas pilī, turklāt priekšā vēl pusgads, un var parādīties jaunas neparedzētas vai par tādām uzdotas vajadzības.
Saeima tādēļ piekritusi valdības ierosinājumam uzpildīt īpašo fondu ar sešiem miljoniem latu, pārdalot tos no Valsts parāda vadības programmas. Un valdība šajā otrdienā ar jaunu sparu ķērusies pie naudas dalīšanas, pamatā visus pieprasījumus atbalstot. Vien daži atbalstīti konceptuāli – ar norādi samazināt prasītos izdevumus, kā, piemēram, gadījumā ar Līgatnes dabas taku regulāro uzturēšanu un lāčiem nepieciešamo pastaigu voljēru, kas pēc būtības bija visnotaļ paredzamas vajadzības.
***
Otrdienas pieprasījumi valdībā:
Vides ministrija:
Ls 49 916. Līdzmaksājums pašvaldībām, lai piešķirtu pabalstus plūdos cietušajiem iedzīvotājiem.
Satiksmes ministrija: Ls 803 590. Zaudējumu kompensēšana sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem par 2012. gadu.
Veselības ministrija: Ls 114 276. Pārskaitīšanai Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centram. (Jāuztaisa žogs, jāmaina pacientu sabojātais inventārs, jāierīko papildu gultasvietas un jāpapildina personāls.)
Vides ministrija:
Ls 106 904. Lai Valsts reģionālās attīstības aģentūra nodrošinātu ereferenduma sistēmas un elektroniskā pakalpojuma izstrādi un uzturēšanu parakstu vākšanai tiešsaistes režīmā.
Kultūras ministrija: Ls 300 000. Nacionālajam kino centram, lai nodrošinātu līdzfinansējumu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā.
Labklājības ministrija:
Ls 1 322 617. Sociālās aprūpes institūcijām, lai ieviestu dzīvē Tiesībsarga rekomendācijas.
Vides ministrija:
Ls 52 111. Pārskaitīšanai Carnikavas novada pašvaldībai, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar dzejnieka Ojāra Vācieša memoriāla izveides projekta īstenošanu.
Vides ministrija:
Ls 221 841. Pārskaitīšanai Mārupes novada pašvaldībai divu ceļa posmu renovācijai, lai nodrošinātu NATO kravas nepārtrauktu un regulāru kustību caur Latviju uz Afganistānu, kā arī nesabojātu pārvadājamās produkcijas NATO vajadzībām kvalitāti.
Iekšlietu ministrija: Ls 58 950. Lai nodrošinātu kravas transportlīdzekļu reģistrāciju valsts robežas šķērsošanai Terehovas robežšķērsošanas vietā.
Iekšlietu ministrija: Ls 60 000. VUGD, lai izpildītu Augstākās tiesas 2013. gada 28. maija spriedumu (Talsu traģēdija) .
Iekšlietu ministrija: Ls 30 946. VUGD un Valsts robežsardzei, lai segtu izdevumus, kas radušies sakarā ar pretplūdu preventīvo, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas neatliekamo pasākumu veikšanu.
Vides ministrija:
Ls 300 193. Dabas aizsardzības pārvaldei, Līgatnes dabas taku un tajās mītošo dzīvnieku uzturēšanai un infrastruktūras objektu remontam.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
Noskaidrota kandidātu sarakstu secība 15.Saeimas vēlēšanās
Pirmdien, 6.jūlijā, izlozēti 15.Saeimas vēlēšanām reģistrēto deputātu kandidātu sarakstu numuri. Izlozi Saeimas nama Sarkanajā zālē organizēja Centrālā vēlēšanu komisija. Izlozē...
Lasīt tālākMinistru prezidents A. Kulbergs NATO ģenerālsekretāram apliecina Latvijas gatavību sargāt NATO ārējo robežu
Ministru prezidents Andris Kulbergs trešdien, 17. jūnijā, NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā, tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti (Mark Rutte), lai pārrunātu alianses drošības...
Lasīt tālākSaeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11. jūnijā, lēma komisijas deputāti. “Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākDarbu sāk Andra Kulberga valdība
Ceturtdien, 2026. gada 28. maijā, Saeima ārkārtas sēdē izteica uzticību jaunajam Ministru kabinetam, ko vadīs Ministru prezidents Andris Kulbergs. Jaunās valdības jeb Latvijas 43. Ministru...
Lasīt tālākSaeima apstiprina Raivi Melni aizsardzības ministra amatā
Ceturtdien, 28. maijā, Saeima izteica uzticību Andra Kulberga izveidotajai valdībai, aizsardzības ministra amatā apstiprinot atvaļināto pulkvedi Raivi Melni. Pārņemot nozares vadību, jaunais...
Lasīt tālākEvika Siliņa nodod amata pilnvaras jaunajam Ministru prezidentam Andrim Kulbergam
Ceturtdien, 28. maijā, līdzšinējā Ministru prezidente Evika Siliņa simboliskā ceremonijā Ministru kabinetā piestiprināja Ministru prezidenta karoga kātā īpašu sudraba naglu, uz kuras...
Lasīt tālākEvikas Siliņas valdības paveiktais – stiprināta valsts drošība, veicināta ekonomikas izaugsme, sniegts atbalsts ģimenēm, mazināta birokrātija
Ministru prezidentes Evikas Siliņas valdība jeb 42. Ministru kabinets darbu sāka 2023. gada 15. septembrī. Ņemot vērā arī starptautisko dienas kārtību un izaicinājumus, šī valdība vienojās...
Lasīt tālākValsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālāk