• Tweet

Ekonomikas ministrija ir sacerējusi Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu, taču atbildību par šā sacerējuma lietderību un ieviešanu dzīvē vēlas uztiept kādam citam – Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei vai Nodarbinātības valsts aģentūrai.

Labklājības ministrija (LM) ir pret jaunu pienākumu uzdošanu savai padotības iestādei, ja pienākumiem neseko nauda. Tā nu reemigrācijas plāna apstiprināšana valdībā otrdien tika nobloķēta jau trešo reizi.

Iedosiet – atbrauksim

Līdztekus šīm organizatoriskajām neveiksmēm vairojas arī sabiedrības skepse par plāna dzīvotspēju. Tas veidots ar minimāliem izdevumiem – tā, lai mājās palicēji nesāktu kliegt, ka viņu sūri grūti maksātie nodokļi tiek atdoti visādiem vieglas dzīves tīkotājiem, kas pametuši dzimteni apmaiņā pret pieckārt lielāku minimālo algu. Turklāt valdībai naudas nemaz nav. Savukārt potenciālie repatrianti vai tie, kas par tādiem tikai uzdodas, sociālajos tīklos jau sāk bubināt, ka nekādās mājās nebrauks, ja nedabūs par to naudu, darbu un vēl visādus labumus. Šai virzienā gan arī tiek domāts – LETA ziņo, ka jaunajā Repatriācijas likumā iecerēts paplašināt repatrianta jēdzienu un uz šo statusu komplektā ar materiālajiem pabalstiem varēs pretendēt visi Latvijas izcelsmes ļaudis, kas ārzemēs nodzīvojuši vairāk par desmit gadiem. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas aplēsēm, lai gadā atgrieztos 300 cilvēku, nepieciešami 285 000 latu. Tātad viena persona saņem dāvanā no valsts nepilnu tūkstoti latu.

Ekspertu vidū gan arvien biežāk izskan šaubas par materiālo labumu noteicošo nozīmi Latvijas iedzīvotāju atbraukšanas tradīcijās. «Tas ir pārlieku primitīvs skatījums,» spriež ekonomikas profesore Margarita Dunska. «Ja jūs mums naudu iedosiet, atbrauksim, neiedosiet – nebrauksim. Protams, kādu cilvēku var uzrunāt arī šādiem argumentiem, un viņš tiešām atbrauks, tomēr kopumā te darbojas sarežģītāki mehānismi.» Piemēram, jau šobrīd esot manāms, ka Latvijai par labu nākusi apstākļu pasliktināšanās Anglijas darba tirgū un sadzīvē. Tur attieksme pret iebraucējiem mainās, pabalsti tiek ierobežoti un

arī mazkvalificēta darba iespējas arvien sašaurinās.

Svarīgāki neaizbraukušie

M. Dunska šaubās, vai rūpēs par Latvijas nākotnes darbaspēku galvenais uzsvars liekams uz aizbraukušajiem. Drīzāk jādara viss, lai cilvēki neaizbrauktu projām. Pēc tam, kad viņi ārzemēs jau iemīlējušies citos cilvēkos, labākā klimatā vai īsākā darbadienā, atrast motivāciju atgriezties ir krietni sarežģītāk. Bet jebkurā gadījumā – tas, kas nepieciešams abām šīm ļaužu grupām, ir darbs un cienīgs atalgojums. «Jo vairāk būs labu darba vietu, jo mazāk cilvēki brauks prom.»

To, ka neviens plāns nevar kļūt par brīnumlīdzekli Latvijas iedzīvotāju atsaukšanai mājās, atzīst arī demogrāfs Ilmārs Mežs. Viņš to uzskatītu par izdevušos, ja atgriezušos skaits pieaugtu kaut vai par desmit procentiem. Pats par sevi šis plāns diezin vai būs iegansts, lai cilvēki pieņemtu izšķirošo lēmumu. Tas nesola tūkstoš latu algu visiem un mājas, tomēr demogrāfa ieskatā var kalpot par zināmu atspaidu, kad lēmums jau pieņemts. Vienas pieturas aģentūras princips komunikācijā ar atbraucējiem – lai nav jāskraida apkārt pa desmit iestādēm, informācija par darba tirgu, atbalsts skolēniem, valodas kursi, jau pieminētā repatrianta statusa paplašināšana. «Visumā Ekonomikas ministrija spērusi vērtīgu soli, un būtu netaisnīgi, ja šo labo darbu noraktu tie, kas neko nedara,» spriež I. Mežs.

Aplaudēt par agru

Tomēr atzinības trūkumam attiecībā uz Daniela Pavļuta komandas veikumu šoreiz ir loģisks izskaidrojums, vismaz valsts pārvaldē. Ekonomikas ministrija (EK) sadomājusi darbiņus, ko darīt citiem, nepainteresējoties, vai tie citi ir spējīgi tos paveikt. Nodarbinātības valsts aģentūrai jāapmāca bezdarbnieki, jācīnās ar ilgstošo bezdarbu, jāpārkvalificē cilvēki – uzdevumu daudz. Bezdarbnieku labāku apsaimniekošanu paģēr Eiropas Komisija un Pasaules Banka. Un tagad piepeši tiks uzdoti vēl citi darbi no pilnīgi atšķirīgām jomām. LM pārstāve Marika Kupče situāciju saskata šādi: «Viņi grib uzlikt mums par pienākumu nodrošināt atbraucējiem kruķus, zobārstu, skolu, bērnudārzu. Bet papildu līdzekļi tam piešķirti netiek.» Konceptuāli LM kolēģu veikumam neiebilst, esot gana labs, taču prasa, lai EK kā dokumenta autore arī izstrādā detalizētu ceļa karti, kurā sadalītu institūciju atbildību un noteiktu vienu galveno reemigrācijas plāna virsuzraugu. EK skaidro, ka jaunas iestādes veidošana prasītu papildu izmaksas un darbs jau tomēr ir galvenais, kas interesē atbraucējus – tāpēc nodarbinātības aģentūrai piestāv labāk.

Reemigrācijas plānošana turpinās, un turpinās arī Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pērn esam zaudējuši 1% populācijas jeb 20 500 cilvēku.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne