Valsts aizņemas no iedzīvotājiem
Privātpersonu vajadzībām izlaistās Latvijas valsts parādzīmes jau ir pārdošanā internetā.
Jaunais naudas uzkrāšanas produkts ir nosaukts par krājobligācijām. Tāpat kā jebkurš vērtspapīrs Latvijas Republikā, arī krājobligācijas vairs nav papīrs, bet ieraksts Latvijas Centrālā depozitārija reģistros. Iepazīties ar krājobligāciju tirdzniecību iespējams depozitārija izveidotajā mājas lapā www.krajobligacijas.lv. Pāršķirot šo pašu lapu tālāk, iespējams vērtspapīru nopirkt un iegrāmatot depozitārija reģistrā. Tomēr tas atļauts personām, kuras lieto ne vien internetu, bet arī internetbanku vai elektronisko identifikācijas karti. Ar šo produktu rekvizītiem pietiek darījumu autorizācijai. Kuriem šādu rekvizītu nav, tiem jāgaida līdz nākamajam gadam, kad maksājumus un ierakstus depozitārija reģistros būs iespējams veikt droši vien ar Latvijas pasta starpniecību.
Mazākais parādzīmes nomināls ir 30 latu, bet tas nebūt nenozīmē, ka produkts ir plašam cilvēku lokam pieejams. Proti, valsts sola tik niecīgus procentus, ka 30 latu krājobligācijas pircējs zaudēs vairāk uz banku komisijas maksām nekā nopelnīs par savu aizdevumu. Piemēram, par vakar piedāvātajām gada parādzīmēm ar 0,3% likmi 30 latu aizdevējs pēc gada saņems 30 latus atpakaļ un 10 santīmus klāt. «Komercbanku komisijas maksas mēs nevaram regulēt. Ieguldītājiem jācenšas, lai ieguldījuma apjoms būtu lielāks,» iesaka Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Tātad jaunais produkts ir domāts bagātniekiem, lai viņi kļūtu vēl bagātāki. Vajadzīgās ziņas par krājobligāciju izmantošanu viņi nesmels no interneta un avīzēm, bet saviem advokātiem. Viņiem galvenais – saskaņot obligāciju pirkuma summu ar saviem legālajiem ienākumiem un deklarētajiem uzkrājumiem.
Krājobligāciju mazais ienesīgums tiek attaisnots ar lielo drošību, ka nauda nepazudīs kā nesen Krājbankā. Par plašāka mēroga riskiem tomēr atgādina 1938. gada obligāciju (attēlā) emisija Latvijā. Pirmkārt, pēc pāris gadiem valsts beidza pastāvēt un neviens tās pēctecis, ieskaitot tagadējo Latvijas Republiku, nepieteicās obligācijas apmaksāt. Otrkārt, toreiz obligācijas bija domātas Ķeguma HES celtniecībai – tādu vērtību radīšanai, kas ļautu ieguldījumu atpelnīt. Tagad nauda tiks izmantota valsts parādu segšanai jeb naudas piramīdas veidošanai, kas nozīmē inflāciju virs obligāciju ienesīgumu.
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
LBAS: Likumprojekts par grozījumiem Darba likumā būtiski pasliktina darbinieku tiesības un samazina darba samaksu
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) 2024. gada 20. maija valdes sēdē izskatīja Labklājības ministrijas sagatavoto likumprojektu par grozījumiem Darba likumā. Atsevišķi likumprojektā...
Lasīt tālākLatvijas vidējais kredītņēmējs – trīsdesmitgadnieks ar augstiem ienākumiem
Kā rāda 2024. gada kreditēšanas indekss, vidējās darba algas pieaugums pērn ir veicinājis Latvijas iedzīvotāju spēju aizņemties, tomēr augstās bāzes likmes un pieaugošie tēriņi daudziem...
Lasīt tālākReforma paredz samazināt nodokļus mazajām algām un vienkāršot sistēmu mazajiem uzņēmumiem
Nākamais Latvijā jau būs Saeimas pirmsvēlēšanu gads. Ja šī sasaukuma laikā valdība un Saeima varēs ieviest racionālas, nevis populistiskas nodokļu izmaiņas, tad šī vasara ir pēdējais...
Lasīt tālākMieriņa: Izvirzām ambiciozu, bet sasniedzamu ekonomiskās izaugsmes mērķi – dubultot iekšzemes kopproduktu
“Izaugsmes mērķis – dubultot iekšzemes kopproduktu – ir ambiciozs, bet sasniedzams. Jo, tikai izvirzot augstas prioritātes, mēs motivējam sevi būt starp attīstītajām valstīm,” sacīja...
Lasīt tālākSaeimā pirmo reizi notiks ekonomiskās politikas debates
Saeimā ceturtdien, 16. maijā, norisināsies ekonomiskās politikas debates, kuru laikā deputāti vērtēs Latvijas Stabilitātes programmu...
Lasīt tālākPVD turpina pastiprinātas svaigu augļu un dārzeņu tirdzniecības pārbaudes
Turpinot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu tirdzniecības uzraudzību, Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 400 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, tostarp...
Lasīt tālāk“Latvenergo” valdes priekšsēdētājs: Elektrības cenas varētu samazināties pēc 6 gadiem
Tuvākajos gados elektrības cena samazināsies, intervijā "Nra.lv sarunas” sacīja a/s ''Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste. Vaicāts, kā "Latvenergo" gūst peļņu, Čakste...
Lasīt tālākLDDK aicina nekavējoties izstrādāt jaunu pieeju valsts iestāžu vadītāju atlases procesam
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Padome pauž neapmierinātību ar līdzšinējo pieredzi valsts pārvaldes rīkoto vadītāju atlases organizēšanā, jo tā grauj uzticēšanos valsts...
Lasīt tālākCaur Latviju plāno pārvadāt urāna rūdu no Uzbekistānas
Kamēr sankcijas lielu daļu tranzīta apturējušas, tās arī pavērušas iespējas jaunu preču pārvadāšanai. Caur Rīgas ostu šogad paredzēts vest urāna rūdu no Uzbekistānas uz Franciju....
Lasīt tālākLBAS: Jāstiprina koplīgumu tiesības un jāatbalsta godprātīgi uzņēmēji, kas neiesaistās ēnu ekonomikā
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi Finanšu ministrijai (FM) vēstuli par FM sniegto darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējumu un priekšlikumiem tālākai...
Lasīt tālāk