Jaunie studenti neizvēlas apgūt eksaktās zinātnes
Latvijas darba tirgū ir jaunu, eksakto zinātņu nozaru speciālistu trūkums, taču pārmaiņas augstskolu programmu izvēlē arī šajā rudenī nav jūtamas. Jaunie studenti tāpat kā līdz šim labprātāk studē sociālās zinātnes un vadības zinības.
Pieteikumu statistika liecina, ka populārākais pamatstudiju programmu trijnieks Latvijas Universitātē (LU) šogad ir tiesību zinātnes, komunikāciju zinātne un vadības zinības. Pēc tam seko ekonomika, ārstniecība, angļu filoloģija, datorzinātnes, politikas zinātne un moderno valodu un biznesa studijas. Arī vērtējot pēc pirmās prioritātes, vispopulārākā izvēle bijusi tiesību zinātnes, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu, bija otrajā vietā. Šogad aug arī interese par ārstniecības studiju programmām – pēc kopējā pieteikumu skaita pērn tā ierindojās tikai desmitajā vietā, bet šogad jau piektajā. Studijām LU šogad kopumā reģistrējies 5571 jaunais students, kas ir līdzīgi kā pagājušajā gadā, kad to skaits sasniedza 5459.
Savukārt mācības Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šogad uzsāk par 20 procentiem vairāk pirmkursnieku nekā pērn – pamatstudijās un maģistra studijās kopā 1344 studentu. RSU sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Edijs Šauers informēja, ka lielākais studentu skaita pieaugums vērojams augstskolas piedāvātajās maksas studiju programmās sociālajās zinātnēs. Pirmajā kursā šogad tās apgūs 495 studenti, kas esot par 30 procentiem vairāk nekā 2010./2011. studiju gadā, kad to skaits bija 381. Pamatstudiju programmās medicīnas un veselības aprūpes jomā studijas uzsāka 704 jaunie studenti, kas ir par 15 procentiem vairāk nekā pērn. Savukārt maģistra studiju programmās šogad mācīsies
148 studenti, no kuriem 98 izvēlējušies apgūt sociālās zinātnes, piemēram, sociālo antropoloģiju. RSU rektors profesors Jānis Gardovskis skaidro, ka «studētgribētāji arvien vairāk izvēlas profesijas, kuras ir ar augstu pievienoto vērtību un kuru apgūšana ļauj realizēt akadēmisko un profesionālo karjeru arī ārpus Latvijas robežām». Tas galvenokārt attiecoties uz jomām, kas saistītas ar moderno tehnoloģiju izmantošanu, piemēram, multimediju projektiem.
Populārākā izvēle Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) reflektantu vidū šogad bijusi informācijas tehnoloģija, kurā uz vienu budžeta vietu tika saņemti 6,4 pieteikumi – kopumā 775. Tai seko telekomunikācijas ar 767 un datorsistēmas ar 741 pieteikumu uz budžeta vietām. Šajā mācību gadā RTU pamatstudijās uzņemti 1950 studenti, bet augstākā līmeņa studijās – 1068. «Salīdzinājumā ar pērno gadu absolūtajos skaitļos pieteikumu skaits ir ļoti līdzīgs, tomēr, ievērojot to, ka vidējo izglītību ieguvušo jauniešu skaits ir sarucis, var secināt, ka interese par inženierzinātņu studijām ir pieaugusi,» paskaidro RTU mācību prorektors profesors Uldis Sukovskis.
Savukārt Biznesa augstskolas Turība sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Beināre stāsta, ka viņu augstskolā šogad jauno studentu skaits palielinājies par 10 procentiem un vislielākais pieteikumu skaits saņemts bakalauru studiju programmās Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadība un Uzņēmējdarbības vadība. Jaunākajās studiju programmās Lietišķo un rekreatīvo pasākumu vadība un Starptautiskās komunikācijas vadība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, studentu skaits ir dubultojies.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Melbārde: ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, vērtējot 100 dienu laikā paveikto kopš apstiprināšanas amatā, uzsver, ka šajā laikā ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības...
Lasīt tālāk“Grāmatvežu Forums – Vasara 2025”: tiešsaistes kompass aktuālajām nodokļu izmaiņām
Pēdējie gadi ir pierādījuši, ka normatīvā vide spēj mainīties ātrāk nekā finanšu pārskata periods. Tāpēc 12. jūnijā notiekošais “Grāmatvežu Forums – Vasara 2025” kļuvis...
Lasīt tālākIzglītības komisija: skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā
Skolēni, kuri apgūst vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves,...
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā, konceptuāli lemj Saeima
Skolēni, kuri apgūst vispārējo vidējo izglītību, profesionālo vidējo izglītību vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā...
Lasīt tālāk9.klašu centralizēto eksāmenu slieksni šogad saglabā 10% līmenī
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% uz 15%, kā sākotnēji bija plānots. No 2026....
Lasīt tālākIZM: vispirms atbalsts bērniem, tad prasības – pāreja uz augstāku centralizēto eksāmenu slieksni 9. klasēm ir atlikta līdz nākamajam gadam
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% līdz 15%, kā sākotnēji bija plānots. Izglītības...
Lasīt tālākRosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā
Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...
Lasīt tālāk