Latvijas banka laiž apgrozībā jubilejas monētu “Dzelzceļš Latvijā”
Latvijas Banka laidusi apgrozībā 1 lata jubilejas monētu “Dzelzceļš Latvijā”. Šodien paiet 150 gadu kopš dzelzceļa līnijas Rīga-Daugavpils atklāšanas.
Jubilejas monētas grafisko dizainu veidojis Aigars Ozoliņš un ģipša modeli – Ligita Franckeviča.
Svinīgais monētas izdošanas pasālums notiks 15. septembrī plkst. 12:00 Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā, kad tiks atklāta izstāde “Dzelzceļi Latvijai. Latvija dzelzceļam”, kas veltīta Rīgas-Daugavpils dzelzceļa 150 gadadienai.
Sudraba 1 lata monēta “Dzelzceļš Latvijā” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Monētas maksimālā tirāža – 5 000 eksemplāru. Monēta būs iegādājama Latvijas Bankā un tradicionālās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – Ls 29.10.
1860. gadā, kad ekspluatācijā nodeva Sanktpēterburgas–Varšavas dzelzceļa iecirkni līdz Daugavpilij, pa Latvijas zemi sāka ripot pirmie vilcieni un Roberta Stīvensona fabrikā tika izgatavotas pirmās tvaika lokomotīves Rīgas–Daugavpils (Dinaburgas) dzelzceļa līnijas vajadzībām. Rīgas–Daugavpils dzelzceļa līniju atklāja 1861. gada 12. septembrī, lai attīstītu Rīgas ostu un rūpniecību, un tā lika pamatu tālākai dzelzceļa tīkla attīstībai Latvijā.
Latvijas Banka kopš lata atjaunošanas izlaidusi 85 jubilejas un piemiņas monētas, un daudzas no tām ir ieguvušas balvas prestižākajos starptautiskajos monētu mākslas konkursos.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālāk
Ministrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk
Navigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk
2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālāk
Pētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālāk
Zelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk
EY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālāk
Ūdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālāk
Briškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālāk
Martā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk