• Tweet

Rīga, Rēzekne, Valmiera, Ventspils – lielo pilsētu konkurencē šī četrotne ir kļuvusi par neapstrīdamu vēlēšanu uzvarētāju – iepriekš jau valdījušie politiskie spēki ieguvuši vairāk par 50% balsu.

Tāpēc tiem nenāksies nodarboties ar nepatīkamo koalīcijas veidošanas procedūru, ko politologs Filips Rajevskis ironiski dēvē par naida izsmalcinātāko formu. Kamēr citās pašvaldībās politiķi manevrēs, kombinēs un salīdzinās vēlētājiem doto solījumu saderību, Rīgā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī varēs strādāt.

Ienaidnieki palīdzēja

Neraugoties uz masīvo antikampaņu, kas tika īstenota visaugstākajā līmenī, ar ministru un Saeimas deputātu piedalīšanos, politiku aizstiepjot pat līdz tiesas zālei, Ventspils mēra Aivara Lemberga partija guvusi fenomenālus panākumus. Latvijai un Ventspilij atbalstījuši 69,44% vēlētāju, kas salīdzinājumā ar pagājušajām vēlēšanām ir 10% plusā. Domē no 13 vietām iegūtas deviņas, un tagad opozīcijai Ventspilī būs vēl mazāka teikšana nekā līdz šim.

Otrs pārliecinošākais rādītājs ir partijai Valmierai un Vidzemei, kas saņēmusi 60,63% balsu un turpinās vadīt Valmieru līdzšinējā domes priekšsēdētāja Ineša Boķa izpildījumā. Iegūtas astoņas vietas. Pilsētā nekāds politisks karš nebija līdz šim, un arī turpmāk kara nebūšot. Tas esot iekodēts valdošās partijas sauklī – veidosim Valmieru kopā! Mērs Neatkarīgajai stāsta, ka te pierasts rēķināties ar katra deputāta viedokli neatkarīgi no viņa partejiskās piederības. Turklāt ar agresīvās politikas piekritējiem galā jau tikuši vēlētāji. Reformu partija Valmierā nāca ar naidu un tagad uz jaunā sasaukuma pirmo sēdi 20. jūnijā var nenākt.

Kā zināms, arī Rīgā valdošais saraksts Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai saglabās varas grožus, izvairoties no nepieciešamības obligātā kārtā ar vēl kādu brāļoties.

Un, lai arī 50% nav pārvarēti, arī Rēzeknē valdošajam Saskaņas centram (SC) ir izdevies iegūt vairākumu – astoņas no 13 vietām.

Savukārt pārējām lielpilsētām jau vēlēšanu naktī sācies kārtējais eksāmens diplomātijā un polittehnoloģijās. Vairākumam gan tas varētu būt vieglāks nekā iepriekšējā sasaukumā, jo valdošo partiju un līderu veikums visur novērtēts ar lielāku atbalstu. Jēkabpils reģionālā partija saņēmusi piecas vietas no 13, un diezgan droši, ka pilsētu turpinās vadīt Leonīds Salcevičs. Tas pats sakāms arī par Jelgavas mēru zaļzemnieku Andri Rāviņu, kurš ar 40,1% balsu iegūst sešas vietas.

Murgi pārcelsies

Lielākā intriga šobrīd ir Daugavpils, Liepājas un Jūrmalas politiskā nākotne. Pilsētas mēra Ulda Seska vadītā Liepājas partija paņēmusi septiņas vietas no 15. Gandrīz vairākums, bet tikai gandrīz. Par sīkpartijām liepājnieki nav balsojuši, tātad priekšā ir stratēģiska izvēle – sadarboties ar piecus krēslus ieguvušo Reformu partiju (kas ir vietējā līdera Jāņa Vilnīša personības, nevis partijas nopelns) vai ar trīs krēslus ieguvušo SC. Matemātiski iespējams arī, ka opozīcijā sēdēt atstāj pašu Liepājas partiju. Viss atkarīgs no tā, kurš kuru pirmais apvārdos. Sarunas sākas ar šodienu. SC stratēģis Valērijs Agešins atzīst, ka situācija ir visai sarežģīta un ātrs risinājums ir maz ticams. Turklāt saskaņieši vēl konsultēsies paši savā lokā un ar vēlētājiem, lai saprastu, ar ko draudzēties būtu gudrāk no programmas izpildes viedokļa. Teorētiski reformistu un Liepājas partijas vienošanās būtu vienkāršākais risinājums, ja vien abiem līderiem nebūtu kategoriska prasība pēc mēra amata.

Tikmēr Jūrmalā triumfējuši ir zaļzemnieki ar eksmēru Gati Truksni saraksta vadībā. Kūrortpilsētas vēlētāji beidzot atteikušies no ierastās sīkpartiju atbalstīšanas prakses un tikuši vaļā no dažādiem populistiem un partijām ar atmiņā grūti paturamiem nosaukumiem. ZZS ieguvusi septiņas no 15 vietām, tātad vairākuma nodrošināšanai pietiks pat ar viena mazā partnera piesaisti. Sociālajos tīklos politikas vērotāji jau priecājas, ka beigušies Jūrmalas murgu laiki. Taču patiesībā murgi vienkārši mainīs dislokāciju, un nākamajos četros gados stafeti intrigu vērpšanā no Jūrmalas pārņems Daugavpils.

Esošās domes priekšsēdētājas pārstāvētajam sarakstam Mūsu partija/Reformu partija pietrūka procenta simtdaļas – nieka trīs balsu, lai iegūtu vismaz vienu vietu domē. Toties iekļuvuši septiņi citi saraksti, kas līdz spēku izsīkumam tagad varēs nodarboties ar politisko tirgošanos. Četras vietas ir Latgales partijai, četras vietas arī Saskaņas centram. Pārējie lokālveidojumi saņem pa vienai divām balsīm. Politologs Dmitrijs Oļehnovičs paredz, ka politiskās pieredzes dēļ jaunās koalīcijas veidošanu uzņemsies eksmēri Jānis Lāčplēsis un Rita Strode. Skandālu šai sasaukumā netrūkšot, jo domē iekļuvuši arī ļoti ambiciozi cilvēki, kam par katru cenu nepieciešama ietekme.

Tautas partija ir tepat

Līdzīgi kā lielajās pilsētās, daudzviet arī novados vēlēšanu nakts ir gan pauze ikdienas darbā, gan sākums sarežģītam politiskam cīkstiņam – īpaši turīgos miestos, kur iedzīvotāju ienākumu nodoklis plūst kā pa reni un saimniekot var ar vērienu. Piemēram, skandalozais Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš (tas ir viens cilvēks), visticamāk, vairs nebūs Garkalnes mērs. Iegūtas tikai trīs vietas no 15. SC – četras. Bez šīm ievēlētas vēl četras partijas, un koalīcijai iespējamas visdažādākās kombinācijas. Tas pats arī Ādažos, kas Reģionu alianses vadībā nodzīvojušies teju līdz ubagtarbai. Vēlētāji partiju sodījuši ar nepārliecinošu vairākumu, un līdzšinējai opozīcijai tagad ir visas iespējas apmainīties lomām. Domājams, par to parūpēsies otra labākā rezultāta uzrādītājs zaļzemnieku pārstāvis Māris Sprindžuks, kurš politikā atgriezies pēc ilgākas pauzes.

Cita vēl skaļāka atgriešanās notikusi Valkas novadā, kur pie novada vadības grožiem stāsies kādreizējais pilsētas vadītājs Vents Armands Krauklis. Viņa pārstāvētais Vidzemes partijas saraksts ieguvis deviņas balsis. Pat vienu vairāk, nekā paši sev prognozēja. Acīmredzot valcēnieši noilgojušies pēc atraktīvākas un aktīvākas vadības. «Katrā ziņā šīs vēlēšanas rada motivāciju negulēt uz lauriem,» secina nākamais mērs. Pēcvēlēšanu gandarījumu viņš svētdien izbaudīja futbola tribīnēs. Valcēnieši mačojās ar carnikaviešiem.

Centrālās vēlēšanu komisijas neveiksmīgās digitalizācijas dēļ rezultātu aprēķināšana un publiskošana arī vakar kavējās. Tas nozīmē, ka, analizējot savus startus kopumā valstī, partijām vēl būs ar ko nodarboties. Taču shematiski situācija ir šāda: Nacionālā apvienība un zaļzemnieki ir progresējuši, Vienotība, kā ietvītojis profesors Ojārs Skudra, mīņājas uz vietas. SC nostiprinās lielajās pilsētās.

Reformu partija, ja atskaita Liepājas brīnumu, ir cietusi sagrāvi. Un ievērības cienīgs ir vēl viens tviterī pavīdējis paradoksāls fakts. Guntis Gūtmanis raksta: «Reģionos šīs pašvaldību vēlēšanas pārliecinoši uzvarēja Tautas partija!» Jā, tā patiešām ir likvidēta, taču ar politiku un saimniekošanu nodarboties spējīgie cilvēki nekur nav pazuduši.

***

Rīga

Nila Ušakova triumfs un latvisko partiju sagrāve. Varbūt latvietība nav pieprasītākā kvalitāte galvaspilsētā.

Jelgava

Zaļzemnieki un nākamais mērs Andris Rāviņš var izvēlēties, kuru sīkpartiju paņemt koalīcijā. Jāpielasa vien divas balsis.

Rēzekne

Latgales sirdī pie varas paliek Saskaņa un mērs Aleksandrs Bartaševičs. Viņam 3685 plusiņi.

Daugavpils

Līdzšinējie Jūrmalas murgi maina dislokāciju un turpmāk bāzēsies šeit. Ievēlētas septiņas partijas, Reformu partija zaudē.

Jūrmala

Vēlētāji atteikušies no iedomas, ka uz katru ģimeni vajadzīga viena partija. Gaidāms konstruktīvs darbs.

Valmiera

Inesis Boķis paliek pie stūres. Nekāds politisks karš te nav bijis līdz šim, un arī turpmāk kara nebūšot.

Liepāja

Iespējamas trīs versijas: Liepājas partija-Saskaņas centrs. Saskaņas centrs-Reformu partija. Reformu partija-Liepājas partija.

Ventspils

Visaugstākais uzticības rādītājs esošajai varai: 69,44%. Reformu partijas skandalēšanās ventspilniekus saliedēja.

Jēkabpils

Visticamāk, opozīcija arī turpmāk varēs bubināt uz mēru Leonīdu Salceviču, ka Jēkabpils ir viņa karaļvalsts. Piecas vietas ir pārliecinoša priekšrocība.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne