31/05/2013, Kategorija: Sabiedrība

latsNo atrunas – jāskatās, kā pildās valsts budžets, un tad var lemt par pensiju indeksāciju – jautājums par pensiju palielināšanu transformējies sarunā – ar kādu koeficientu indeksēt pensijas?

Lai gan pašlaik Labklājības ministrija izstrādātos modeļus pensiju indeksācijai komentē kūtri, ir skaidrs, ka, visticamāk, pensijas netiks vis indeksētas atbilstoši inflācijai, bet ar kādu citu koeficientu, kas garantētu lielāku pensijas pieaugumu. Darīt tieši tā uzstāj Latvijas Pensionāru federācija. Ja pensijas šogad atsāktu indeksēt saskaņā ar pensiju likumu, vidējais pielikums būtu pāris latiem.

Paraksti nodrošina sarunu

Saruna par iespējamo pensiju indeksāciju (tā ir pensiju apmēra pārskatīšana atbilstoši dzīves dārdzības pieaugumam) vai pensiju palielināšanu nevestos tik raiti, ja nebūtu 106 000 pensionāru savākto parakstu par pensiju indeksācijas atsākšanu. Šos parakstus tautas kalpi nevar atstāt bez ievērības, un tie ir kā garantija, ka diskusijas par pensiju palielināšanu notiks. Un, lai gan labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) un premjerministrs Valdis Dombrovskis (Vienotība) vēl pavasarī visai skaidri norādīja, ka pensiju indeksāciju var atjaunot tikai no 2014. gada, kā tas saskaņā ar pensiju likumu arī plānots, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība), uzklausot pensionārus, apsolīja, ka darbs pie pensiju indeksēšanas – izvērtējot iespējamos variantus un budžeta iespējas – tiks sākts. Sociālo un darba lietu komisija, kurā nonāca visas ar pensionāru parakstiem apliecinātās prasības, deva uzdevumu Labklājības ministrijai (LM) izstrādāt piedāvājumus pensiju indeksācijai.

Atsaldēt indeksāciju

Diskusijās par pensiju indeksāciju vairākkārt izskanējis, ka jāindeksē tikai mazās pensijas. Likumā nav noteikts, kas ir maza pensija, taču tiek pieņemts, ka tā ir pensija, kas nav lielāka par trim sociālā nodrošinājuma pabalstiem jeb 135 latiem. Pašreizējās sarunās izskan jau cits mazās pensijas apzīmējums – līdz 200 latiem, tas saistīts ar faktu, ka pēdējos gados vidējā pensija valstī ir palielinājusies līdz 190–200 latiem.

Par izstrādātajiem variantiem, ar kuriem LM iepazīstinājusi pensionārus, plašākus komentārus ne ministre, ne LM speciālisti pagaidām nesniedz. Tomēr ir darīti zināmi četri iespējamie scenāriji. Visos četros variantos figurē arī piedāvājums – indeksēt tikai mazās pensijas, tas ir, līdz 200 latiem, vai indeksēt tikai pensijas līdz 300 latiem.

Labklājības ministres padomniece nozares politikas jautājumos Maija Poršņova stāsta, ka viens no variantiem paredz sākt pensiju indeksāciju šogad saskaņā ar spēkā esošo pensiju likumu. Tas nozīmētu pensijas indeksēt tā, kā līdz šim (līdz 2009. gadam) tas noticis atbilstoši inflācijas pieaugumam. Ja 2013. gadā indeksētu pensijas saskaņā ar inflācijas rādītājiem, būtu jāizmanto koeficients 1,01 un budžetā – ja tiktu indeksētas tikai pensijas līdz 200 latiem – šim mērķim būtu nepieciešami 2,5 miljoni latu, nākamgad – septiņi miljoni. Pensiju pieaugums gan būtu pavisam neliels – ap vienu latu vidēji. Tomēr tieši šo variantu atbalsta LM, jo tas prasa vismazāk līdzekļu no budžeta.

Ministrijā Neatkarīgajai pastāstīja, ka likums nosaka pensiju indeksāciju veikt 2014. gada 1. oktobrī un nākamā gada budžeta bāzē ir ierēķināts pensiju indeksācijas koeficients 1,0201 jeb pensiju pieaugums par 2,01 procentu. Iespējamais pensiju pieaugums šajā gadā, saprotams, nav budžetā paredzēts. Šis ir variants, kas, visticamāk, būtu pieņemams pašai LM, jo prasa vismazākos izdevumus.

Cerības uz lielāku pielikumu

Pārējos gan LM, gan pensionāru piedāvātos variantus teorētiski vairs nevar uzskatīt par indeksāciju, jo piedāvā pensijas pārskatīt ar lielāku koeficientu, nekā inflācija pieprasītu. Otrs variants paredz pensijas indeksēt ar koeficientu 1,04. Izmaksas no sociālā budžeta būtu jau daudz lielākas, un, pat ja indeksētu tikai pensijas līdz 200 latiem, tas prasītu papildus 10 miljonus latu, ja pensijas līdz 300 latiem – 12,5 miljonus latu.

Variants, kuru atbalstītu arī Pensionāru federācija, ir pensiju palielināšanai izmantot koeficientu 1,07, kas ļautu pensiju vidēji palielināt par 14 latiem, taču, indeksējot tikai mazās pensijas, papildus nepieciešami 18 miljoni latu šogad. Vēl ir arī ceturtais variants – tiek piedāvāts indeksēt visas pensijas, bet atkarībā no pensijas apmēra piemērot dažādus koeficientus.

Nedrīkst būt daži santīmi

Latvijas vēsturē ir bijuši gadījumi, kad pensijas tiek palielinātas par santīmiem, vidēji 18 santīmu laikā, kad transporta biļete maksāja 20 santīmu. Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš norāda, ka neatkarīgi no koeficienta pensijas ir jāpalielina par pieciem, septiņiem vai desmit latiem, ne mazāk.

***

Varianti PENSIJU INDEKSĀCIJAI?

Pirmais variants

Indeksēt pensijas atbilstoši pensiju likumam, izmantojot koeficientu 1,01 (tas būtu atbilstoši pašreizējiem inflācijas rādītājiem)

Pensija vidēji pieaugtu par 1,39 latiem

Otrais variants

Indeksēt pensijas ar indeksu 1,04

Pensija vidēji pieaugtu par 5,58 latiem

Trešais variants

Indeksēt pensijas ar koeficientu 1,07

Pensija vidēji pieaugtu par 14 latiem

Ceturtais variants Diferencēt pensiju indeksāciju – mazajām pensijām piemērot lielāku indeksu, lielajām mazāku

Visi varianti pieļauj indeksēt arī TIKAI pensijas līdz 200 latiem

Avots: Neatkarīgā, pēc Labklājības ministrijas publiskotās informācijas

***

VIEDOKĻI

Andris SILIŅŠ, Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs:

– Mēs izlemsim ārkārtas valdes sēdē. Lai gan sabiedrībā izskan, ka krīze ir beigusies un valsts budžets ir labā situācijā, mums skaidri valdība mēģina pateikt, operējot ar skaitļiem, ka budžetam nav iespēju risināt šo jautājumu. Ja tiks indeksētas pensijas, nauda tiks atņemta bērniem, skolotājiem un citiem. Izskatās, ka valdības vadītājam ir pilnīgi cita informācija nekā Finanšu ministrijai, jo viņu ieskatā mēs esam gandrīz bēdu ieleja…

Avots: nra.lv  / Inga Paparde

 

313 skatījumi




Video

Rīga sagaida 825. jubileju ar atjaunotiem pieminekļiem un jaunu orientēšanās spēli

14/08/2026

Sagaidot Rīgas 825. jubileju, Rīgas pieminekļu aģentūra sakārtojusi un atjaunojusi vairākus pieminekļus, memoriālus un vides objektus, kas veido būtisku pilsētas kultūras mantojuma daļu. Valsts...

Lasīt tālāk
Video

VARAM ministrs E. Tavars uzsāk patstāvīgas iestādes statusa atjaunošanu Nacionālajam botāniskajam dārzam

13/08/2026

Lai stiprinātu Latvijas Nacionālā botāniskā dārza (LNBD) zinātnisko darbību, augu kolekciju saglabāšanu un sabiedrības izglītošanu, iestādi no 2026. gada 1. oktobra plānots atjaunot kā...

Lasīt tālāk
Video

Dabas muzejā varēs apskatīt simtiem krāšņu tomātu un garšaugu

12/08/2026

No 19. līdz 23. augustam simtiem krāšņu tomātu un aromātisku garšaugu ikviens interesents varēs apskatīt un sasmaržot Latvijas Nacionālajā dabas muzejā. Izstāde “Tomāti un garšaugi 2026”,...

Lasīt tālāk
Video

Rīga sāks īstenot pilotprojektu pasažieru kuģu satiksmei starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi

11/08/2026

Rīgas pašvaldība sāks īstenot pilotprojektu pasažieru kuģu pārvadājumiem starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un pilsētas centru, un plānots, ka pirmie reisi tiks uzsākti nākamā gada pavasarī. Rīgas...

Lasīt tālāk
Video

Rīga ZOO piedzimis Grevi zebru mazulis

11/08/2026

Rīga ZOO saimi papildinājusi īpaša iemītniece – 27. jūnija vakarā Grevi zebru mātītei Gretai piedzimis mazulis – mātīte Mia. Lai gan zebru mazuļi Rīgas zooloģiskajā dārzā pasaulē...

Lasīt tālāk
Video

VDD aiztur personu par Krievijas bruņoto spēku finansēšanu

10/08/2026

Valsts drošības dienests (VDD) šā gada 5. augustā aizturēja personu aizdomās par finansējuma nodrošināšanu Krievijas bruņotajiem spēkiem, lai tie turpinātu karadarbību pret Ukrainu. Kriminālprocess...

Lasīt tālāk
Video

Puntulis: Latvijā jau sen nevajadzētu būt Pionieru, Oktobra vai Maskavas ielu nosaukumiem

10/08/2026

Kultūras ministrs Nauris Puntulis rosina Saeimā aktualizēt jau 2023. gada 19. jūnijā bijušā Valsts prezidenta Egila Levita Satversmes 47. panta kārtībā izteikto priekšlikumu pieņemt likumu...

Lasīt tālāk
Video

Valsts autoceļu bojājumu novēršana Talsu apkārtnē izmaksās pusmiljonu eiro

24/07/2026

Lai novērstu visus bojājumus valsts autoceļu tīklā Talsu apkārtnē būs nepieciešams gandrīz pusmiljons eiro. Reģionālā autoceļa Sloka–Talsi (P128) posmu plānots atjaunot četru līdz piecu...

Lasīt tālāk
Video

Uzņemšana turpinās; Rīgas pašvaldības skolu 10. klasēs brīvas 197 vietas

23/07/2026

Rīgas pašvaldības skolu 10. klasēs pašlaik pieejamas aptuveni 197 brīvas vietas. To skaits nemitīgi mainās, jo daļa skolēnu izlemj turpināt mācības citās izglītības iestādēs. Pretendenti...

Lasīt tālāk
Video

Piemēros stingrākus sodus par valsts valodas lietojuma pārkāpumiem

23/07/2026

Lai veicinātu atbildību par latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas lietošanu un aizsardzību, Saeima ceturtdien, 23. jūlijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus, ar kuriem paaugstina...

Lasīt tālāk