Apkures parādi Rīgā sasniedz 13 miljonus latu
Kaut arī šī nebija visgarākā apkures sezona, rīdzinieki tās sekas izjuta ar augstiem rēķiniem un turpina iekrāt parādus.
AS Rīgas siltums (RS) valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis informē, ka līdz 9. maijam iedzīvotāju un uzņēmumu kopējais parāds par siltumenerģiju bija 13,9 miljoni latu, bet par šo apkures sezonu nav samaksāti 13,2 miljoni latu.
Salīdzinot ar aizvadīto apkures sezonu, parādi ir palielinājušies. Tam ir daži iemesli.
Pirmkārt, šajā apkures sezonā bija ļoti augsta gāzes tirdzniecības cena.
N. Talcis dabasgāzes iepirkuma cenu no pērnā gada oktobra līdz decembrim vērtē kā visaugstāko. Tāda cena, ja pieskaita arī akcīzes nodokli, nav bijusi nekad. Siltumenerģijas tarifs šajā apkures sezonā sāka sarukt tikai kopš 2013. gada janvāra. RS nācās ņemt īstermiņa kredītu 22,5 miljonu latu apmērā, lai norēķinātos ar piegādātājiem. Tā esot rekordliela summa.
Otrkārt, šī bijusi auksta apkures sezona, arī tāpēc iedzīvotāji RS maksājuši mazāk, jo rēķini ļoti daudzus šokējuši. 2008./2009. gada apkures sezonas vidējā āra gaisa temperatūra bija 1,8 grādi, bet šajā apkures sezonā laiks bija krietni vēsāks – vidēji mīnus 0,3 grādi. Tikpat auksta bijusi arī 2009./2010. gada apkures sezona, bet nākamā vēl sūrāka – ar mīnus 0,4 grādiem. Tikai 2011./2012. gada apkures sezonas vidējā āra gaisa temperatūra bija tīkama – 1,4 grādi. Šīs un vairāku iepriekšējo apkures sezonas ilgums bija gandrīz nemainīgs 192 līdz 194 dienas, krietni ilgāk kurināja 2009./2010. gadā – 201 dienu.
Cerīgākas prognozes rīdziniekus gaida šovasar. RS iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus, un no 1. jūlija tarifs varētu samazināties par trim procentiem. Pagaidām tās ir prognozes – jāgaida SPRK lēmums.
Tarifa izmaksas vajadzētu samazināt arī siltumtīklu rekonstrukcijai, jo ziemā zaļojošo siltumtrašu zudumi tiek iekļauti tarifā – mēs, centralizētās siltumapgādes patērētāji, par to maksājam. Šogad RS plānojis kopumā rekonstruēt 11,75 kilometrus siltumtīklu. Lielākie rekonstrukcijas darbi paredzēti no Rušonu ielas līdz Prūšu ielai un no Prūšu ielas līdz Maskavas ielai 291 (614 m), no Pērnavas ielas līdz A. Čaka ielai un no A. Čaka ielas līdz Alauksta ielai (362 m), no Eksporta ielas 2A, gar Eksporta ielu līdz komunikāciju tunelim Republikas laukumā 3 (201 m), no dzelzceļa pārvada Krustabaznīcas ielā līdz Brīvības gatvei 354 (40–2 m), no Senču ielas 6 līdz Hospitāļu ielai 23 (362 m).
N. Talcis gan piebilda, ka arī jaunajās siltumtrasēs siltuma zudumi ir un būs, jo komunikācijas tiek ieguldītas minimālā dziļumā. Ir gadījumi, kad dziļāk zemzemē rakties nedrīkst, jo tur jau atrodas komunikācijas.
RS lēš, ka šogad, tāpat kā iepriekšējos gadus, iedzīvotāji aktīvāk norēķināsies par apkuri vasarā – no jūnija līdz augustam. Savukārt 0,7 miljoni latu ir ilgstošs parāds, to nav samaksājuši lielākoties uzņēmumi. RS tagad tiesājas ar parādniekiem. Šogad uzņēmums dzīvokļu īpašniekiem izsūtījis 13 000 vēstuļu, kuros informēja par mājas kopējo parādu, ja apsaimniekotājs nebija norēķinājies par saņemtajiem pakalpojumiem.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
Vēl par tēmu:
FM: apstrādes rūpniecība turpina izaugsmes ceļu – augustā 7,6% kāpums
Apstrādes rūpniecības apjoms šā gada augustā kāpis par 7,6%, salīdzinot ar pērno augustu, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tajā pašā laikā kopējā rūpniecība augusi...
Lasīt tālākAizsardzības komisija atbalsta aizliegumu pašvaldību deputātiem izbraukt uz Krieviju un Baltkrieviju
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 6. oktobrī, konceptuāli atbalstīja grozījumu Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likumā, paredzot...
Lasīt tālākAptauja: katrs otrais jaunietis jau ir strādājis attālināti no ārvalstīm vai plāno to darīt
Iespēja strādāt neatkarīgi no atrašanās vietas kļūst arvien aktuālāka, īpaši jaunākajai paaudzei. Katrs otrais jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 29 gadiem pēdējo divu gadu...
Lasīt tālākSM: “Rail Baltica” projekta ieviešana Latvijā ar līdzšinējo pieeju nav iespējama
Ceturtdien, 1. oktobrī, Ministru kabinets izskatīja Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta turpmākās īstenošanas stratēģiju Latvijā”. Informatīvais...
Lasīt tālākSeptembrī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies apstrādes rūpniecībā
Uzņēmēju noskaņojums 2026. gada septembrī uzlabojies apstrādes rūpniecībā, pasliktinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecībā jau trīs mēnešus saglabājas nemainīgs,...
Lasīt tālākMinistru prezidents: “Tet” un LMT jāapvieno un jāpārtrauc dārgā konsultantu piesaiste
30. septembrī, tiekoties ar Valsts prezidentu, Ministru prezidents Andris Kulbergs uzsvēra: lai arī process pašreizējā veidā ir apturēts, “Tet” un LMT apvienošana ir pareizs un Latvijai nepieciešams...
Lasīt tālākLauksaimniecībā izsludināta ārkārtējā situācija
Lai mazinātu 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošinātu tiesiskus risinājumus...
Lasīt tālākEirozonas uzņēmēju optimisms sasniedz augstāko līmeni pēdējo trīs gadu laikā
Par spīti globālajai nenoteiktībai eirozonas uzņēmēju noskaņojums septembrī sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada pavasara, liecinot par noturīgu ekonomisko aktivitāti un augošu pieprasījumu....
Lasīt tālākPārdošanas konference 2026: desmit eksperti dalīsies pieredzē, kā pārdot vairāk un pārliecinošāk
Neatkarīgi no tā, vai strādā pārdošanā, klientu apkalpošanā vai vadi savu uzņēmumu, spēja pārliecinoši sarunāties ar cilvēkiem un veidot uzticēšanos ir prasme, kas ietekmē rezultātus...
Lasīt tālākSaeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk