• Tweet

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža iniciētie grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā, kas pašreizējā projekta stadijā paredz liegt piedalīties pašvaldības darbā smagos noziegumos apsūdzētām personām, ir izsaukuši jūsmu virknē valdošās koalīcijas politiķu.

 Taču speciālisti pašvaldību lietās, politikas vērotāji un juristi grozījumus vērtē krasi negatīvi. Turklāt nevienam nav šaubu, ka tie rakstīti vienam gadījumam un vienam cilvēkam – lai izrēķinātos ar politisko konkurentu, Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

Zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš par likuma grozījumu priekšlikumiem: «Tie ir antidemokrātiski, jo ir pretrunā ar nevainīguma prezumpciju. Kādu atzīt par vainīgu var tikai ar tiesas spriedumu. Tātad, kamēr persona nav atzīta par vainīgu, viņu nedrīkst ierobežot ieņemt amatu. Par šādu jautājumu varētu diskutēt, ja Latvijā normāli strādātu izmeklēšana un tiesu sistēma, taču mūsu valstī gan izmeklēšana, gan tiesvedība notiek nesamērīgi ilgi. Turklāt šādi grozījumi ir gluži lieki, jo Kriminālprocesa likumā ir paredzētas iespējas kā drošības līdzekli noteikt aizliegumu ieņemt kādu amatu.

Iespējams, Ģenerālprokuratūra pret A. Lembergu nejūtas pārliecināta un tādā veidā grib pārnest savu atbildību uz citiem pleciem. Ja šāds likums tiks pieņemts, tā allaž varēs mazgāt rokas nevainībā, kad apsūdzību pamatā būs ekonomiski politiskas intereses, nevis noziegums.»

Nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu likuma grozījumu projektā saskata arī zvērināts advokāts Alozis Vaznis: «Tas ir absolūti stulbi, ka tiek piemērots likums pret konkrētu cilvēku.

Tas ir skaidri saprotams, ka likuma grozījumu rakstītājus neviens cits neinteresē, bet tikai Lembergs. Ja šāds likums tiks pieņemts, tas būs klaji antidemokrātisks, nelikumīgs likums. Tas skan paradoksāli – kā tad tā var būt, ka likums ir nelikumīgs? Taču šajā gadījumā tā varēs teikt. Tas būs nelikumīgs likums, jo būs pretrunā ar nevainīguma prezumpciju, kas nosaka, ka cilvēks ir nevainīgs, kamēr nav stājies spēkā likumīgs spriedums. Nevainīguma prezumpcija ir viena no galvenajām tiesību koncepcijām.

Pret ikvienu var celt apsūdzību, jo tas nav grūti – uzraksta lēmumu, un viss. Jo prokuratūrai nav atbildības par nepatiesas apsūdzības celšanu. Krimināllikumā gan ir attiecīgs pants, taču tad ir jāpierāda, ka prokurors apsūdzību cēlis, apzinoties, ka tā ir nepatiesa. Kā pierādīt, ka viņš apzinājies?»

A. Vaznis izteica cerību, ka Saeimas deputātiem pietiks veselā saprāta nepieļaut šāda likuma tālāku virzību un nenobalsot par tiem. Pieredzējušais jurists paredz, ka gandrīz droši pēc kāda laika šāds likums, ja tas tiks pieņemts, kā bumerangs atgriezīsies pie pašiem tā pieņēmējiem, jo pašlaik valdošās partijas pie varas nebūs mūžīgi. Un tad citas partijas varēs šo likumu izmantot pret viņiem.

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks, Ekonomikas un vadības fakultātes Publiskās pārvaldes katedras docents Māris Pūķis: «Tas ir demokrātijas pamatprincipu pārkāpums. Ne tikai šķietami, bet arī daļēji praksē tas tiek jau izmantots.

Ne tikai gadījumā par Lembergu, bet arī citās pašvaldības uzsāk vajāšanu, lai dabūtu nost no ceļa. Bieži vien apsūdzība ir ar baltiem diegiem šūta. Latvijā cilvēkiem nav ilgas demokrātijas laika pieredzes, un ar melīgu apsūdzību palīdzību izdodas ar viņiem manipulēt un piemānīt. Taču šādi likuma grozījumi neko neaizstāv un nedos ne tiesiskumu, ne labu pārvaldi, ne caurspīdīgumu un pārējos labumus, ko sola likuma rakstītāji. Diemžēl jau ir pieņemti daudzi populistiski, bet nejēdzīgi likumi. Tostarp grozīta Satversme un atcelta deputātu imunitāte. Bet Satversmes tēvi tos pieņēma tāpēc, ka viņiem bija cariskās Krievijas pieredze un viņi bija redzējuši, ar kādām metodēm mēdz apkarot cits citu politiķi Krievijas Valsts domē. Viņi nešaubīdamies iekļāva šos pantus Satversmē. Mūslaiku gudrinieki tos izmeta ārā. Tagad vēl arī likumus groza. Tas ir kārtējais solis uz īstas pašvaldības likvidāciju, tas ir pretrunā ar Eiropas pašvaldību hartas principiem.

Ir vērojams liekulīgs satraukums par to, ka dažviet pašvaldībās strādā apsūdzēti deputāti. Bet daudz svarīgāks jautājums, par kuru patiesi nopietni vajadzētu uztraukties, ir tiesu varas problēmas. Tiesu sistēma no visiem valsts pārvaldes zariem ir visneattīstītākais zars. Tiesas gadiem ilgi nespēj iztiesāt lietas, tiesneši strādā kā vissliktākie ierēdņi, velkot lietas garumā, viņi lasa vecas grāmatas un ar šīm gudrībām apgādā cits citu, neseko līdzi pasaules demokrātijas procesu attīstībai.»

Politologs Filips Rajevskis: «Nekad nekas labs nevar sanākt, kad raksta likumu vienam gadījumam. Bieži gadās, ka paši šādu likumu rakstītāji vēlāk dabū šos pašus likumus sev uz galvas. Tas nav normāli – rakstīt likumu, lai ieriebtu vienam cilvēkam.

No politikas attīstības viedokļa šādi likumi neko nedod. Bija savulaik spēkā likums par Bojāru, kas liedza bijušajiem VDK darbiniekiem kandidēt vēlēšanās. Vai šis likums nāca par labu valstij ilgtermiņā? Domāju, ka ne. Tā arī šis likums nenāks par labu. Pēc būtības tā ir nejēdzība. Pat ja šāds likums tiks pieņemts, Lembergu tas no politikas neizslēgs. Nu zaudēs viņš vizītkarti, kurā rakstīts «Ventspils domes priekšsēdētājs»? Bet viņš tik un tā paliks ietekmīgākais cilvēks pilsētā.

Šādi likumi degradē politikas procesu. Nevar Lembergam atņemt varu administratīvā veidā. Tas nav iespējams, un viņa vara ne par gramu nesamazināsies.»

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis: «Nesen vienas dienas laikā es trīs reizes dzirdēju politiķus uzsveram, ka šiem iecerētajiem grozījumiem neesot sakara ar kādu konkrētu pilsētu un tās mēru. Taču ir gan sakars – tīrais sakars. Tas ir mēģinājums ar likuma palīdzību izolēt no politikas pavisam konkrētu cilvēku no Ventspils.

Nekur Eiropas Savienībā nav analoga likuma. Nekur nav aizdomājušies tik tālu kā mūsu ministrs un deputāte, kuri grib pastrādāt tiesas vietā un rakstīt slikto un labo sarakstus.»

Pašvaldību lietu speciālists likuma grozīšanas ieceri vērtē kā bīstamu: «Tā nozīmē savdabīgā veidā ar likuma grozījumu pieņemšanas paņēmienu iedibināt Latvijā Staļina laiku troikas principus.

Avots: nra.lv /Māris Krautmanis