02/05/2013, Kategorija: Sabiedrība, Svarīgākais

enasNupat kā notikušais terora akts Bostonas maratona laikā aktualizējis diskusiju par drošības sajūtu Rietumu pasaulē. Tāpat viens no pasaules karstajiem punktiem ir Mali ar tajā notiekošo militāro operāciju pret islāmistu grupējumiem.

Par Bostonu, operāciju Mali, par drošību Eiropā un Latvijā terorisma kontekstā intervija ar Drošības policijas (DP) priekšnieka vietnieku, Pretterorisma centra priekšnieku Juri Leitieti.

– Kā teroristiem izdevās veikt terora aktu Bostonā, ņemot vērā, ka ASV iegulda milzīgus resursus nacionālajā drošībā?

– Jautājums nav tik viennozīmīgs, kā varētu šķist. Lieta ir tāda, saskaņā ar šobrīd pieejamo informāciju abi čečenu izcelsmes brāļi Tamerlans Carnajevs (26) un Džohars Carnajevs (19) ir darbojušies vienatnē un viņiem nav bijuši līdzzinātāji. Arī ar tradicionālajiem čečenu teroristiem, kuru primārais ienaidnieks ir Krievijas Federācija, abiem brāļiem saistības nav. Izmeklēšanas, kuru vada Federālā Izmeklēšanas biroja (FIB) Bostonas nodaļa sadarbībā ar Masačūsetsas štata un Bostonas policiju, gaitā tika noskaidrots, ka T. Carnajeva radikalizācijas process ir sācies tieši Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), tātad radikālo uzskatu pamatā bija pret Rietumiem vērstā globālā džihāda ideoloģija.

Tas ir «akmens drošības dienestu lauciņā», un runas par resursu ieguldījumu ir pamatotas, jo FIB jau 2011. gadā ieguva informāciju par T. Carnajeva iespējamu pievēršanos radikālā islāma interpretācijai. Šis apstāklis norāda gan uz prevencijas, gan informācijas analīzes nozīmi terorisma novēršanā. Papildus var minēt, ka gan aizdomās turamo personu identificēšanā, gan aizturēšanā izšķiroša loma bija sabiedrības locekļu sniegtai informācijai un efektīvai sadarbībai ar tiesību aizsardzības un drošības iestādēm. Tas apliecina sabiedrības izglītošanas un sadarbības veicināšanas nozīmi terorisma prevencijā. Tāpat arī jāatzīmē, ka nozīmīga loma aizdomās turamo savlaicīgā identificēšanā bija arī tam apstāklim, ka Bostonas maratona finiša teritorijā bija izvietots liels daudzums videonovērošanas kameru.

Taču, tā kā visu šo pasākumu izplānoja, ja var tā teikt, autonoma pašmāju teroristu grupa, tad, pat no specdienestu skatpunkta raugoties, var sacīt, ka šādus indivīdus atklāt ir ļoti grūti. Tas parasti notiek tad, ja terora akta gatavošanas procesā tiek pieļautas kļūdas. Pēc darbības veida šādas grupas var pielīdzināt solo teroristiem.

– Kas ir šie solo teroristi?

– Personas, kas pilnīgi individuāli, neiesaistot citas personas, izplāno un veic terora aktus. Šeit kā piemēru var minēt slaveno norvēģu solo teroristu Andersu Breivīku.

– Ko Bostonas teroristi spridzināja?

– Sprādzienbīstamie priekšmeti tika sagatavoti mājas apstākļos, izmantojot ātrvārāmos katlus. Tajos netika izmantotas rūpnieciskās sprāgstvielas, un tie, visdrīzāk, tika izgatavoti, izmantojot mājsaimniecībā pieejamus līdzekļus. Sprādzienbīstamajos priekšmetos tika papildus pievienotas dažādu veidu metāla detaļas (maza izmēra dzelzs lodītes, naglas, šķembas), lai panāktu pēc iespējas lielāku upuru skaitu. Tie tika atnesti mugursomās un tika iedarbināti ar laika mehānisma palīdzību.

Piebildīšu, ka šis ir lielākais terora akts ASV kopš 2001. gada 11. septembra. Ir bijuši dažāda mēroga incidenti arī pirms Bostonas, taču atbildīgie dienesti tos ir veiksmīgi novērsuši.

– Vai Bostona bija pirmā vieta, kur terora aktā tika izmantots ātrvārāmais katls?

– Nē. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, vistuvāk Latvijai katlus izmantoja vienīgais Zviedrijas terorists pašnāvnieks Taimurs Abdulvahabs, kurš 2010. gada decembrī Stokholmas centrā mēģināja veikt terora aktu. Terora akts bija nesekmīgs, un terorists bija vienīgais savas darbības upuris.

– Vai Bostonas terora aktam būs ietekme arī uz pārējo pasauli?

– Incidents ir licis pievērst pastiprinātu uzmanību drošībai liela mēroga pasākumos, kas piesaista plašu sabiedrības uzmanību.

Atsevišķas Eiropas valstis jau ir ieviesušas pastiprinātus drošības pasākumus. Piemēram, Francijā ir pastiprinātas policijas patruļas pie sabiedriskajām ēkām. Tāpat arī tiek izvērtēta tuvākajā laikā gaidāmajos līdzīga mēroga pasākumos īstenoto drošības mēru efektivitāte. Pastiprināti drošības pasākumi tika veikti gan Lielbritānijas bijušās premjerministres Margaretas Tečeres bērēs, kas notika 17. aprīlī, gan arī 21. aprīlī notikušajā Londonas maratonā. Taču nozīmīgākie drošības pasākumi tiek īstenoti pašās ASV, kur vairākos štatos ir pastiprināta apsardze pie valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī ieviesti jauni drošības pasākumi vietēja, nacionāla un starptautiska līmeņa sporta sacensībās. Ņemot vērā, ka šādi pasākumi regulāri notiek arī Latvijā, arī šeit tiem būs jāpievērš atbilstoša uzmanība.

– Kas īsti notika Mali?

– 2012. gada sākumā Mali tuaregu cilts sadarbībā ar islāmistu grupējumu Ansar Dine uzsāka sacelšanos Mali ziemeļos. Iemesls bija tuaregu neatkarības kustība, tomēr varas kontroli pārņēma islāmisti, kas pārveidoja Mali ziemeļus par savu patvērumu un centās ieviest šariāta likumus. Ansar Dine palīdzību saņēma no Al Qaeda in Islamic Maghreb (AQIM), kas ir lielākais islāmistu grupējums šajā reģionā. Turp plūda radikālie islāmisti no daudzām valstīm, kas rezultātā bija pārvēties par vienu no radikālā islāma centriem.

Kaujinieki bija par ķīlniekiem paņēmuši teju vai lielāko daļu Eiropas valstu pilsoņu. Tādā veidā AQIM nopelnīja daudzus miljonus dolāru, par ko iegādājās bruņojumu, vervēja jaunus līdzgaitniekus, karotājus, uzpirka vietējo cilšu vecākos, nostiprināja savu ietekmi. 2012. gada beigās islāmistu grupējums AQIM pauda gatavību uzbrukt dienvidiem, tādējādi apdraudot visu valsti.

– Kāpēc Eiropa un ANO iejaucās konfliktā Mali?

– 2012. gada beigās Francija aicināja partnervalstis iejaukties Mali norisēs. Francijas bažas bija, ka tieši Franciju Mali islāmisti apdraud visvairāk. AQIM arī neslēpj, ka par galveno mērķi uzskata Franciju kā valsti, kas reģionā simbolizē Rietumus.

Tika izstrādāts plāns, pēc kura Mali Rietumāfrikas kaimiņiem jāpalīdz apkarot džihādistus, bet ES un ASV instruktori palīdzēs Mali armijai. Arī Latvija gatavojas piedalīties šajā konfliktā, sūtot uz Mali divus instruktorus. Mali armija nav islāmistu pretinieks sliktā atalgojuma un vājā bruņojuma dēļ.

– Vai taisnība, ka militārie konflikti ir cieši saistīti ar terorisma riskiem pasaulē?

– Al Qaeda un citas teroristiskas organizācijas ir pasludinājušas par ienaidniekiem visus, kas piedalās militārajās operācijās Afganistānā, arī Irākā. Atcerēsimies terora aktus Madridē 2004. gadā, Londonā 2005. gadā, kas tieši bija saistīti ar Spānijas un Lielbritānijas dalību šajās operācijās. Spānija pēc šā terora akta atsauca dalību Afganistānā. Tātad teroristi, veicot terora aktu, sasniedza savu mērķi.

Kopš norisinās Sīrijas konflikts, specdienesti regulāri piefiksē personas, kas dodas uz konflikta zonu, lai piedalītos kaujas darbībās. Labs piemērs ir Lielbritānija, tās varas iestādes bieži aiztur pilsoņus – islāmistus, kas tiek apsūdzēti par finanšu un loģistikas atbalsta sniegšanu citiem Lielbritānijas islāmistiem, pat tādiem, kuri 2012. gada jūlijā Sīrijā organizēja Lielbritānijas un Nīderlandes žurnālistu nolaupīšanu.

Kas attiecas uz Mali, tad šā gada janvāra beigās vienā no nozīmīgākajiem islāmistu forumiem Ansar al-Mujahideen tika publicēts paziņojums «Al Qaeda un tās nākotnes uzbrukumu karte», kurā ir izteikti draudi organizēt terora aktus ASV, Francijā, Dānijā un citās Eiropas valstīs, kā arī valstīs, kas palīdzēja vai palīdz Francijai tās uzbrukumā islāmistu kaujiniekiem Mali. Vēstījumā tika norādīts, ka šos terora aktus rīkos gan teroristu grupas, gan solo teroristi.

– Vai konflikts Mali var skart arī Latviju?

– Tiešā veidā pagaidām skart nevar. Protams, var pieņemt, ka šajā valstī atrodas vai ieradīsies kāds Latvijas pilsonis, kurš tiks nolaupīts vai arī pret kuru tiks vērsts džihādistu uzbrukums. Tomēr tas drīzāk būs nejaušu sakritību rezultāts. Tomēr, ja tā notiks, Latvija darīs visu iespējamo, lai sniegtu palīdzību mūsu valsts piederīgajiem.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas “Neatkarīgajā”

Avots: nra.lv /Ritums Rozenbergs

352 skatījumi




Video

Tiesībsardze: nedrīkst gaidīt nākamo datu drošības incidentu, jārīkojas preventīvi jau tagad

04/09/2026

Pēc plaša mēroga AS “Latvijas valsts meži” un VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) datu drošības incidentiem tiesībsardze Karina Palkova aicina valsts un pašvaldību iestādes...

Lasīt tālāk
Video

Rīga soli pa solim atgūstas pēc vētras; seku likvidēšanā iesaistīti plaši pašvaldības resursi

02/09/2026

Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi pastiprinātā režīmā turpina vētras “Priska” seku likvidēšanu, un daudzviet bīstamākās situācijas jau ir novērstas. Katru dienu tiek zāģēti...

Lasīt tālāk
Video

Rinkēvičs skolēniem Zinību dienā: Ja šķiet, ka nekas nesanāk, lūdziet palīdzību

01/09/2026

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 1. septembrī sirsnīgi sveicis skolēnus, pedagogus un vecākus Zinību dienā, novēlot veiksmi un panākumus jaunajā mācību gadā. Prezidents atzina, ka Zinību...

Lasīt tālāk
Video

Atklāts Atceres dārzs Zolitūdē

01/09/2026

Pieminot 2013. gada 21. novembra Zolitūdes traģēdijas upurus, atklāts Atceres dārzs. Tā atklāšanā klātesoši bija dienesti, kuru cilvēki traģēdijas dienā pirmie steidzās palīgā, – Neatliekamās...

Lasīt tālāk
Video

Pagarināts darba laiks vētras laikā nolauzto koku un zaru nodošanas punktiem

01/09/2026

Nodošanas punkts Uzvaras bulvārī 16A darbosies līdz 20. septembrim, savukārt Mežaparkā autostāvvietas teritorijā pie Siguldas prospekta 12 darbosies līdz 14. septembrim. Ņemot vērā iedzīvotāju...

Lasīt tālāk
Video

Jaunajā mācību gadā skolas gaitas uzsāks 224 tūkstoši izglītojamo

31/08/2026

2026./2027. mācību gadā vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks aptuveni 224 tūkstoši skolēnu, tai skaitā 19 tūkstoši pirmklasnieku un 2500 Ukrainas civiliedzīvotāju bērnu,...

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ daudzviet gaidāms lietus un pakāpeniski kļūs vēsāks

31/08/2026

Šonedēļ atmosfēras spiediens saglabāsies zems, tāpēc, sākoties septembrim, dienas būs lielākoties lietainas. Tuvākajās dienās, tai skaitā 1. septembrī, būs vērojami gubu-lietus mākoņi,...

Lasīt tālāk
Video

Vētras radīto elektroapgādes traucējumu novēršana turpinās; elektroapgāde jānodrošina vēl 2500 klientu

28/08/2026

Piektdien, 28. augustā, līdz plkst. 6.00 “Sadales tīkls” ir atjaunojis elektroapgādi lielākajai daļai vētras ietekmēto klientu. Šobrīd elektroapgāde vēl jāatjauno ap 2500 klientu. Darba...

Lasīt tālāk
Video

Brīvdienās laika apstākļus noteiks ciklons, biežāk līs

28/08/2026

Šīs darba nedēļas beigas mūs lutinājušas ar sausu un patīkamu laiku, taču brīvdienās Latvijā laika apstākļus sāks noteikt aktīva ciklona darbība, tādēļ biežāk līs. Jau sestdien valsts...

Lasīt tālāk
Video

Četras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados

27/08/2026

Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...

Lasīt tālāk